Saistītais raksts: Tuvākajā desmitgadē tiek prognozēta ASV globākās ietekmes samazināšanās >>>
Britu
satīriķis Džeroms K. Džeroms reiz rakstīja: pietika britu sterliņu
mārciņai piepildīties ar zelta saturu, lai visās Eiropas viesnīcas
steigšus sāktu mācīties angļu valodu. Zinot, ka 90% pasaules zelta
rezervju glabājas amerikāņu bankās, ārzemniekus pārņēma nevaldāma vēlme
iegūt savā īpašumā amerikāņu dolārus, kas savukārt ļāva ASV valdībai
vienlaikus gan uzkrāt deficītu, gan nodrošināt valsts ekonomisko
izaugsmi. Nevienai citai pasaules valstij šādu plānu neizdotos īstenot,
taču Vašingtonai izdevās ignorēt visus ekonomikas pamatlikumus un
piedevām vēl iestāstīt visiem pārējiem, ka tā ir saņēmusi Dieva svētību
pasaules demokrātiskai pārvaldīšanai.
Interesanta vēsturiskā paralēle. Daudzus gadus atpakaļ dārgmetāli, kas nonāca Spānijas rokās pateicoties Amerikas atklājšanai, kļuva ar pamatu tās ambiciozo politisko mērķu sasniegšanai. Jaunatklātajā milzīgo bagātību avotā spāņu monarhi arī redzēja svētību “no augšas” savai katoliskajai misijai un bez sirdsapziņas pārmetumiem aizņēmās naudu uz nākošo ienākumu rēķina. Rezultātā 1570. gadu pirmajā pusē Spānijā budžeta izdevumi pusotras reizēs pārsniedza ienākumus, turklāt nozīmīgas summas tika tērētas parādu segšanai. Piemēram, tikai 1575. gadā parādu dzēšanai tika iztērēti 36 miljoni dukātu, kas bija ekvivalenti ienākumiem par sešiem gadiem. Pie kroņa ienākumiem 13 miljonu dukātu apmērā 1577. gadā, 1582. gadā sakrātais valsts parāds bija 80 miljoni dukātu un turpināja augt, 1667. gadā sasniedzot tiem laikiem neaptveramu summu – 180 miljonus dukātu.
Vienlaikus summas, pēc mūsdienu mērogiem līdzīgas tām, kuras spāņi izputināja gadsimtu gaitā, amerikāņi ir notriekuši daudz ātrāk. Pēc Āzijas krīzes 1997. gadā, kad sabruka Āzijas tīģervalstu ekonomikas, kuras balstījās uz amerikāņu attīstības modeli, Ķīna un virkne citu valstu sāka plānveidīgi uzpirkt amerikāņu dolārus, īstenojot mērķtiecīgu stratēģiju nacionālo valūtu vājināšanai – lai nodrošinātu savu rūpnīcu nepārtrauktu darbu un pasargātu tās no finansiāliem satricinājumiem.
“Ameriku pēc 11 septembra” šāda situācija apmierināja: tas nozīmēja, ka var samazināt nodokļus, finansēt neprātīgu patēriņa bumu mazumtirdzniecībā, apmaksāt divus dārgus karus Irākā un Afganistānā – un paveikt to visu pie fiskāla deficīta. Spāņu karaļi Filips III un Filips IV savus budžeta resursu deficītus sedza ar “valūtas bojāšanu”, samazinot dārgmetāla daudzumu monētās. Tas, dabiski, deva tikai īstermiņa efektu un nekādi nevarēja novērst Spānijas un tās ekonomikas noslīdēšanu līdz otrās šķiras valsts līmenim. Kolosālais un nenovēršami augošais ASV tirdzniecības deficīts, kas radās amerikāņu agresīvās ārpolitikas rezultātā – 2007. gadā deficīts veidoja 700 miljardus dolāru gadā, tika segts ar neko nenodrošinātu “vērtspapīru” masveida izlaišanu. Kad, pārliecinoties, ka Amerika nav pati uzticamākā vieta kapitālu izvietošanai, ārvalstu investori atsacījās pirkt šos vērtspapīrus, amerikāņu finanšu tirgus sabruka pārsteigtās pasaules acu priekšā.
