Edvīns Šnore, LU vēstures doktorants
Iekš Diena.lv
Godātais Ušakova kungs! 13.oktobrī Jūs kā Rīgas mērs godinājāt padomju armiju, kas šajā datumā 1944.gadā ienāca vācu atstātajā Rīgā. Rietumu ziņu aģentūras atreferēja jūsu sacīto: «Ja Rīga nebūtu atbrīvota no nacistiem, tad šodien nebūtu neatkarīgas Latvijas valsts.»
Šajā sakarībā ļaujiet man Jums atgādināt, ka Latvijas valsts pastāv nevis, pateicoties padomju «atbrīvošanai», bet par spīti tai. Padomju armija, kā Jūs ziniet, 1940.gada 17.jūnijā iznīcināja šo valsti.
Pēc 1944.gada 13.oktobra padomju armija un aiz tās atnākusī čeka vajāja un nogalināja ikvienu, kas tiecās šo valsti atjaunot. Nespējot salauzt tautas pretošanos, 1949.gadā padomju karaspēks aktīvi līdzdarbojās, lai deportētu uz Sibīriju 43 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, 96% no kuriem bija latvieši.
Varbūt būsit ievērojis, ka latvieši neizrāda pārāk lielu entuziasmu svinēt «padomju atbrīvošanu».
Iespējams, aina būtu citāda, ja atbrīvotāji pēc atbrīvošanas būtu atgriezušies savā dzimtenē (kā atgriezās no Norvēģijas un Austrijas). Taču padomju armija te palika 50 gadus, un nebūt ne tādēļ, lai stimulētu Latvijas valstiskuma atjaunošanu, kā jūs to likāt noprast.
Šajos 50 gados latviešu īpatsvars Latvijā tika samazināts līdz visu laiku zemākajam līmenim. Pretējs process notika ar «atbrīvotājus» pārstāvošo krievvalodīgo kopienu. Piemēram, Rīgā tās īpatsvars pieauga no 10% līdz 60%. Domāju, piekritīsit, bez pastāvīgas padomju armijas klātbūtnes diez' vai tas tā būtu noticis.
Es labi saprotu, kāpēc Latvijas krievvalodīgās kopienas līderi reanimē jebkurus ar PSRS armiju saistītos svētkus. Tie ir identitātes svētki. Ja nebūtu padomju armijas, nebūtu arī Latvijas kolonizācijas un nebūtu šodien tik kupla un pilnasinīga krievvalodīgā kopiena Latvijā.
Taču latviešiem tie nav svētki. Un nevis tāpēc, ka latvieši būtu fašisti, kā to skaidro Krievijā, bet tāpēc, ka pēc «padomju atbrīvošanas» mūsu tauta gandrīz tika iznīcināta deportāciju un kolonizācijas rezultātā.
Jūs, protams, varat turpināt pārstāvēt tikai krievvalodīgo kopienu, ignorējot, ko par «padomju atbrīvošanu» domā šīs valsts pamatnācija, kura pēc «atbrīvošanas» kļuva par etnisko minoritāti Rīgā.
Kā Rīgas mērs Jūs varat turpināt godāt PSRS armiju visās atbilstošajās gadadienās (pieņemu, arī 17.jūnijā). Neviens Jums to nevar aizliegt. Taču esiet informēts, ka daudzi, arī es, to uztver kā klaju necieņas izrādīšanu latviešu tautai, kurai padomju armija, tāpat kā vācu nacisti, atnesa iznīcību un postu.
