Tāpat lasu citu domas, par vasarraibumainām meitenēm un visskaistākais liekas puiša teiktais : "Meitene bez vasaras raibumiem ir kā nakts bez zvaigznēm." Tad kādēļ daudzi no mums ir iestiguši kompleksos par raibiem deguntiņim un izraibinātiem vaidziņiem? Skaisti vārdi mijas ar palīgā saucieniem. Nākas lasīt: "fuj, riebjas, ko lai dara, lai tie vairs nebūtu?" . Absurds, kādēļ jācīnas pret to ko daba devusi, piemēram, šādām metodēm: Ja vasaras raibumi izrotājuši degunu, tad to dažas dienas vajag pārklāt ar vistas jēlas olas plēvi, kas atrodas zem čaumalas. Olai jāizdur caurums, jāiztecina un uzmanīgi jānoņem plēve. Ar to 10 minūtes jāpārklāj deguns.
Pameklēju un atradu skaistas bildes ar vasarraibumainiem cilvēkiem Ir taču skaisti, vaine?
P.S. Cerams esiet saprotoši- mans 1. raksts.