Vampīrisms mūsdienās nav zaudējis aktualitāti, kaut arī to vairs tik strikti nesaista tikai ar šaušalīgo asinssūcēju grāfu Drakulu vai kādu šausmu filmu personāžu.
Tagad aizvien populārāks kļūst jēdziens par emocionālo vai enerģētisko vampīrismu.
Tumsas puķes
Vampīrs barojas ne ar līdzcilvēku asinīm, bet gan ar enerģiju un emocijām. Ir dati un attēli, kas parāda, kā mainās cilvēka aura pēc enerģētiskā agresora iedarbības - tā ir bojāta, līdz ar to padarot cilvēku enerģētiskā līmenī viegli ievainojamu.
Ja jāsastopas ar patiesi spēcīgu vampīru, kurš apzinās, kas viņš ir un kādi ir viņa darbības motīvi, jāņem vērā, ka būtībā šie cilvēki ir perfekti egoisti un parazīti, kuri uzskata, ka pārējie eksistē tikai viņu ērtībai. Protams, ir pietiekami daudz arī nosacīti nekaitīgu vampīru, kuri barojas no citiem neapzinātā līmenī, saviem donoriem īpaši pāri nenodarot.
Lai nenokļūtu vampīru valgos, tie jāiemācās pazīt. Vampīrs var būt mums līdzās visdažādākajā veidolā - izcili kārtīga un rūpīga administratore birojā, bezgala iejūtīgs un saprotošs priekšnieks, mūžīgi nelaimīga draudzene vai īgna vecmeita, brīvās mīlestības paudējs no blakus dzīvokļa... Vampīri spēj mainīt ārējo veidolu. Viņi nekad nevienam labprātīgi neatklāj savu būtību.
No visa pa druskai
Katrā no mums ir vēlme uzlādēties - gūt spēku. Viena no iespējām ir baroties no cita cilvēka. Tas var būt mīļotais, kolēģis, jebkurš radinieks vai ceļabiedrs vilcienā. Atšķirība vērojama tikai ņemšanas apjomos un mērķos.
Ja kāds barojas no otra, tas nebūt nenozīmē, ka viņam ir kādas veselības problēmas. Vēlme baroties ļoti bieži nostrādā neapzinātā līmenī. Arī tam, no kura barojas, ir neviennozīmīga attieksme pret notiekošo. Ne vienmēr vampīrs ir atpazīstams, bet to, ka konkrētā vietā un laikā šis process notiek, nevar nepamanīt. Cilvēks - devējs pēc tam jūtas iztukšots, emocionālais izsīkums rada fiziski sajūtamu nespēku un nelabumu. Bieži vampīrs uzdarbojas sadzīvisku kontaktu laikā, piemēram, darbā pārrunu vai sapulču laikā. Ir arī gadījumi, kad asiņu došana notiek labprātīgi, piemēram, ja zinām, ka vajadzība baroties ir kādam no mīļajiem tuviniekiem vai bērniem.
Ir vairākas pazīmes, kas varētu liecināt, ka notiek vai ir notikusi vampīra darbošanās: parādās iekšējs nemiers it kā bez iemesla; rodas tukšuma sajūta, nav vēlmes kaut ko darīt, zūd interese par līdz šim aizraujošām lietām; krasi pasliktinās pašsajūta; cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, pat agresīvs; parādās miegainība, apātija; atrodoties kādā konkrētā kolektīvā vai pēc saskarsmes ar kādu cilvēku krasi pasliktinās pašsajūta; ir izteikta nevēlēšanās iet uz kādu konkrētu vietu - darbu vai pie radiem. Visas šīs pazīmes liecina - kaut kas nav kārtībā un organisms dod par to ziņu!
Vissmagākais sadzīves vampīrisms ir skaitliski nelielās cilvēku grupās - gan mājās, gan darba vietās. Mazā dzīvoklītī, kurā mitinās vecīga māte kopā ar neprecēto meitu (biežs modelis), vampīrisma izpausmes un sekas būs daudz smagākas nekā plašā ģimenē, kur lielā mājā dzīvo vairākas paaudzes, līdz ar to ikdienā apgrozās daudz cilvēku.
