Top 10 slepkavas, kuri Jums klusībā patīk.28

8. John Doe Se7ven Se7ven ir satraucoša, biedējoša, tumša un melanholiska filma. Joma, kādā John Doe, darbojas ir satriecoša. Daudzi sērijveida slepkavas lielās ar upuru skaitu, trofejām, vai sāpēm, kuras viņi sagādā. Daudzi sērijveida slepkavas nogalina bez iemesla, tikai, lai sagādātu sāpes upurim, viņiem nav vīzijas, viņi neredz tālāk par pašu slepkavošanas brīdi. Visas Džona Do (vārdu John Doe izmanto, ja nav iespējams identificēt vīrieti) slepkavības, pat viņa paša, bija beigu sākums.. Viņa milzīgā kompetence, pacietība un veltītais laiks, būtu satriecošs, ja vien viņš nodarbotos, piemēram, ar vēža izpēti vai seno kultūru iepazīšanu, taču viņš ir slepkava. Nevis vienkārši slepkava, bet visīstākais monstrs. Vissadistiskākais, izvirtušākais, baisākais, apķērīgākais monstrs, kas jebkad tika nofilmēts. Tas, ko izdarīja Hanibals Lekters, bija pupu mizas salīdzinājumā ar šo eksemplāru. Lai gan viņš veica tikai sešas slepkavības, nevienu no tām uz ekrāna neparādīja, un filmā pats parādījās tikai uz kādām 15 -20 min., viņš vienalga ir vissadistiskākais personāžs, kas jebkad tika izdomāts.

7. Vic Vega (Mr. Blonde), Reservoir Dogs Vega ir visatturīgākais, savaldīgākais psihopāts, kas jeb kad ticis nofilmēts. Pirms viņš nonāca uz lielā ekrāna Mr. White un Mr. Pink radīja mītu par viņa neizdevušos bankas aplaupīšanu. Viņi uzsvēra ka Vega ir traumēts, ar psihiskām novirzēm apsēsts, sevi nekontrolējošs cilvēks. Taču kad viņš beidzot parādās pie noliktavas, sūkdams limonādi caur salmiņu (kas tam Tarantīno ir ar ēdienu un vardarbību), viņš ir miera un līdzsvarotības iemiesojums. Viņš stājas pretīm, visu laiku negantāko lomu tēlotājam Harvey Keitel. „Vai taisies riet visu dienu, mazais šuneli, vai kodīsi arī?” Viņš ir neizpratnē, kapēc Mr. White un Mr. Pink strostē viņu par dažu vienreizlietojamu ķīlnieku slepkavību. Viņa nesatricināmība liek Mr. White un Mr. Pink izskatīties kā divām mazām meitenēm pirmajā skolas ballē. Ja padomā, tad viņš visiem filmas varoņiem liek izskatīties kā čīkstošām, mazām meitenēm (ja nu vienīgi izpaliek aizstāvis Joe un viņa dēls ). Mēs jūtam līdzi nabaga policistam, kuram nogrieza ausi, jūtam līdz viņa ģimenei, tam ka viņam nācās ieskatīties acīs īstam psihopātam-slepkavam, kuram pilnīgi nekas nerūp, viņam vienkārši sagādā baudu spīdzināt citus. Taču, sasodīts, tā ir viena no krutākajām filmas ainām. Paldies Jums Mr. Blonde.

