Fon Brunna dzīvesvieta ir Anapolisa Merilendas štatā, viņa autorībai piedēvē interneta vietni „Svētā Rietumu impērija” www.holywesternempire.org, kuru pašlaik gan var skatīt tikai arhīva versijā. Šajā vietnē pieejama arī plašāka informācija par fon Brunna biogrāfiju. Tā minēts, ka Džeimsa senči ir ģimenes no Vācijas un Austrijas, kuras ieceļoja Amerikā XIX gadsimta vidū. Viņš ieguvis žurnālistikas bakalaura diplomu vienā no Vidējo Rietumu universitātēm - pēc radinieku vārdiem, Vašingtona universitāte Sentluisā, - kur spēlēja studentu amerikāņu futbola komandā un vadīja ietekmīgas studentu brālības „Sigma Alfa Epsilon” vietējo nodaļu.
Otrā Pasaules kara gados, pēc tās pašas biogrāfijas datiem, fon Brunns kā jūras kara spēku rezerves leitnants komandēja torpēdlaivu un saņēma vairākus kaujas apbalvojumus. Oficiālie dati, kurus atrada žurnālisti, liecina, ka Džeimss brīvprātīgi, iztiekot bez patriotiskiem pamudinājumiem, iestājies flotē 1942. gadā. Pēc atvaļināšanās no dienesta 1956. gadā viņš strādāja augstos amatos reklāmas nozarē un producēja kinofilmas, bet pēc tam kļuva par rakstnieku un gleznotāju. Jāpiebilst, ka fon Brunns ir starptautiskās kopienas „Mensa” – cilvēku apvienības ar ļoti augstu intelekta līmeni – biedrs.
Īpašu vietu fon Brunna biogrāfijā ieņem 1981. gada incidents, kad viņš bija iecerējis nolaupīt ASV Federālas Rezervju sistēmas valdes locekļus. Bruņojies ar šauteni, revolveri un mednieku nazi, viņš mēģināja piekļūt šai noslēpumainajai sabiedrībai, taču apsardze fon Brunnu aizturēja. Kā fon Brunns pavēstīja tiesas sēdē, viņš plānojis izmantot ķīlniekus, lai vērstos pie nācijas pa televīziju un izklāstītu savus uzskatus. „Rietumu impērijas” vietnē paskaidrots, ka fon Brunns it kā vēlējies „nozīmēt Federālas Rezervju sistēmas nodevīgajai valdei likumīgu un nevardarbīgu pilsonisko arestu”. 1983. gadā fon Brunnam tika piespriests divpadsmit gadus ilgs cietumsods, un viņš šajā lēmumā vainoja zvērinātos – „nēģeru žūriju”, „ebreju un nēģeru juristus” un apelācijas tiesu „ebreju, nēģeru un balto sastāvā”. Atbrīvots vecais vīrs tika pirms termiņa beigām – 1989. gadā.
Sirmā radikāļa uzskati pamatvilcienos ir zināmi. Viņš tic vispasaules ebreju sazvērestībai, noliedz oficiālo versiju par holokaustu, nemīl nēģerus un federālo valdību, ciena Ādolfa Hitlera un nacionālsociālisma idejas. Fon Brunna spalvai pieder grāmata ar nosaukumu „Nogaliniet labākos gojus!” (Kill the Best Gentiles!), kura viņa vietnē internetā prezentēta kā ebreju sazvērestības „baltās rases genofonda iznīcināšanai jaunākais plašais atmaskojums”. Pēc ebreju „Līgas pret apmelojumu” un citu organizāciju, kuras uzmana baltos labējos radikāļus, fon Brunns sen figurē šo organizāciju „melnajos sarakstos”. Kā vēstī prese, ebreju organizācijas viņa darbībai seko jau kopš 1970. gadiem, uzskata, ka fon Brunnam ir cieši sakari ar neonacistiem un baltajiem rasistiem, piedevām vēl vecais vīrs tiek dēvēts par „pilnīgi nelabojamu”.
Pēc uzbrukuma Holokausta muzejam FIB aģenti pārmeklēja fon Brunna mitekli trīsstāvu daudzdzīvokļu mājā Anapolisā. Tiek ziņots, ka vecais rasists dzīvo tur kopā ar savu dēlu un suni. Iespējams, dēls ir vienīgais fon Brunna radinieks, kas uztur ar viņu labas attiecības. Bijusī večuka sieva, 69 gadus vecā Peta Sadovski (Pat Sadowski) pastāstījusi presei, ka izšķīrusies ar Džeimsu vēl trīsdesmit gadus atpakaļ, jo bijusi sašutusi par viņa uzskatiem. "Neviens no manas ģimenes nepiekrīt viņa idejām un nav piedalījies tajās,” - apgalvojusi Sadovski. Tādā pašā garā izteikusies arī Džeimsa māsīca Virdžīnija Gerkere (Virginia Gerker). Pēc viņas vārdiem, radinieki ir atteikušies no sirmgalvja un uzskata viņu par garīgi slimu. Iespējams, papildus informācija par fon Brunna dzīvi parādīsies vēlāk, bet ja viņš izdzīvos, tad varas iestādes varēs veikt psihiatrisko ekspertīzi. Pagaidām prokuratūrā domā, kā klasificēt Vašingtonas uzbrukumu - kā terorisma aktu vai naida noziegumu.
Kas lika fon Brunnam izšķirties par jau iepriekš neveiksmei nolemtu iebrukumu, nav zināms. Iespējams, vecā vīra sašutumu izraisīja reportāžas par Baraka Obamas uzstāšanos Buhenvaldē. Sakot runu bijušajā koncentrācijas nometnē, pirmais melnādainais ASV prezidents nosodīja holokausta noliedzējus un paziņoja, ka cilvēcei ir jāglabā atmiņas par nacistu veikto masveida ebreju iznīcināšanu un ka nedrīkst pieļaut šādu noziegumu atkārtošanos.
Saistītais raksts: „Haaretz”: Izraēlas XX gadsimta medicīnā plaši tika izmantota eigēnika - nācijas uzlabošana >>> Saistītais raksts: Austrijā holokausta noliedzējam piespriež piecus gadus ilgu cietumsodu >>> Saistītais raksts: Vatikāns atzīst, ka lēmums par bīskapa Ričarda Viljamsona atgriešanu baznīcas klēpī bijis pārsteidzīgs >>> Saistītais raksts: Bīskaps Ričards Viljamsons atvainojas par saviem pret holokaustu vērstajiem izteikumiem >>> Saistītais raksts: Francijas tiesa atzinusi Višī valdības līdzdalību holokaustā >>> Saistītais raksts: Vācijā ierosina krimināllietu pret britu bīskapu Ričardu Viljamsonu >>> Saistītais raksts: ASV izdevniecība atsakās publicēt holokausta upura izdomātos memuārus >>> Saistītais raksts: "Daily Telegraph": Lēmumu par holokaustu nacisti pieņēma vēl pirms 1942. gada janvāra >>> Saistītais raksts: Lielbritānijas tiesa atsakās izdot Vācijai austrāliešu vēsturnieku - revizionistu >>>
Sen viņam nosprāgt vajadzēja.