„Ātru un negaidītu kolapsu pilnībā var gaidīt divās lielās un svarīgās
valstīs - Pakistānā un Meksikā. Kas attiecas uz Meksiku, tad šādas
notikumu attīstības varbūtība ir mazāka, tomēr valdība, politiķi,
policija un valsts tiesu sistēma atrodas pastāvīgā sasprindzinājumā un
pakļautas uzbrukumiem no kriminālo grupējumu un narkokarteļu puses. Šā
iekšēja konflikta iznākums dažos tuvākajos gados būs izšķirīgs Meksikas
stabilitātei,” – teikts amerikāņu sagatavotajā ziņojumā.
Meksika – valsts ar 110 miljoniem iedzīvotāju – „piegādā” ASV vairāk migrantu, nekā jebkura cita valsts. Bez tam pa tās teritoriju iet galvenie kontrabandas ceļi, kas savieno ASV ar Dienvidamerikas narkotiku reģioniem (īpaši ar Kolumbiju, kas saglabā lielākās kokaīna piegādātājas pasaulē statusu).
Meksikas sabrukuma gadījumā miljoniem tās pilsoņu ieplūdīs Savienotajās Valstīs, daudzi no viņiem būs saistīti ar narkokarteļiem, kā rezultātā organizētas noziedzības bosi nodrošinās sev uzticamus atbalstītājus sava ziemeļu kaimiņa teritorijā. Šajā situācijā Vašingtonai praktiski nepaliks cits variants, kā ķerties pie militāra spēka, teikts dokumentā.
Kā zināms, Meksikas prezidents Felipe Kalderons pavēlējis sākt ofensīvu pret organizētu noziedzību, kas faktiski nozīmē armijas karu ar četriem lielākajiem valsts narkokarteļiem un neskaitāmiem mazākiem noziedzīgiem sindikātiem. Tikai pērngad šajā karā gāja bojā 5367 cilvēki – drošības spēku līdzstrādnieki, iespējamie noziedznieki un nevainīgi pilsoņi. Narkokarteļu atriebība neliek sevi gaidīt – desmitiem Meksikas armijas karavīru un virsnieku ir nogalināti, nocērtot galvas.
Par to laiku daudzi policijas un specdienestu parasti virsnieki aktīvi ņem kukuļus no narkokarteļu pārstāvjiem. Korupcija (kas nokļuvusi līdz pašiem augstākajiem varas ešeloniem) ir kritiskais faktors, kas traucē Kalderona kampaņas sekmīgai norisei.
ASV dzīvo daudzi tūkstoši meksikāņu, kuri vienkārši baidās atgriezties dzimtenē, kur cilvēku nolaupīšana kļuvusi par pašu izplatītāko biznesu. Bieži noziedznieki izvēlas par upuriem ļaudis, kuriem ir radi ASV, jo, pēc nolaupītāju domām, pēdējie ir spējīgi maksāt lielas izpirkuma naudas.
Armijas atskaitē īpaši uzsvērts, ka valsts sabrukums var notikt ļoti ātri, kā piemēru minot Dienvidslāvija, kas sadalījās 1991. – 1995. gada pilsoņu kara rezultātā.
Meksika – valsts ar 110 miljoniem iedzīvotāju – „piegādā” ASV vairāk migrantu, nekā jebkura cita valsts. Bez tam pa tās teritoriju iet galvenie kontrabandas ceļi, kas savieno ASV ar Dienvidamerikas narkotiku reģioniem (īpaši ar Kolumbiju, kas saglabā lielākās kokaīna piegādātājas pasaulē statusu).
Meksikas sabrukuma gadījumā miljoniem tās pilsoņu ieplūdīs Savienotajās Valstīs, daudzi no viņiem būs saistīti ar narkokarteļiem, kā rezultātā organizētas noziedzības bosi nodrošinās sev uzticamus atbalstītājus sava ziemeļu kaimiņa teritorijā. Šajā situācijā Vašingtonai praktiski nepaliks cits variants, kā ķerties pie militāra spēka, teikts dokumentā.
Kā zināms, Meksikas prezidents Felipe Kalderons pavēlējis sākt ofensīvu pret organizētu noziedzību, kas faktiski nozīmē armijas karu ar četriem lielākajiem valsts narkokarteļiem un neskaitāmiem mazākiem noziedzīgiem sindikātiem. Tikai pērngad šajā karā gāja bojā 5367 cilvēki – drošības spēku līdzstrādnieki, iespējamie noziedznieki un nevainīgi pilsoņi. Narkokarteļu atriebība neliek sevi gaidīt – desmitiem Meksikas armijas karavīru un virsnieku ir nogalināti, nocērtot galvas.
Par to laiku daudzi policijas un specdienestu parasti virsnieki aktīvi ņem kukuļus no narkokarteļu pārstāvjiem. Korupcija (kas nokļuvusi līdz pašiem augstākajiem varas ešeloniem) ir kritiskais faktors, kas traucē Kalderona kampaņas sekmīgai norisei.
ASV dzīvo daudzi tūkstoši meksikāņu, kuri vienkārši baidās atgriezties dzimtenē, kur cilvēku nolaupīšana kļuvusi par pašu izplatītāko biznesu. Bieži noziedznieki izvēlas par upuriem ļaudis, kuriem ir radi ASV, jo, pēc nolaupītāju domām, pēdējie ir spējīgi maksāt lielas izpirkuma naudas.
Armijas atskaitē īpaši uzsvērts, ka valsts sabrukums var notikt ļoti ātri, kā piemēru minot Dienvidslāvija, kas sadalījās 1991. – 1995. gada pilsoņu kara rezultātā.
P.S.
www.2v.lv domas par šo ziņu dalījās - vieni uzskatīja, ka neliels un
uzvarošs karš ir tieši tas, kas nepieciešams Savienotajām Valstīm lai
aizēnotu ekonomisko krīzi, savukārt citi - ka iebrukums Meksikā var
beigties ar pilsoņu karu pašās ASV, kamdēļ Vašingtona neizies uz šādu
risku.
Saistītais raksts: Amatpersona - siena uz ASV un Meksikas robežas ir gandrīz pabeigta >>>
Saistītais raksts: Džordža Buša administrācija nepaspēs pabeigt nožogojuma uz robežas ar Meksiku būvniecību >>>