Izklausās bērnišķīgi un smieklīgi!
Viss ir labi, līdz brīdim, kad saproti, ka viens vairs nevari!Ka tev vajag kādu blakus!Lai zinātu, ka vienmēr būs kāds, kurš atbalstīs, kurš palīdzēs, kurš mīlēs,un pats svarīgākais - vajadzīgajos brīžos apskaujot tevi klusēs!Vajadzīgs kāds, kurš tevi nenosodīs, kaut gan pati sapratīsi, ka tajā pat brīdī, kad šis KĀDS sēdēs klusu un mierinās tevi, viņš varētu tev teikt - Es taču tev teicu, ka tā būs!Bet viņš to nedara zināmu iemeslu dēļ!Viņš zina, ka tevi tas sagrautu vēl vairāk!
Itkā viss ir labi, bet...Izejot savā ikvakara pastaigā tu saproti, ka nekas nav tā, kā gribētos!Pēkšņi tevi pārņem skumjas!Esi gatavs apraudāties uz līdzenas vietas!Tu jūties laimīgs, tev viss ir, bet..Kaut kā tomēr vēl pietrūkst!Tajā brīdī tev prātā iešaujas tikai viena doma!NĒ, tu saki pats sev, ka tā nevar būt!Bet tavs prāts vēlas par to tomēr pastrīdēties!Lai vai kā tu pretotos, tavs prāts un sirds zina, kas tev trūkst!Viss kas tev pietrūkst ir mīlestība, laime, tuvība, uzmanība!
Tu apzinies, ka vari būt viens, bet, ja blakus ir otrs, tad tomēr ir labāk!
