Pārāk daudz negatīvisma Spokos sakarā ar 9.maija padarīšanām, tāpēc vajadzētu koncentrēties nevis uz slikto, bet uz labo.. kas gan ir pagātnē.
Ulmaņlaiki bija Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiks Latvijā no 1934.g 15.maija, līdz 1940. g 17. jūnijam (padomju okupācijai)
Kārlis Ulmanis bija pirmais Latvijas premjerministrs, un vēlāk darbojās daudzās Latvijas valdībās. Viņš bija viens no galvenajiem Latvijas neatkarības aizstāvjiem, laikā kad reti kāds ticēja brīvai Latvijai. Taču kad Latvija ieguva neatkarību (1918) sākās partiju kašķi un cīņas par varu (kaut kas pazīstams ne?). Latvijā bija parlamentārā krīze, politiķus neinteresēja valsts un tautas labklājība. Tauta bija vīlusies politiķos kas bija nodevuši brīvības cīņu ideālus. Vēl papildus tam visam pasaulē sākās ekonomiskā krīze, un Latviju piemeklēja ekonomiskas grūtības (vēsturei patīk atkārtoties). 1934. gada 15. maijā ar Aizsargu organizācijas palīdzību tika ieņemti svarīgākie valsts objekti, tika atlaista Saeima un sākās 6 gadu ilgā Ulmaņa valdīšana. Ulmaņa mērķis bija saimnieciski neatkarīga latviska valsts un tieši to viņš panāca. Viņam nebija savtīgas intereses, viņam nebija bankas konta Šveicē, visu viņš darīja Latvijas vārdā. Tie bija zelta laiki, gan saimnieciski, gan garīgi. Nerakstīšu tagad visus datus, bet lauksaimniecības ziņā mēs bijām viena no pirmajām valstīm Eiropā. Bezdarba praktiski nebija. Tika uzcelti vairāki simti skolu. VEF ražoja fotoaparātus, radioaparātus un lidmašīnas, Ford-Vairogs ražoja automašīnas. Tika uzcelts Ķeguma HES, Tiesu pils, Finanšu ministrijas ēka, Ķemeru sanatorija un vēl daudzas citas ēkas. Tauta bija vienota.
Tieši atmiņas par Ulmaņlaikiem daudziem latviešiem palīdzēja saglabāt cerību par brīvu Latviju laikā kad mēs atradāmies PSRS.
Zinu ka tagad modē ir nonicināt Ulmaņa režīmu, jo oi oi viņš esot iznīcinājis demokrātiju. Bet ja tolaik bija kaut uz pusi tik daudz nejēdzību kā tagad un politiķi bija kaut uz pusi tikpat kretīniski kā tagad, tad atbalstu Ulmaņa rīcību par 100%.
Par viņa lēmumu nepretoties PSRS var diskutēt, bet situācija 1940. gadā bija tāda, ka Latvija bija bez sabiedrotajiem, un cīņa pret pasaulē lielāko armiju būtu bezjēdzīga asinsizliešana.
*Un saistībā ar ''uzvaru'' - vietā kur atrodas okupantu stabs bija ieplānots izveidot laukumu parādēm un tautas svētkiem 200 000 dalībniekiem, stadionu ar 25 000 vietām, sporta laukumus, sanāksmju un sporta halli ar 10 000 vietām, apstādījumus, baseinu, velodromu, ostu Āgenskalna līcī un parka centrālo dominanti – 60 metrus augstu Uzvaras torni ar svētnīcu tautas varoņu piemiņai kā pamudinājumu jaunatnei tiekties uz arvien jaunām uzvarām. Tomēr grandiozās ieceres aizgāja nebūtībā līdz ar visu valsti – Uzvaras laukuma izbūvi pārtrauca Otrais pasaules karš.
P.s. necerēsim, ka parādīsies jauns vadonis un visu mūsu vietā izdarīs. 30to gadu situācija bija tāda kāda bija, mūsdienās ir cita un nevar vairs tā vienkārši atlaist parlamentu un priecāties. Arī tāds cilvēks kā Kārlis Ulmanis bija veiksme Latvijai, jo var arī gadīties ka valda kāds tirāns vai kretīns kuru interesē savs personiskais labums. Mums vajadzētu darīt to ko Ulmanis neiemācīja tautai-domāt pašiem un pašiem cīnīties par Latviju.
Fight the power!!