Pēc izdevuma vārdiem - tagad Maskava piedāvā Vašingtonai savas
lidmašīnas kravu nogādei Afganistānā, papildinot piedāvājumu ar Tonija
Soprano metodēm: ”jūs varat izmantot tikai mūsu kravas automašīnas vai
arī iztieciet vispār bez kravas automašīnām”. (Mafiozajā scenārijā runa
ir par atkritumu savākšanas biznesu – www.2v.lv).
Maskava
piešķīra Kirgīzijai 2 miljardus dolāru lielu kredītu ar atvieglotiem
nosacījumiem, kā arī slepeni inspirēja antiamerikāniskas demonstrācijas
un kampaņu šīs valsts masu informācijas līdzekļos, apgalvo laikraksts.
Krievija vispār nostiprina savējo ietekmi no Polijas līdz Klusajam
okeānam: rada bāzes Abhāzijā, kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu ar
Baltkrieviju, kā arī ir nodibinājusi stabilizāciju fondu NVS valstīm.
„Cēlonis ir vienkāršs: par naudu un ieročiem var nopirkt sabiedrotos,"
– uzskata izdevums.
Prezidents Medvedevs ir licis saprast, ka atļauja piegādāt kravas ASV spēkiem Afganistānā ir jāprasa Maskavai, nevis neatkarīgajām Eirāzijas valstīm, apgalvo „The Washington Times”. Pēc izdevuma domām, ir iespējams arī drūmāks scenārijs, saskaņā ar kuru Krievijai būs izdevīga ASV sakāve Afganistānā: tā būs atriebība par padomju karaspēka fiasko 1980. gados un kļūs par simboliskām NATO un Amerikas globālās varenības beigām. Iespējams, Krievija nepamatoti cer, kas neļaus talibiem izplatīt to ietekmi Maskavas Centrālāzijas un Kaukāza sabiedrotajās valstīs. Tomēr, uzskata laikraksts, ilgtermiņa drauds Krievijas dienvidiem ir radikālie islāmisti, nevis Amerika, turklāt Maskava pati nezina, kā risināt šo problēmu.
Krievija pretendē uz reģionālā līdera lomu, akcentējot savu militāro varenību, unikālo ģeogrāfisko stāvokli un kolosālos energoresursu krājumu, atzīmē izdevums. Obamas administrācijas šajos apstākļos nav vērts steigties ar krievu-amerikāņu attiecību „pārstartēšanu”, rekomendē „The Washington Times”. Savienotajām Valstīm vajag atrast alternatīvas bāzes reģionā, nekādā gadījumā nepieļaut, ka Maskava gūst labumu no saviem panākumiem Eirāzijā, kā arī neatstāt jaunās neatkarīgās valstis Krievijas „ietekmes sfērā”.
Prezidents Medvedevs ir licis saprast, ka atļauja piegādāt kravas ASV spēkiem Afganistānā ir jāprasa Maskavai, nevis neatkarīgajām Eirāzijas valstīm, apgalvo „The Washington Times”. Pēc izdevuma domām, ir iespējams arī drūmāks scenārijs, saskaņā ar kuru Krievijai būs izdevīga ASV sakāve Afganistānā: tā būs atriebība par padomju karaspēka fiasko 1980. gados un kļūs par simboliskām NATO un Amerikas globālās varenības beigām. Iespējams, Krievija nepamatoti cer, kas neļaus talibiem izplatīt to ietekmi Maskavas Centrālāzijas un Kaukāza sabiedrotajās valstīs. Tomēr, uzskata laikraksts, ilgtermiņa drauds Krievijas dienvidiem ir radikālie islāmisti, nevis Amerika, turklāt Maskava pati nezina, kā risināt šo problēmu.
Krievija pretendē uz reģionālā līdera lomu, akcentējot savu militāro varenību, unikālo ģeogrāfisko stāvokli un kolosālos energoresursu krājumu, atzīmē izdevums. Obamas administrācijas šajos apstākļos nav vērts steigties ar krievu-amerikāņu attiecību „pārstartēšanu”, rekomendē „The Washington Times”. Savienotajām Valstīm vajag atrast alternatīvas bāzes reģionā, nekādā gadījumā nepieļaut, ka Maskava gūst labumu no saviem panākumiem Eirāzijā, kā arī neatstāt jaunās neatkarīgās valstis Krievijas „ietekmes sfērā”.
Saistītais raksts: Krievijas ārlietu ministrs: Baraka Obamas un Dmitrija Medevedeva pirmā tikšanās būs Londonā >>>