Spāņu grandi ilgu laiku bija slaveni ar savu lepnību un augstprātību, kaut arī noveda kādreiz pašu bagātāko pasaules valsti līdz nabadzībai un pilnīgai postažai. Tieši tāpat ASV vadība ar lepnumu turpina spriest par Savienoto Valstu vadošo lomu pasaulē, kaut arī daudzas valstis, piemirstot par sabiedroto saistībām, pašlaik cenšas atkratīties no Vašingtonas, dolāra, amerikāņu demokrātijas un popkultūras. Pietika Spānijai zaudēt varenību, un tā sāka asociēties toreizējā pasaulē ar indiāņu iznīcināšanu un katoliskas inkvizīcijas šausmām. Savienotie Valstis šodien aizvien vairāk asociējas ar mierīgo iedzīvotāju bombardēšanām Irākā un Afganistānā, ar Abugreibas un Guantanamo cietumiem, utt.
Krīze Spānijā arī radīja veselu paaudzi blēžu un afēristu, kas atrada atspoguļojumu “blēžu romāna” uzplaukumā. Savukārt amerikāņu Temīda nespēj izķert daudz lielāka mēroga blēžus. Pa masu informācijas līdzekļu ziņām, "Lehman Brothers" līdzstrādnieku mahināciju izmeklēšana vai "Fannie Mae", "Freddie Mac" un AIG, kuru bankroti izsauca globālo krīzi, notikušās afēras ir tikai vērienīgas pārbaudes daļa, ko veic ASV FIB attiecībā uz 26 kompānijām.
Filips II, apbruņojot savu “Lielo armādu”, cerēja ar lielām uzvarām un Anglijas izlaupīšanu izkļūt no finansiālas cilpas. Džordžs Bušs jaunākais nesen parakstīja likumprojektu par ASV militāro budžetu 2009. gadam, kas paredz izdevumus aizsardzības vajadzībām 600 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot kodolprogrammu par 531,4 miljardiem dolāru, kā arī izdevumus kariem Irākā un Afganistānā - 68,6 miljardus dolāru. Pastāv zināmas analoģijas ar Spāniju.
Tomēr pats būtiskākais, ka līdz ar Spānijas lejupslīdi sākās “karš par spāņu mantojumu”, kura rezultātā tās valdījumi tika zaudēti, un valsts uz ilgu laiku nonāca ārvalstu ietekmē. Pēc daudzu ekspertu domām, gadījumā ja ASV turpinās savu iepriekšējo politiku, tas beigsies ar Savienoto Valstu kā vadošā spēlētāja pasaules arēnā norietu, kā politiskajā, tā ekonomiskajā ziņa. Ja var ticēt izlūkiem un žurnālistiem, mēs jau atrodamies uz kara par “amerikāņu mantojumu” kara sliekšņa.
Interesanta vēsturiskā paralēle. Daudzus gadus atpakaļ dārgmetāli, kas nonāca Spānijas rokās pateicoties Amerikas atklājšanai, kļuva ar pamatu tās ambiciozo politisko mērķu sasniegšanai. Jaunatklātajā milzīgo bagātību avotā spāņu monarhi arī redzēja svētību “no augšas” savai katoliskajai misijai un bez sirdsapziņas pārmetumiem aizņēmās naudu uz nākošo ienākumu rēķina. Rezultātā 1570. gadu pirmajā pusē Spānijā budžeta izdevumi pusotras reizēs pārsniedza ienākumus, turklāt nozīmīgas summas tika tērētas parādu segšanai. Piemēram, tikai 1575. gadā parādu dzēšanai tika iztērēti 36 miljoni dukātu, kas bija ekvivalenti ienākumiem par sešiem gadiem. Pie kroņa ienākumiem 13 miljonu dukātu apmērā 1577. gadā, 1582. gadā sakrātais valsts parāds bija 80 miljoni dukātu un turpināja augt, 1667. gadā sasniedzot tiem laikiem neaptveramu summu – 180 miljonus dukātu.
Vienlaikus summas, pēc mūsdienu mērogiem līdzīgas tām, kuras spāņi izputināja gadsimtu gaitā, amerikāņi ir notriekuši daudz ātrāk. Pēc Āzijas krīzes 1997. gadā, kad sabruka Āzijas tīģervalstu ekonomikas, kuras balstījās uz amerikāņu attīstības modeli, Ķīna un virkne citu valstu sāka plānveidīgi uzpirkt amerikāņu dolārus, īstenojot mērķtiecīgu stratēģiju nacionālo valūtu vājināšanai – lai nodrošinātu savu rūpnīcu nepārtrauktu darbu un pasargātu tās no finansiāliem satricinājumiem.
