›

Turīnas līķauts 17

25 1

TURīNAS LīķAUTS ir 4,3m garš un 1,1m plats linaaudekla gabals,uz kura ir saskatām acīm redzot pēc krustā sišanas cilvēka ķermeņa priekšpuses un mugurpuses nospiedums.Šis fakts vien jau varētu rādīt interesi,taču apgalvojums(ko nav paudusi neviena baznīcas autoretāte),ka tas ir paša Jēzus Kristus bēru audekls,izraisījis vispretrunīgākos spriedumus.Audums ticis detilizēti zinātniski izpētīts,un tam bijušais veltītas zinātniskas konfirences.Kad 1978g Turīnas līķauts tika izstādīds Itālijā,to aplūkot devās trīs miljoni cilvēku: nav šaubu,ka nākamajās izstādišanas reizēs šis skaits būs vēl lielāks. Daži autori uzskata,ka līķauta vēsture sākās 1357g,kad Čarnijas Džefrijs II to izstādīja Lirejā,Francijā.Tomēr ir zināms,ka Jēzus notēli ir minēti jau agrāk.Piemēram,kādā m.ē.4.gadsimta avotā teikts,ka Tadeuss jeb Adajs uzgleznojis Jēzustēlu „Edesā,Sīrijā.Savukārt kādā 6.gadsimta avotā stāstīts,ka Kristus noslaucījis seju dvielī un tā atstājis uz tā savu nospiedumu.Kristus pasniedzis šo dvieli Edesas valdnieka Abgara emisānam.Nostasti par Kristus notēlu Edesā saglabājas līdz pat m.ē 944 g,kad bizantiešu armija to aizveda uz Konstantinopoli (Stambulu).Šeit līķauts glabājās līdz 1204g,kad ceturtā krusta kara bruņenieki izlaupīja pilsētu un aizveda tās bagātības,arī Kristus notēlu.Šie fakti izskaidro,ka 14.gadsimtā līķauts varēja tikt izstādīts Francijā. Līķauts un tā datējums: Vidus laikos tika izstadīti daudzi Jēzus „bēru audekli”,bet kāpēc tik lielu interesi izraisa tieši Turīnas līķauts? Aplūkojot līķautu uz tā redzams nospiedums šķiet diezgan neskaidrs,iedzeltens plankums uz balta pamata.To var izskaidrot kā krustā sista cilvēka priekšpuses un mugur puses negatīvu atēlu.Savādākā kārtā tas satur arī trisdimensionalu informāciju.Atēlā arī redzams pārsteidzoši liels detaļu daudzums,piemēram,rūpīgi atveidota cilvēka anotomija,ievainojumi no sitieniem ar pletni,asins izplūdumi no naglu atstatām rētām plaukstu locītavās un pēdās,asinis galvvidū,kā arī matu un bārdas daļas.Līķauta pētnieki norāda arī uz to,ka deguns varētu būt lauzts un uz acīm bijusas uzliktas monētas.Asinstraipiem ir veikta DNS analīze,un ir pirādīts,ka tās ir cilvēka,vīrieša AB grupas asinis. Uz audekla arī atrasti mikrobiski elementi,tajā skaitā netīrumu,putekļu un ziedputekšņu druskas.Ziedputekšņi pieder neskaitāmiem augiem,un eksperti apgalvo,ka ir idenficējuši 19 augus,kuri sastopami tikai Jeruzalemes apkaimē. 1988.g. Cīrihes,Oksfordas un Taksonas labratorijās tika veikta līķauta datēšana ar radiaktīvo oglekli (c14) imantojot masspektrometrijas metodi,kas dod iespēju maza izmeru paraugus datēt ar oglekli.Neliels,tikai 1cm plats un 5,7cm garš audekla gabaliņš,tika nosūtīts trim labratorijām.Testēšanas rezūltātā līķauta matreālā izcelsme tika datēta ar m.ē.1260.-1390.gadu.Vai jautājums par līķauta vecumu ir atrisinājies? Daudzi cilvēki it īpaši no preses darbinieku aprindām,uzskata,ka datēšana ar oglekli devusi parliecinošus rezūltātus,un pat neskaitāmu zinātnieku uzskatos tiem bijusi izšķiroša nozīme.Tomēr ir arī skeptiķi,kas norāda,ka paraugs ticis ņemts no tās līķauta daļas,kurai kopšaudekla pirmās izstādišanas ir pieskārušies un to notai[pījušas daudzas cilvēku rokas.Turklāt līķauts apsvilis ugunsgrēkā Turīnā 1532.g. bet uguns rada jaunas vielas-to apstiprina zināmu paraugu analīze.Vis beidzot tā kā radioktīvā oglekļa metode līķautu datē ar 13.vai 14. Gadsimtu,tad uz tā redzamajam notēlam (ja tas ir viltojums) vajadzetu būt darinatam viduslaiku stilā,bet tas tā nav... P.S.atvainojos jau kartejo reizi par neko parāk daudzo attēlu daudzumu... Paldiess...