Jacky:
Pirmā trauma ko iedomājos mani satrieca šī gada pirmajā janvārī, kad man dzimšanas dienā uzdavināja sieviešu zeķubikses, ilgi domāju wtf? Tā arī nesapratu, vai nu nagu laku par spilgtu biju uzlicis, vai acu ēnas nodeva.
Otrā trauma tas bija vienkārši OMG, iedomājies, vasara, karsts, cilvēku jūra, a man kā reiz cisu cisu savajadzējās, sēžu autiņā, tonētie logi, atradu tukšu plastmasas pudeli, loģiski, nogriezu galu... (pudelei galu asprāti) nu un mēģinu piepildīt. Heisā hopsā pēkšni pensionārīte pielīmējas pie priekšējā stikla un blisās salonā. Man sāk rokas trīcēt tik ļoooti, ka gandrīz pabeidzu, pats saproti. Nu neko večiņa atlīmējās un apmierināta aizčāpoja.
Jefiņš:
Tas notika tālajā 1885. gadā, nē, tomēr 1995. gadā, tā bija parasta diena līdz brīdim, kad iegāju vecāku istabā, jo gribēju viņiem parādīt, ka esmu nāvīgi savainojis roku un būs jāliek plāksteris, bet tad... tad notika kas drausmīgs...es pieķēru vecākus seksa laikā. Tā ir mana lielākā trauma mūžā.
ViesiX:
Bija plkst. 23:00, Svētdiena. Gāju mājās no Klondaikas, kad pēkšņi paeju garām urlai. Paeju tālāk, un tas sauc, lai panāku. Es to ignorēju, bet viņš nāca virsū. Prasīja cigaretes un naudu, bet nekā nebija. Tad viņš saka, ka viņam vajag pazvanīt, es saku, ka nav telefona (bet bija). Protams, viņš neticēja un prasīja uzstājīgāk. Es nepārtraukti teicu nē, kad viņš pēkšņi parādīja, ka viņam ir pistole. Manā galvā saraisījās tik daudz domu (esmu saskatīijes filmas utt.), un nezināju ko darīt. Viņš solījās tikai pazvanīt un vairs neko citu (piekodināja, ka nezags). Labi, es viņam iedevu trubu, bet bija dīvaini (tiktiešām). Mēs tur pagājām kādu gabaliņu uz priekšu, bijām jau tuvu pie manām mājām. Tad viņš ķipa zvanīja (lika klausuli pie auss, bet redzēju, ka nevienam nezvana) un kaut ko gaidīja. Es domāju dupsī ir, tūlīt izskries bars un sūdi būs. Bet tad viņš atdod trubu un saka "Es tak teiciu, ka nezagšu". Nu es laimīgs eju mājās un tik tiešām, sajūtas bija dīvainais, kad kāds tev ar ieroci blakus stāv.
Vēlās palikt anonīms
Tas bija kaut kad sen sen atpakaļ, bet man atmiņā tas ir spilgts brīdis. Satiku interesantu meiteni pirts pārtijā nu ko vārds pa vārdam uzsāku klaču, protams, kad drosme sadzerta pa visu var runāt tāpat arī viņai. Sarunāju ar draugu istabu, kur ir tikai viena gulta. Jātzīst primārais man tajā vakarā bija labi sadzert ar kolegām. Tad nu istaba bija dabuuta ar atslēgu devos ar dūdu uz turieni. Pārējais viss kā jau ierasts process sākās, bet fak man zvana un meklē, kur esmu palicis tak jādzer. Nuu okej meitenei pasaku, ka izskriešu uz 3 min pa ašo sadzert :D:D vinjai protams izskatiijaas, ka nekas nebija pretī. Labi aizskrēju un un protams pālī jau nejūt kā laiks skrien biju aizkavējies pa 15 min, kad atceros, ka meitene tak gaida. Nekavējoties devos turp, taču atverot durvis secināju, ka meitene jau ir procesā ar citu. :D:D Nekavējoties devos prom, jo pat pālī sapratu, ka esmu smagi iekritis FEILĀ. Stāsta morāle nekad neatstaaj pirtii meiteni vienu gultā
Čajņix:
Šodien es savā istabā onanēju,istabā ielidoja pastnieks un visu redzēja,kāda neraža
Edmirālis:
"Jau pāris gadus kā aiz muguras, taču acu priekša smeļas tā laika ainas..
Skola, starpbrīdis.. 20minūtes, tās likās ātri skrienam, jo parasti neko nevarēja paspēt izdarīt. Lielākie skrēja pīpēt aiz skolas stūra, mazākie gan bufetērija roku stiepa konfekšu tantei.. Sēdējām mēs ar klases biedru uz soliņa, un diskutējām par netālu notiekošo, turpat mūsu gaitenī. Kādu puisis, kas uz sola sēdēja, pāris nekaunīgu tipiņu bars, nosmēja, par viņa izskatu un citām lietām, kas mēdz iedzelt.. Skatoties, palika vien žēl!