“Ameriku pēc 11 septembra” šāda situācija apmierināja: tas nozīmēja, ka var samazināt nodokļus, finansēt neprātīgu patēriņa bumu mazumtirdzniecībā, apmaksāt divus dārgus karus Irākā un Afganistānā – un paveikt to visu pie fiskāla deficīta. Spāņu karaļi Filips III un Filips IV savus budžeta resursu deficītus sedza ar “valūtas bojāšanu”, samazinot dārgmetāla daudzumu monētās. Tas, dabiski, deva tikai īstermiņa efektu un nekādi nevarēja novērst Spānijas un tās ekonomikas noslīdēšanu līdz otrās šķiras valsts līmenim. Kolosālais un nenovēršami augošais ASV tirdzniecības deficīts, kas radās amerikāņu agresīvās ārpolitikas rezultātā – 2007. gadā deficīts veidoja 700 miljardus dolāru gadā, tika segts ar neko nenodrošinātu “vērtspapīru” masveida izlaišanu. Kad, pārliecinoties, ka Amerika nav pati uzticamākā vieta kapitālu izvietošanai, ārvalstu investori atsacījās pirkt šos vērtspapīrus, amerikāņu finanšu tirgus sabruka pārsteigtās pasaules acu priekšā.
Spāņu grandi ilgu laiku bija slaveni ar savu lepnību un augstprātību, kaut arī noveda kādreiz pašu bagātāko pasaules valsti līdz nabadzībai un pilnīgai postažai. Tieši tāpat ASV vadība ar lepnumu turpina spriest par Savienoto Valstu vadošo lomu pasaulē, kaut arī daudzas valstis, piemirstot par sabiedroto saistībām, pašlaik cenšas atkratīties no Vašingtonas, dolāra, amerikāņu demokrātijas un popkultūras. Pietika Spānijai zaudēt varenību, un tā sāka asociēties toreizējā pasaulē ar indiāņu iznīcināšanu un katoliskas inkvizīcijas šausmām. Savienotie Valstis šodien aizvien vairāk asociējas ar mierīgo iedzīvotāju bombardēšanām Irākā un Afganistānā, ar Abugreibas un Guantanamo cietumiem, utt.
Krīze Spānijā arī radīja veselu paaudzi blēžu un afēristu, kas atrada atspoguļojumu “blēžu romāna” uzplaukumā. Savukārt amerikāņu Temīda nespēj izķert daudz lielāka mēroga blēžus. Pa masu informācijas līdzekļu ziņām, "Lehman Brothers" līdzstrādnieku mahināciju izmeklēšana vai "Fannie Mae", "Freddie Mac" un AIG, kuru bankroti izsauca globālo krīzi, notikušās afēras ir tikai vērienīgas pārbaudes daļa, ko veic ASV FIB attiecībā uz 26 kompānijām.
Filips II, apbruņojot savu “Lielo armādu”, cerēja ar lielām uzvarām un Anglijas izlaupīšanu izkļūt no finansiālas cilpas. Džordžs Bušs jaunākais nesen parakstīja likumprojektu par ASV militāro budžetu 2009. gadam, kas paredz izdevumus aizsardzības vajadzībām 600 miljardu ASV dolāru apmērā, ieskaitot kodolprogrammu par 531,4 miljardiem dolāru, kā arī izdevumus kariem Irākā un Afganistānā - 68,6 miljardus dolāru. Pastāv zināmas analoģijas ar Spāniju.
Tomēr pats būtiskākais, ka līdz ar Spānijas lejupslīdi sākās “karš par spāņu mantojumu”, kura rezultātā tās valdījumi tika zaudēti, un valsts uz ilgu laiku nonāca ārvalstu ietekmē. Pēc daudzu ekspertu domām, gadījumā ja ASV turpinās savu iepriekšējo politiku, tas beigsies ar Savienoto Valstu kā vadošā spēlētāja pasaules arēnā norietu, kā politiskajā, tā ekonomiskajā ziņa. Ja var ticēt izlūkiem un žurnālistiem, mēs jau atrodamies uz kara par “amerikāņu mantojumu” kara sliekšņa.
