Vairāk par faktiem7

Tie, kam patīk sēņošana, visdrīzāk ne vienu vien reizi ir redzējuši pie celmiem augošas lielas celmeņu kolonijas (Armillaria ostoyae). Tomēr veiklo sēņotāju dēļ to izmēri diez vai sasniegs lielāko reģistrēto eksemplāru. Šī celmene aug Maluru (Malheur) Nacionālajā rezervāts, Oregonas štatā, tās platība ir 890 hektāru  un vecums - kaut kur starp diviem un astoņiem tūkstošiem gadu.

.

Lielākā sēnes daļa ir paslēpta no cilvēku skata un atrodas masveida pazemes micēlijā (sēņu ekvivalents saknēm). Micēlijs apaug ap koka saknēm, kas izraisa masveida koku iznīcību, un tikai laiku pa laikam parādās virs zemes kā mazas, nekaitīgas sēnes. Sākotnēji tika uzskatīts, ka Oregonas milzu celmene īstenībā ir atsevišķas kolonijas, kas aug pa visu mežu, bet samērā nesen, zinātnieki nonāca pie vienprātības, ka mums ir darīšana ar pasaulē lielāko dzīvo organismu, kam ir vienota struktūra un kas savienojas zem zemes.

.

Mūsu galaktikā ir ap 500 miljoniem planētu, kas ir potenciāli derīgas dzīvībai.

.

Piena Ceļa galaktikā ir vismaz 50 miljardi planētu, un no tām vismaz 500 miljoni ir potenciāli apdzīvojamas. Šādi dati tika sniegti ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) ikgadējā konferencē Vašingtonā. Viņu secinājumi balstās uz informāciju, ko savācis ASV kosmosa teleskops "Kepler". Šie pierādījumi tika iegūti, izmantojot ekstrapolāciju, "Kepler" izskatīja tikai vienu četrsimto daļu no visām zvaigžņotajām debesīm. Šajā gadījumā tiek runāts tikai par mūsu pašu galaktiku. Kopā, kā uzskata amerikāņu eksperti, tādu planētu varētu būt pāri 100 miljardiem.

.

Teleskops "Kepler" tika palaists kosmosā 2009. gadā, lai pētītu planētas, kas riņķo ap attālām zvaigznēm. Unikālais astronomiskais instruments, vērojot zvaigznes, uztver pat vismazākās izmaiņas to spilgtumā. Šādas izmaiņas var norādīt uz planētu, kas, šķērsojot zvaigznes gaismas disku, aizsedz to. Aizēnojuma intensivitāte un intervālu garums starp tiem ļauj astronomiem aprēķināt kosmosa objektu īpašības. "Kepler" ir pirmais NASA kosmosa astronomijas instruments, kas spēj "novērot" Zemes izmēra objektus tiešā zvaigznes tuvumā, iepriekš zvaigznes spožuma dēļ tas nav bijis iespējams.

.

Radiāciju var mērīt banānos.

.

Banāna ekvivalents - jēdziens, ko pielieto kodolenerģijas zinātnieki, lai raksturotu radioaktīvā avota aktivitāti, pielīdzinot to starojuma devai, ko satur parasts banāns. Banāna ekvivalents tiek noteikts kā radioaktīvā starojuma daudzums, ko banāns piešķir organismam, ja tiek apēsts. Radiācijas noplūdi atomelektrostacijās bieži mēra mazās vienībās, piemēram, pikokirī (viena miljonā daļa no vienas miljonās daļas no kirī). Pielīdzinot to radioaktivitātes daudzumam, kas ir vienā banānā, var intuitīvi novērtēt risku šādām noplūdēm.

.