Vācu aitu suns.6

Vairāk nekā jebkurš cits suns šīs šķirnes pārstāvis atgādina suņu cilts pirmtēvu - vilku. Tādēļ tautā vēl šobaltdien tos bieži dēvē vienkārši par "vilkiem" vai "vilkusuņiem". Diezgan dīvaini šķiet, ka šo tagad visā pasaulē pazīstamo un plaši iecienīto universālo dienesta suņu šķirni vēl aizpagājušā gadsimta vidū pazina vienīgi kā necilus ganusuņus. Tikai pašās 19. gadsimta beigās suņaudzētāji pievērsa uzmanību šo suņu izcilajām, vispusīgajām spējām - izturībai, panesībai, saprātam - un sāka šķirni izkopt un uzlabot, līdz tika iegūts pašreiz pazīstamais tips, tiklab runājot par eksterjeru, kā arī par darbspējām. Vācu aitusuņa standarts apstiprināts 1891. gadā. Kopš tā laika šīs šķirnes suņi visā pasaulē tiek izmantoti kā labākie suņi visdažādākajos dienestos - apsardzē, policijā, robežsardzē, dažāda veida pēdu dzīšanā, sakaru dienestā, ugunsdzēsībā, arī kā sanitārie un pat kamanu suņi. Vācu aitu suns ir pagarš, mazliet lielāks par vidēja auguma suni (FCI standarts noteic suņiem 60-65 cm, kucēm 55-60 cm augstumu). Galva proporcionāla ķermenim, gara, mēreni plata, vāji iezīmēta pāreja no pieres uz purnu, kas deguna virzienā pakāpeniski sašaurinās līdz ķīļa veidam. Purns spēcīgs, sausnējs, lūpas stingras, sausas. Spēcīgs šķērveida sakodiens. Obligāta pilna zobu formula. Vidēja lieluma stāvas ausis, pavērstas uz priekšu. Vidēja lieluma mandeļveida acis, iespējami tumšas ar dzīvu, saprātīgu, ieinteresētu izteiksmi. Vidēji garš, sausnējs kakls. Krūtis dziļas, ne pārāk platas. Vēders mēreni pievilkts. Mugura spēcīga, taisna. Viss ķermenis spriegi muskuļots. Labi apmatotā aste sniedzas līdz pakaļkāju apakšējai locītavai. Kājas taisnas, spēcīgas, pakaļkājām labi attīstīts apakšējās locītavas leņķis. Spalva paīsa, asa, piemērota jebkādiem klimatiskajiem apstākļiem. Bieza pavilna. Pēc dabas vācu aitu suns ir temperamentīgs, straujš, tomēr vienlaikus absolūti paklausīgs, noturīgs, darbā spēcīgs, izturīgs, praktiski nenokausējams. Lieliski padodas jebkādai dresūrai. Piemērots dzīvei ārā. Priekšzīmīgs sargs. Turēt vācu aitu suni šaurā pilsētas dzīvoklī ir gandrīz vai noziegums pret šo lielisko suni. Viegli kopjams. Pietiek ar regulāru kažoka izsukāšanu.