Čau visiem spoki.lv atkarīgajiem!
Vakars ir garš un garlaicīgs, tāpēc nolēmu uztaisīt rakstiņu.
Katrs no mums ir darījis daudz dažādu muļķīgu un ne tik muļķīgu lietu, bet nu domāju, ka tālāk minētās ir darījis ikviens...
Es tik tiešām ļoti atvainojos, ja šāds raksts jau ir bijis!
Enjoy!
Nu kurš gan nav zvanījis 1188, lai uzdotu pagalam muļķīgus jautājumus? Nē, nu protams, reizēm jau tiešām steidzami vajag kko uzzināt, bet aptuveni 70% zvanītāju ir jautrīši, kuriem ļoti gribas patērēt savu kredītu. Mans pirmais zvans 1188 (tolaik tas bija vienkārši 118):
Es: Labdien!
Kkāda vecene otrā trubas galā: Labdien, labdien.
Es: Es vēlētos uzzināt, cikos atiet vilciens (118 bija reklāma, kur vienam čubāram noslāpa autiņš uz sliedēm un tad šis šo pašu jautājumu uzdeve 118)
Vecene (indīgi): Vilciens jau tevi sabrauca
Un tad es tā pārmīzu, ka nometu klausuli (man bija kādi 8gadi)
Uzrakstīt kādu numuru uz dullo un tad piezvanīt - man personīgi šis ir viens no mīļākajiem vaļaspriekiem. Zinu gan, ja kāds cits man tāpat piezvanītu un sāktu nerrot, arī es lamātos un beigās nomestu klausuli.
Dažas no sarunām, ko atceros vislabāk:
Draudzene: Čau, tēt, man tev kaut kas jāsaka...
Tas nelaimīgais cilvēks, kas pacēla klausuli: Kas zvana?
D: Nu es, tava meita.
T: Ko gribēji?
D: Tēt, nu redzi... es esmu stāvoklī.
Daži mirkļi absolūta klusuma otrā galā.
D: Tēt, tu taču nedosmojies, vai ne?
T (balsī, kas neliecina par neko labu): Es tev pārzvanīšu.
***
Es: Tēt, tēt, TĒT!
Tas, kam piezvanīju: Ko?!
E: Tēt, atbrauc man pakaļ, es nokavēju autobusu un tagad nezinu, kā tikt mājās. Man ir bail no tās ķīmijas skolotājas, kas iet pa priekšu.
T: Paga, paga, paga, tu esi sajaukusi numurus.
E: Nē, es zinu, ka piezvanīju tev, tēt. Tu taču nedodtu man nepareizu numuru.
T: Meitenīt, tu esi sajaukusi numurus!
E: Nu, nē, tēt, es zinu, ka esmu piezvanījusi tieši tev, tēt.
T: Man nav bērnu...
Konču zagšana. Es domāju, ka gandrīz katrs no mums bērnībā ir dusmojies uz mammu, kad viņa nav devusi tik konču, cik gribi. Tieši tas bijis stimuls ilgiem un neatlaidīgiem pūliņiem uziet mammas saldumu glabātuvi. Manā gadījumā, šie pūliņi vienmēr ir vainagojušies panākumiem un mammas krājumu skaits ir iespaidīgi sarucis. Un pēc tam šie nebeidzamie pūliņi noliegt, ka končām neesi ne tuvumā rādījies...
Atceros, bija vēl tāds bērnu uzticības tālrunis. Visu laiku teica, ka bloķēšot numuru, bloķēšot numuru, bet nekā :D
nu zvanīt, lai sūdus runātu... x3, stulbums kkāds, bet kad bija akcija, 2 jautājumi par viena cenu, tad gan kā otro jatājumu es pats ar kkādu figņu jautāju