Tā nu mēs savā starpā spriedām, kā tas ir, būt tā vientuļa vietā, tikt apsmietam.. vai to būtu viegli paciest u.tml..
Bet tad, man aiz muguras esot pavēries vērienīgs skats, un klases biedra mute plaši atkārusies, bez elpas acis atkvēpušas, skatījas pāri manam plecam.. Zēns, neizturēja. Viņš pielēca kājās, iedunkāja taisni pa degunu pirmajam kas pagadījās, no nekaunīgā bara, un sāka sviest kājas pār pleciem.. Mēs sēdējām gaiteņa galā, kur pārredzējām visu kas apkārt notiek, un labi arī redzējām to, kā jauniešu bars, panāk nelaimes čupiņu, un sāk sist.. Mēs noskatījāmies, kā 5 zēni, piekauj vienu..
Nākamajā dienā skolā ieradās policija, lai savāktu informāciju no aculieciniekiem. Sākuma domājam to ļaunāko, beigts? Bet, tas bija vēl trakāk.. Mugurkaula deformācija, galvaskausa lūzums, un neuzskaitāmi citi bojājumi puiša ķermenim.. Viņu izkropļoja, jo viņš bija viens.."
Morāle no manas puses: Es, vairs nesēdēšu malā!
BellyDancer:
Es ļoti bieži sastrādāju visādas muļķības. Bieži vien vispirms daru un tikai tad domāju :D Studējot augstskolā, man bija divi kursabiedri, ar kuriem parasti tusēju - džeks un meitene. Kad mācījos kādā 2. kursā, sāka kļūt populāri visi iepazīšanās čati. Es vienā tādā arī piereģistrējos. Tur bija reģistrējies arī mans kursabiedrs. Tā nu pa jokam viņam aizrakstīju anonīmu vēstuli. Čatojām, čatojām un beigās viņš saprata, ka tā esmu es. Kaut kā nemanāmi pārgājām arī uz sms sūtīšanu viens otram. No sākuma diezgan nevainīgi, tad visādi neķītri jautājumi un beigās jau sākām sūtīt kaislīgus tekstus, ko mēs viens ar otru vēlētos izdarīt. Tā mēs čatojām vairākas nedēļas, bet augstskolā uzvedāmies tikai draudzīgi un sms saraksti nepieminējām. Un tad kādā lekcijā mūsu draudzene pagrāba viņa telefonu (viņai tāds pretīgs paradums bez atļaujas ložņāt pa svešām mantām) un sāka lasīt viņa sms. Skatos, ka viņai acis paliek arvien lielākas un pati kļūst arvien sarkanāka. Tomēr tā vietā, lai noliktu telefonu, viņa turpina aizgrābti lasīt ko mēs tur rakstām viens otram. Un tas džeks sēž kā tāds stulbenis un nevar viņai atņemt savu telefonu. Man, protams, palika kauns un es teicu, ka man jāskrien. Ātri savācu savas mantas un devos prom no lekcijas. Draudzene ilgi nevarēja nomierināties un prašņāja mani, kā mēs ko tādu varējām viens otram rakstīt. Pateicu viņai, ka tas tik tā pa jokam bijis, bet nedomāju, ka viņa noticēju. Ar to arī mūsu kaislīgā sarakste diemžēl beidzās, bet nu tā mācība man nebija uz pārāk ilgu laiku :D :D :D
Ruudza6:
Nu šobrīd man vienīgā trauma kas nāk prāta ir kad vienreiz pēc sporta čaļi iegājām dušā. Nu visi tur mazgājāmies un vienma čalim nokrīt uz grīdas želeja, protams tieši tajā brīdī, kad viņs liecas man vajadzēja paskatīties un man acu priekšā parādas viņa spalvainā pakaļa. Nu tā man tiešām ir trauma, jo tagad dušā ar viņu kopā vairs iet nevēlos :D
Cuukis:
Tātad. Kad biju mazāks, pēc skolas biju aizgājis pie mammas uz pilsētas domi. Kad biju atradies tur jau kādu laiciņu, devos uz tualeti, protams nokārtoju visu ko vajag (pa vieglo) un tur stāvēja aeirosols. Nu protams, es kā pieklājīgs cilvēks ilgi nedomādams paņēmu un iepūtu, un ejot ārā no toletes visā domā iedarbojās ugunsdzēsības trauksme (biju iepūtis dūmu detektorā). Ejot ārā ne man, ne turpat blakus stāvošajam domes saimniekam aizdomas nebija. Aizeju līdz mammai, ejam jau uz mašīnu un tad viens no pašvaldības policijas (kas atradās tai pašā ēkā) teica, ka kāds toletē esot iepūtis to aeirosolu utt. Sekas - aeirosolu aizvāca un man kādu laiku no sabiedriskajām tualetēm bija fobija :)
Jefiņam tik nāvīgs savainojums laikam bija.
