Uzmanies - bulterjers8

Raksts par suņiem, kuri agrāk tik izmantoti cīņās, un dažās valstīs vēlaizvien.

Suņi - Bulterjeri, tiek cienīti, un Lavijas ielās tiek pieprasīti uzpurņi.

Bet? patiesībā nav jēga, jo taisnību sakot, šie suņi nav nikni, bet ļoti mīļi, un sirsnīgi.

Šķirnes raksturojums

kompaktajam, proporcionālajam bulterjeram ir īss, blīvs apmatojums, kura krāsa var variēt starp pilnīgi baltu, melnu, rudu, gaiši brūnu, svītrainu vai trīskrāsainu. Šķirnes raksturīgākā pazīme ir platā, līdzenā galva, purns ir plats un gluds, pieres līnija dodas līdz pat deguna galam bez jebkādiem izliekumiem. Acis ir mazas, tumšas, mandeļveida formas un novietotas tuvu viena otrai. Ķermenis ir pilnīgs un apaļīgs, pleci robusti un muskuļoti, aste pārsvarā tiek nesta horizontāli.

Temperaments

kaut šķirne kādreiz radīta kā nežēlīgs gladiators, mūsdienās tā ir kļuvusi daudz maigāka. Suns var izrādīt savus aizsarga instinktus aizsargājot saimnieku patiesi kritiskā situācijā, taču jāņem vērā, ka šis nav sargsuns. Drosmīgs, rotaļīgs, aktīvs un dzīvespriecīgs, neliels jokdaris un tai pašā laikā pilnīgi bezbailīgs bulterjers ir lojāls, pieklājīgs un paklausīgs suns. Tie ļoti pieķeras savam saimniekam, izrāda savu pieķeršanos un ir lieliski ģimenes kompanjoni. Bulterjeriem patīk būt nodarbinātiem visu laiku, tādēļ tas labi iederēsies aktīvas ģimenes lokā, no kuras saņems daudz uzmanības. Tas būs nelaimīgs situācijās, kad 8 stundas atradīsies ieslēgts viens pats. Šī šķirne var kļūt par lielisku biedru, ja tiek socializēta jau kopš bērnības, tomēr to neiesaka turēt vairumam cilvēku. Tas mīlēs gan pieaugušos, gan bērnus, taču iespējams, ka suns būs pārāk enerģisks saskarsmē ar maziem bērniem. Suns var būt neiecietīgs pret ņurcīšanu un kaitināšanu, tādēļ bērniem jau no kopš suņa ienākšanas ģimenē jāiemāca cieņa pret dzīvnieku. Nemēģiniet izraisīt sunī greizsirdību un neizaiciniet to, suns mēdz iejaukties ģimenes strīdos vai ķildiņos. Bulterjeram nepieciešama stingra dresūra un ļoti daudz dažādu vingrinājumu un pietiekošas fiziskās slodzes, ja ar suni nestrādāsiet- tā uzvedība var kļūt destruktīva. Socializējiet to jau kopš agra kucēnu vecuma, citādi suns var kļūt ļoti agresīvs pret citiem suņiem. Nekastrēti bulterjeri parasti slikti satiek ar citiem suņiem. Kuces labi sadzīvo ar suņiem, kā arī divas kuces var sadzīvot kopā saticīgi, ja tiek rūpīgi uzraudzītas un audzinātas. Šī šķirne nav piemērota turēšanai kopā ar citiem mājdzīvniekiem. Var būt nelielas grūtības apmācīt bulterjerus, taču tiem ir lieliskas sargsuņa īpašības, ja runa iet par novērošanu un teritorijas, mantu uzmanīšanu.

Augstums (skaustā)

standarta bulterjeram- 51-61 cm, miniatūrajam bulterjeram- 25-33 cm

Svars

standarta bulterjeram-20-36 kg, miniatūrajam bulterjeram- 11-15 kg

Veselības problēmas

bulterjeri ir samērā veselīgi suņi, taču var ciest no cinka deficīta- slimības, kas var beigties ar letālu iznākumu. Daži kucēni dzimst kurli(biežāk balti suņi), daži cieš no problemātiskas uzvedības(piem.astes dzenāšana).

Dažas asinslīnijas ir predisponētas saslimšanai ar „slīdošo patellu”(ceļa kaula dislokāciju).

Vīriešu kārtas bulterjeriem var būt testosterona pārākums organismā, kas rada pārmērīgu teritorialitāti, šādā gadījumā labākais atrisinājums būtu suni kastrēt. Bulterjeri var būt alerģiski pret blusām vai citiem parazītiem, tiem var būt arī gremošanas traucējumi un barības alerģijas.