Mātes paspārnē
Daudziem zināma situācija, kad māte neļauj savam jau pieaugušajam bērnam sākt savu dzīvi, nelaiž no sevis prom, jo baidās zaudēt savu donoru. Šādos gadījumos situācija veidojas ļoti smaga, jo vampīrs visu laiku izmanto vienu un to pašu cilvēku - nav jaunu asiņu pieplūduma, kā tas būtu lielākā grupā, kur vairāki donori bez īpašām problēmām spētu nodrošināt vecīgo vampīru, kurš bez barošanās nespēj iztikt. Māte - vampīrs savu meitu var izsūkt līdz galējam spēku izsīkumam. Ja meita dzīvo kopā ar māti līdz pat savam pusmūžam, pēc noteikta laika notiek lomu maiņa - meita no donora kļūst par vampīru un sāk baroties no savas vecās mātes. Tas notiek, jo pusmūžā parasti iestājas krīze -vientuļa sieviete, dzīve nav sakārtota, nav bērnu, ģimenes, droši vien arī naudas nepietiek, bet baroties vajag.
Itin bieži cilvēki jūt nepieciešamību doties tur, kur pulcējas ļaužu masas - uz tirgu, lielveikaliem. Šī vēlme būtībā ir nepieciešamība baroties - kompensēt zaudēto enerģiju. Šis vampīrisms ir nekaitīgs apkārtējiem - vampīrs lielajā ļaužu pūlī no katra paņem lāsītes simtdaļu vai pat tūkstošdaļu, līdz ar to nekādu ļaunumu saviem donoriem nenodara. Nākamais labvēlīgais vampīru tips ir skatuves mākslinieki -jo lielāka auditorija, jo lielāks vampīrs uz skatuves darbojas. Ne velti dziedātāji mēdz teikt - es no saviem klausītājiem uzlādējos! Tieši tā tas arī notiek. Iegūtais labums ir abpusējs - apmierināti klausītāju simti vai tūkstoši - enerģijas devēji, un vampīrs - enerģijas saņēmējs.
Padomju mantojums
Ir viedoklis, ka pagājušajā gadsimtā spēcīgāko vampīru saimi vislielākajā skaitā pārstāvēja padomju skolu skolotāji. Gandrīz katram no mums ir nepatīkamas atmiņas par kādu skolotāju, kuru draudzīgi nīda visi skolas skolēni. Un ne velti vampīru pētnieki atzīst, ka šie tā sauktie pedagogi savu amatu bija izvēlējušies, tikai viena motīva vadīti - baroties! Padomju skolu sistēma viņiem sniedza ideālu iespēju to darīt. Šie ļaudis savu amatu nemīlēja, bet gan izmantoja savu iegribu realizēšanai un savas varas demonstrēšanai, pēc sevis atstājot ne vienu vien garīgi sakropļotu skolēnu paaudzi. Kā tas varēja notikt? Iespējams, aizsākumi meklējami jau Nadeždas Krupskajas laikos, kad skolotājs tika iecelts gandrīz vai pārcilvēka statusā, kurš vienīgais drīkstēja mācīt dzīvot citus pēc saviem ieskatiem un ar savām metodēm.
Priekšnieks - parazīts
Viena no mūsdienās visvairāk izplatītājām vampīru formām - priekšnieki. Kolektīvos, kur darbojas aktīvs vampīrs, veidojas situācijas - visi slikti, neviens neko nemāk, neviens neko nesaprot, strādāt nejēdz... Nemitīga cilvēku pazemošana, kritizēšana gan sapulcēs, gan individuālās sarunās. Ir arī cits tipāžs - ļoti saprotošs, mierīgs, pat kluss cilvēks, kurš nemanāmi, bet tikpat pamatīgi kā pirmais nosūc sarunu biedra enerģiju. Akcents, kas jāņem vērā - šie priekšnieki visu laiku vēlas būt kontaktā, arī pa telefonu, kas viņa upuri ļauj sasniegt jebkurā vietā un diennakts stundā. Kolektīvs izteikti tiek dalīts mīluļos un nemīluļos. Tāds vampīrs spēj sagandēt dzīvi uz ilgu laiku. Pašsajūta slikta, uz darbu iet negribas, pat dzīvot tā īsti vairs nav vēlmes.
