Gatavošanās lidojumam uz Marsu norit jau patlaban. Ir ne tikai eksperimenti, kuri simulē Marsa lidojuma apstākļus un ilgumu, bet arī tādi, kuru ietvaros tiek analizēti dažādi bīstami faktori, ar kuriem astronautiem nāktos saskarties ilgajā ceļā līdz sarkanajai planētai - radiācija, temperatūras maiņa un citi. Anatolijs Grigorjevs no Krievijas zinātņu akadēmijas pastāstīja par kādu eksperimentu, kas tika veikts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas. Šī stāsta galvenais varonis ir kāds insekts, kurš pamanījās izdzīvot kosmosā 18 mēnešus ārpus kosmiskās stacijas. "Mēs atvedām viņu atpakaļ uz Zemi. Viņš ir dzīvs," teica Grigorjevs. Šis dzīvnieks ir Āfrikas moskīta jeb oda kāpurs, kurš visu šo laiku iztika bez pārtikas un pārcieta ekstrēmas temperatūras maiņas no -150oC ēnā līdz pat +60oC, kad kapsulu apspīdēja Saule. Kopš 2005. gada Krievijas zināņu akadēmija sadarbojas ar Japānas zinātniekiem eksperimenta Biorisk ietvaros. "Sākumā tika pētītas baktērijas un sēnes, līdz Japānas zinātnieki ierosināja pāriet uz odiem," pastāstīja Grigorjevs. Biorisk ietvaros tiek pētīti arī citi bioloģiski objekti - mieži un pupas. "Profesors Takaši Okuda pievērsa mūsu uzmanību unikālam Āfrikas moskītam, kuram ir ļoti īss mūža garums un kura kāpuri attīstās mitrumā," teica Grigorjevs. Lietus Āfrikā nav bieža parādība. Peļķes izžūst jūsu acu priekšā. Šis ods ir labi pielāgojies sausuma periodiem, pārejot anabiozes stāvoklī, kad dzīvību uzturošās funkcijas praktiski pārtrauc savu darbu. Anabiozes stāvoklī ūdens molekulas tiek nomainītas ar īpašām ogļhidrātu molekulām, kas izraisa kristalizāciju. Ja kāpuru apsmidzina ar acetonu, uzvāra un atdzesē līdz -210oC, tad pēc šīm "mocībām" oda kāpurs joprojām ir dzīvs un labvēlīgos apstākļos veiksmīgi attīstās par pieaugušu asinsūcēju. Pāreju anabiozē nodrošina gēni, kurus kāpurs spēj izslēgt un izslēgt 30-40 minūšu laikā. 2007. gada vasarā ārpus kosmiskās stacijas tika novietots cilindrs, kurā atradās 24 trauciņi ar miežu sēklām, baktērijām, vēžveidīgajiem Dafnia Magna, odu kāpuriem un citiem bioloģiskiem objektiem. Vairāk nekā pēc gada kosmonauti Sergejs Volkovs un Oļegs Konoņenko nogādāja šo cilindru atpakaļ uz Zemes. Unikālais Biorisk eksperiments ļauj pētīt vakuma, temperatūras un radiācijas ietekmi uz bioloģiskiem objektiem. Krievijas zinātnieki ir iecerējuši nogādāt mikroorganismus uz Marsa pavadoņa Fobosa misijas Phobos-Grunt ietvaros, lai pēc tam, kad kosmosa kuģis atgriezīsies atpakaļ uz Zemes, pārbaudītu, cik veiksmīgi tie ir pārcietuši ilgo lidojumu. Šādu eksperimentu rezultātā mēs arvien vairāk uzzinam par dažādiem anabiozes mehānismiem. Tieši šādu "mākslīgā miega" stāvokli zinātniskās fantastikas darbos cilvēki izmanto, lai ilgstošu lidojumu laikā taupītu kuģa resursus, kā arī samazinātu psiholoģisko slodzi. Lai arī mūsdienās anabioze un ilgstoši lidojumi ir zinātniskā fantastika, šobrīd tiek sperti pirmie soļi sapņa realizēšanā. Raksts pārpublicēts no starspace.lv
Redz, mīlīši, jāatrod tikai kādu jēdzīgu planētu, jāizsēdina tur odi un aidā, lai dzīvo... Nez tik ko šie tur ēdīs. Bet ja būs kāds radījums ar asinīm, tad mēs būsim iekarojuši kādu planētu.