Turēšanas apstākļi- bulterjeri var dzīvot dzīvoklī, ja tiem nodrošina regulāru fizisko slodzi. Suņi priekšroku dod siltākam klimatam.

Treniņi- šķirnei nepieciešama liela fiziskā slodze, taču publiskās vietās tiem vienmēr jābūt pie pavadas, jo šķirnei ir nosliece kauties ar citiem suņiem. Ja sunim nenodrošināsiet pietiekamu slodzi, tas kļūs slinks un ātri aptaukosies.

Dzīves ilgums- 10-12 gadi

Kucēnu skaits metienā- variē no 1-9 kucēniem, vidējais skaits- 5

Kopšana- bulterjeru ir ļoti viegli kopt, pietiks ar izķemmēšanu un notīrīšanu ar saru birsti vairākas reizes nedēļā. Apmatojums tam izkrīt vidēji daudz un pilnībā nomainās 2 reizes gadā. Atmirušos matus jūs varat notīrīt ar speciālu gumijas cimdu, noslaukot suni katru dienu. Apmatojuma maiņas laikā uz mēbelēm un grīdas labāk pamanāmi būs baltas krāsas mati.

Šķirnes vēsture- 1830.gadā, kad buļļu un suņu cīņas bija popularitātes virsotnē, šī „sporta veida” cienītāji vēlējās radīt suņu šķirni, kas uzbruktu vēl veiklāk un nežēlīgāk. Bulterjeru radīja krustojot buldogu ar veco angļu terjeru(Old English Terrier),un pievienojot mazliet spāņu pointera asinis, tomēr izveidotā šķirne nebūt neizrādījās sekmīgākie cīkstoņi, 1850.gadā baltais bulterjers, saukts par Balto Kavalieri, piesaistīja augstās sabiedrības uzmanību un drīz vien šķirne kļuva par modes kliedzienu starp augstmaņiem.

Bulterjeri tikuši izmantoti kā žurku mednieki, ganu suņi un sargsuņi. Miniatūro šķirnes varietāti radīja, saglabājot visas raksturīgākās bulterjera īpašības kompaktākā izmērā.

<<<>>>

Internetā, atradu arī interesantu rakstu, par 3 bulterjeriem.

<<>>>

Sanita Dika-Bokmeldere audzina trīs bulterjerus un uzskata, ka vienīgais, kas viņai draud no šiem ģimenes locekļiem, ir tikt nomīlētai līdz nāvei
Tigra un Panda, mūs ieraugot, uzņēma ātrumu un gandrīz nogāza mani gar zemi. Atzīšos - kājas man bija stīvas, jo, lai arī Sanita pa tālruni skaidroja, ka bulterjeri ir ļoti mīlīgi radījumi, manas bailes no triju šķirņu suņiem - rotveileriem, dobermaņiem un bulterjeriem ir nepārvaramas. Šī tikšanās bija liktenīga. Tagad varu apgalvot, ka bulterjeri ir mīlīgākie suņi pasaulē. Šo pārliecību guvu divu stundu laikā, ko pavadījām kopā ar Sanitu, Tigru un Pandu.

Baigie mīļumiņi!

Sanita visu dienu ir kopā ar saviem suņiem - bulterjeriem Pandu, Tigru un Meski. Suņi nāk viņai līdzi uz biroju, un pavada tur cauru dienu. Izjārējušies milzīgajā pagalmā, Sanitai un viņas vīram Andim piederošā uzņēmuma birojā suņi guļ katrs uz sava dīvāna vai uz grīdas. Taču buļkas gatavi kuru katru brīdi lekt augšā un piedalīties gan rotaļās, gan apliecināt savu mīlestību ikvienam Sanitas un Anda kolēģim vai nejaušam atnācējam. Sanita brīdina: "Neizrādiet Tigrai vai Pandam savu labvēlību, tad viņi nerimsies un nomīlēs jūs līdz nāvei!"