Vienkāršākā metode būtu izvairīties no jebkuras saskarsmes ar vampīru. Diemžēl šo metodi nevar izmantot visos gadījumos, īpaši, ja vampīrs ir tiešais priekšnieks. Ko iesākt, ja no kontakta nav iespējams izvairīties? Ja jāklausās vampīra runas plūdos, iespēju robežās nevajag iesaistīties ar viņu sarunās. Maksimāli jācenšas saīsināt sarunas ilgumu. Nedrīkst skatīties vampīram acīs - atvērts acu skats līdzinās līdz galam atgrieztam krānam, no kura sūknēt enerģiju. Vampīrs ir jāpārspēj viltībā. Ja priekšnieks izsaka pārmetumus, jāpiekrīt, jāmāj ar galvu, bet nekādā gadījumā nav jāmēģina taisnoties vai skaidroties - tas pagarinās kontakta laiku un ļaus vampīram netraucēti darboties. Ja vien iespējams, kontaktējoties jāmēģina izlīdzēties tikai ar telefona starpniecību. Daži, cenšoties sadzīvot ar priekšnieku vampīru, mēģina iekļūt mīluļu statusā, cerot, ka tad vampīrs viņus neēdīs. Naivas cerības! Varbūt mazāk, tomēr ēdīs. Vampīri nemēdz kādam kaut ko dot, viņi ir raduši tikai ņemt - emocijas, naudu, mantu, karjeras iespējas. Nevajag lolot ilūzijas, ka vampīrs kādreiz var būt saprotošs pret citu problēmām, lai arī vārdiski mēģinās par to pārliecināt. Var apgalvot, ka visi vampīri ir egoisti, savukārt ne visi egoisti ir vampīri.
Mūžam neapmierinātie
Faktiski visās situācijas, kad aktivizējas vampīri, ir iesaistīta neapmierinātība ar kaut ko, visbiežāk tās ir finanses. Kašķīgie vecīši transporta līdzekļos, uzbāzīgie tantuki iestādēs - nekas viņiem nav labi, par visu jāpastrīdas - tie visi ir vampīri, kuri izgājuši medībās, viņiem trūkst svaigu asiņu. īgnie vientuļnieki, kuri tik ļoti vēlas, lai kāds viņus uzklausītu - tas pats. Pretēji izplatītajam viedoklim, ka ar vampīriem vajag tikai ar labu, ar tādiem cilvēkiem vispār nevajag iesaistīties nekādās sarunās - pat tādā gadījumā, ja cilvēks tiek apsaukāts, nevajag konfliktu turpināt, jo jebkura veida atbilde vampīram dod cerēto -donora enerģijas kanāls ir atvēries! Klusēšana ir zelts - tam jākļūst par moto saskarē ar vampīru.
Sadzīves situācijās biežāk vampīri ir gados vecie cilvēki - viņi tīri fizioloģiski vairs nespēj pašu spēkiem kompensēt spēku zudumu, tamdēļ cenšas vairāk uzturēties jaunu cilvēku tuvumā. Lielās ģimenēs, kur līdzās mitinās vairākas paaudzes, veciem ļaudīm ir vieglāk dzīvot, viņi var regulāri enerģētiski uzlādēties, turklāt nevienam no mājiniekiem īpaši pāri nenodarot, jo viņu ir daudz. Mazbērni vecajiem dod iespēju piedalīties dzīvē - tas ir viņu dzīves ekvivalents.
Donoram sliktākas ir situācijas, ja vecs cilvēks dzīvo kopā ar vienu gados jaunu. Vecie sev ņem daudz. Ne velti tik daudz cilvēku baidās no vecuma - viņi saprot, ko tas nozīmē, kaut arī situācija norāda uz strupceļu - vecajiem ir vajadzīgi jaunie, savukārt jaunajiem vecie nav vajadzīgi. Kā no tā izkļūt, vēl neviens nav izdomājis, vienīgā iespēja - rast vidusceļu, lai abām pusēm būtu labi. Satiekoties ar vampīru, sevi var pasargāt - viena no vecākajām metodēm - piga kabatā. It kā derot labi, tomēr pārlieka koncentrēšanās uz pigu var neļaut laikus pamanīt vampīra aktivizēšanos un uzbrukumu no citas puses.
• Ir dati, kas liecina, ka no vampīrisma spēj pasargāt kvarca kristāls.
• Viena no efektīvākajām metodēm, kas pierādīta arī pētījumos par enerģētisko parazītu darbību, ir pirkstu bloķēšanas - saslēgšanas metode. Abu roku īkšķus un vidējos pirkstus savieno divos apļos. Rokas tur sev priekšā, pēc tam atbrīvo, domās atkārtojot: "Esmu tagad uzlādēts un pilnībā aizsargāts."
