Jaunākie zinātnieku novērtējumi norāda, ka komētas, kuras atstaro
maz gaismas (zinātnieki tās dēvē par tumšajām komētām, bet tām nav nekā
kopīga ar melno matēriju), var radīt visai nopietnus draudus Zemei,
atsaucoties uz žurnālā „Astronomy & Geophysics” publicēto
materiālu, vēsta „New Scientist”. Iepriekš astronomiem bija zināms, ka
apmēram reizi gadā Saules sistēmā parādās jauna komēta ar garu
griešanās periodu. Novērtējot šāda debesu ķermeņa vidējo pastāvēšanas
laiku, var prognozēt, ka katru gadu Saules sistēmā šādas komētas varētu
būt ap trīs tūkstošiem. Īstenībā astronomi konstatē tikai 25 šādas
komētas.
Jaunajā darbā pētnieki paziņo, ka viņiem ir
izdevies atrisināt šo pretrunu. Pēc viņu vārdiem, šāda teorētisko
rezultātu un praktisko pētījumu nesakritība ir izskaidrojama ar to, ka
daudzas komētas nav redzamas optiskajā diapazonā. Zinātnieki uzskata,
ka tamlīdzīgi objekti rodas kad no debesu ķermeņa kodola iztvaiko liels
daudzums ūdens. Tā rezultātā tas izrādās par tumšu lai to varētu
pamanīt ar optisko teleskopu.
Kā piemēru, kas apstiprina šo
hipotēzi, pētnieki min IRAS-Araki-Alkoka komētu. 1983. gadā šis debesu
ķermenis pagāja garām Zemei tikai 5miljons kilometru attālumā (pēc
astronomiskām mērauklām tas ir salīdzinoši maz, jo tas sastāda tikai 3%
no attāluma starp Zemi un Sauli). Komēta tika pamanīta tikai dažas
nedēļas pirms tās nonākšanas maksimālajā attālumā līdz Zemei. Pēc šī
objekta atklājēju vārdiem, tas noticis tamdēļ, ka vienu procentu no
komētas apvalka sastādīja ledus, bet pārējo virsmu sedza tumši plankumi.
Bez
tam zinātnieki savā darbā veica Zemes un Mēness lielāko krāteru
analīzi. Rezultātā viņi noskaidroja, ka lielāko to daudzumu ir
atstājušas tieši komētas.