Sanita ir bulterjeru fane: "Esmu iemīlējusies šajā šķirnē. Būtu dažus iegādājusies jau ātrāk, bet nevarējām atļauties. Tagad drīz būs gatava mūsu māja, tad mums visiem būs ērta dzīvošana." Panda ir Sanitas vīra Anda dāvana sievai dzimšanas dienā, jau trīs gadus vecs. Savu vārdu viņš dabūjis pelnīti - pēc izskata graciozais suns ļoti līdzīgs mīlīgajiem lāčukiem pandām, kas dzīvo kokos un ēd bambusu dzinumus. Klāt neesošajam Meskim ir astoņi mēneši. Viņš atstāts mājās, jo Tigrai sākušās suņu dienas, un Meskis gatavs nekavējoties stāties ar rotaļu biedreni tuvos sakaros. Pandam kaislīga mīlestība nedraud, jo viņš savulaik Lietuvā iegādāts ar iedzimtu defektu - kucēnam bija tikai viena oliņa, tāpēc viņu nācās kastrēt. Gadu vecā Tigra ir tīģerkrāsas suņu meitene. Viņai pat sapņos vairs nerādās traģiskais dzīves posms bulterjeru audzētavā kādā Latvijas mazpilsētā. Tigra tur piedzima un auga kopā ar četriem citiem kucēniem. Gaidot pircējus, bez darba palikusī "audzētāja" suņu bērnus turēja pusbadā. Par to nejauši uzzināja bulterjeru draugu kopa. Viņi darīja visu, lai bezatbildīgajai sievietei atņemtu nelaimīgos kucēnus. Četri suņu bērni nokļuva Tukuma dzīvnieku patversmē, bet Tigra - Sanitas mājā: "Sākumā nedomājām, ka atstāsim Tigru sev, paredzējām viņai meklēt labas mājas, tāpēc pat vārdu nedevām. Taču mūsu suņi ar viņu tik ļoti sadraudzējās, ka nespējām tos šķirt. Tigra pāris nedēļu laikā no skeletiņa, kas apvilkts ar ādu, pārtapa par īstu skaistuli. Mana vienpadsmit gadu vecā meita Debora teica - mamma, viņa taču ir mūsējā! Tā Tigra pie mums palika. Visi trīs suņi ir baigie mīļumiņi."

Vajag šaut nost?

Pajokoju, ka, pieņemot darbā cilvēkus, Sanita droši vien jautā - kādas ir pretendentu attiecības ar bulterjeriem? Sanita smej - gluži neesot. Taču sagadījies tā, ka birojā visi mīl viņas trīs suņus, diena bez dzīvnieku klātbūtnes birojā nav iedomājama. Panda šeit jūtas kā biroja administrators. Tieši viņš pirmais visus sagaida, apsveicinās ar atnācējiem (to mēs ar fotogrāfu Uldi paši izjutām!). Pandam ļoti patīk, ka viņu paijā. Sanita min šīs šķirnes suņu labākās rakstura īpašības - stabilo nervu sistēmu, sabiedriskumu, bezgalīgo uzticību cilvēkiem, izturību, iedzimto intelektu. Bulterjers pēc rakstura ļoti līdzīgs cilvēkam, tāpēc viņš kļūst par ģimenes vislabāko draugu. Taču viens gan jāzina - bulterjeri mēdzot uzkundzēties, tāpēc saimniekam jābūt stingram un savās prasībās noteiktam. Bulterjera audzināšanu nedrīkst uzticēt bērnam. Bilstu, ka tāpat kā man (līdz šai tikšanās reizei) arī daudziem citiem cilvēkiem ir bailes no šīs šķirnes suņiem. Vai Sanita neizjūt to, ka garāmgājēji uz ielas raujas maliņā, ieraugot bulterjeru? Jaunā sieviete pārliecināta, ka tas ir stereotips no laikiem, kad bulterjeri un amerikāņu Stafordšīras terjeri piederēja būdīgiem vīriem melnās ādas jakās, kuri dresēja suņus cīņām, uzbrukumiem un aizsardzībai. Kāds saimnieks, tāds suns! Ja cilvēka labāko draugu audzinās ar mīlestību un sapratni, rīkļurāvējs no viņa nekad neizaugs. Ne mazāk svarīgi ir jebkuras šķirnes kucēnu iegādāties labā audzētavā, nevis pie pagrīdes suņu vairotājiem, kuri dzīvniekus atražošanai krusto pa labi un pa kreisi, nerēķinoties ar ģenētisko ciltskoku. Sanita atceras gadījumus, kas liecina par cilvēku nezināšanu: "Panda vēl bija mazs kucēntiņš, gāja gāzelēdamies, bet kāda sieviete aiz muguras nošņāca - šitādus vajag šaut nost! Nedusmojos, jo viņa ir stereotipu varā! Mūsu spēkos ir šos stereotipus mainīt."

Sanita stāsta, ka ar savu ģimeni - vīru, meitu un trim suņiem bieži vadot jaukus brīžus dabā. Latvijas Kinoloģijas federācijas forums www. dogs.lv organizē burziņus bulterjeriem un viņu saimniekiem. Pagājušā gada jūlijā uz vienu no tādiem ieradās divpadsmit pazīstami un nepazīstami bulterjeru īpašnieki ar saviem suņiem - lieliem un maziem (ir arī miniatūrie bulterjeri), aktīviem un egoistiskiem, mīļiem un aizrautīgiem. Saimniekiem šī tikšanās izvērtās par tādu kā neformālu semināru, kur sastapās cilvēki ar līdzīgām interesēm.