Pēc Valensas vārdiem, ja nekas netiks uzsākts, viņš sākumā atdos
valstij visus savus apbalvojumus, bet pēc tam pametīs Poliju.
Nacionālas atmiņas (IPN) institūta, kuru atbalsta valsts,
līdzstrādnieku grāmata, kurā ietverts pieņēmums par to, ka Valensa
sadarbojies ar sociālistiskas Polijas specdienestiem pseidonīmu Boļeks,
tika publicēta ar 2008. gada vasarā. Pirms tam visas tamlīdzīgas
apsūdzības Valensas virzienā par nepatiesām atzina īpaša komisija.
Jaunajā grāmatā, ko laida klajā minētā institūta līdzstrādnieks,
papildus visam apgalvots, ka Valensi ir ārlaulības dēls.
Sakarā ar pēdējās grāmatas izdošanu Polijas premjerministrs Donalds Tusks aicināja Nacionālas atmiņas institūtu attiekties pret savu darbu objektīvi un izvairīties no vienpusīgas pieejas. Tusks arī pauda savu atbalstu Valensam.
Valensam bija viena no galvenajām lomām Polijas izkļūšanā no Padomju Savienības ietekmes sfēras un valsts pārejā uz demokrātiju. 1980. gadā viņš bija neatkarīgās arodbiedrības "Solidaritāte" dibinātāju vidū. 1981. gadā Valensu arestēja un viņš pavadīja cietumā gandrīz gadu. 1983. gadā viņam tika piespriesta Nobela pasaules prēmija, bet 1990. gadā Valensu ievēlēja par Polijas prezidentu. Viņš ieņēma šo posteni līdz 1995 gadam.
Sakarā ar pēdējās grāmatas izdošanu Polijas premjerministrs Donalds Tusks aicināja Nacionālas atmiņas institūtu attiekties pret savu darbu objektīvi un izvairīties no vienpusīgas pieejas. Tusks arī pauda savu atbalstu Valensam.
Valensam bija viena no galvenajām lomām Polijas izkļūšanā no Padomju Savienības ietekmes sfēras un valsts pārejā uz demokrātiju. 1980. gadā viņš bija neatkarīgās arodbiedrības "Solidaritāte" dibinātāju vidū. 1981. gadā Valensu arestēja un viņš pavadīja cietumā gandrīz gadu. 1983. gadā viņam tika piespriesta Nobela pasaules prēmija, bet 1990. gadā Valensu ievēlēja par Polijas prezidentu. Viņš ieņēma šo posteni līdz 1995 gadam.
Saistītais raksts: Sākusies tiesas prāvā pret Polijas kompartijas bijušo ģenerālsekretāru Voicehu Jaruzeļski >>>