6. Daniel Plainview There will be Blood Kā arī tika minēts nosaukumā, šeit tiešām bija asinis, tas bija Daniel Plainview, kas tās lēja. Viņš ir pašpasludinātais naftas cilvēks ar baismīgām ūsām, mazām, tumšām spīdīgām acīm un sturgalvīgu klibošanu - viņš valkā savu kāju tā it kā, tas būtu nolādēts albatross, kas viņam visur jānēsā līdzi. Viņš ir sturgalvīgs un nepacietīgs, viņš ir alkaholiķis un paštaisīts milionārs, kuram ir atbaidošs mazs dēls. Viņš nogalināja tieši divus cilvēkus visas filmas laikā. Pirmais ir klaidonis, kas izdarīja kļūdu, mēģinot atdarināt Daliela brāli, otrs bija īdošs un atbaidošs sludinātājs Eli Sunday, kas ir vienīgais filmas varonis, kas ir tik pat nelaimīgs un nepareizs, kā pats galvenais varonis. Daniels visu mūžu veltīja tam, lai uzceltu savu impēriju, kad tā beidzot bija pabeigta, viņš nezināja ko iesākt ar sevi pašu, kā tālāk sevi realizēt. Viņš izmantoja visus pieejamos līdzekļus, lai sevi attīstītu, bet tas, ko viņš patiesībā darija bija solis atpakaļ, taču arī solis uz priekšu - uz izvirtību. Viņš ir šajā sarakstā, jo viņš ir iejūtīgs. Daudziem cilvēkiem rūp tikai viņu pašu labsajūta, daudzi cilvēki šajā pasaulē ir slikti. Viņš ienīst citus cilvēkus, taču viņš patiesi vēlas sev blakus kādu, kuram viņš varētu atvērties. Viņa dēls ir šī persona, līdz brīdim, kad kādā negadījumā viņš kļūst kurls un nesasniedzams, tādai nepacietīgai personai kā Daniels. Tad viņš satiek kādu, kas viņaprāt ir sen pazudušais brālis un viņš atveras un ļauj sev kļūt ievainojamam, līdz brīdim, kamēr uzzin, ka tas ir tikai kāds klaidonis, kam nepieciešama nauda. Viņš nogalina klaidoni un cenšas atjaunot saikni ar dēlu, taču ir jau par vēlu. Dēls ir pazudis. Viņš kļūst pilnīgi vientuļš. Viņš ieslīgst alkoholā un pagrimumā. Tad Daniels nogalina Eli Sunday, jo viņš ir mazs glumš tipiņš, kuram nav iemesla palikt dzīvam, taču pamatiemesls bija cits - viņš redzēja Eli sevi, viņš ienīda sevi vairāk par visu uz šīs plašās pasaules. Piezīme: Pēkšņi negaidītā Eli slepkavība iedzen šokā. Vai tiešam ir tik viegli kādu nogalināt. Tas tiešām var notikt tieši tad, kad mēs to vismazāk gaidām.

5. Tommy DeVito Goodfellas Lai arī tikai 1,60 m garš, Džo Peši tēlo pašu sūrako krabi šajā Skorsēzes filmā. Lai ko viņs darītu - iedurtu pildspalvu kadam krūtīs, vai nošautu kādu nevainīgu viesmīli par vieglu apvainojumu, neviens negribēja sasieties ar Tommy DeVito. Viņš ir nežēlīgs, bīstams, tendēts uz vardarbības uzliesmojumiem. Viņam ir smagas dusmu savaldīšanas problēmas un spēja nogalināt jebkuru, kas neveiksmīgi patrāpīsies pa rokai. Visā kopuma viņš ir psihopātisks mafiozi slepkava. Taču, neskatoties ne uz ko, viņš joprojām funkcionē, viņam ir skaista meitene, forši draugi un daudz naudas. Ir sasodīti izklaidējoši viņu vērot. Būtu ārkārtīgi izklaidējoši ar viņu iziet ielās, ja vien nepastāvētu risks, ka tiksi piekauts līdz nāvei. Viņš nogalina tāpēc, ka viņam tas patīk. Vismaz viņš ir godīgs. Vairā kā jebkuram citam šajā topā, Tomijam piemīt neapšaubāma harisma. Pēc tam, kad viņš nogalināja puisi iedurot viņam krūtīs pildspalvu un tad nazi viņa rumpī, viņš aizgāja pie savas mīļās mātes uz pusdienām, ēda makaronus, pļāpāja ar draugiem un smējās tā it kā nekas nebūtu noticis. Biedējošākais šajā stāstā ir tas, ka Tomijs iespējams ir pilnīgi pieskaitāms. Viņam vienkārši ir vienalga. Viņš nogalinās Jūs, un sadurs Jūsu māsu par vienu neveiklu takta trūkumu. Taču nekatoties ne uz ko, viņš joprojām paliek smieklīgs puisis. („Ko tu ar to domā, ka esmu smieklīgs? Smieklīgs kā klauns? Kas, es klauns esmu ? Es esmu šeit lai Tevi izklaidētu? Kas manī ir tik SASODĪTI smieklīgs?”) Neskatoties uz to, ka domas, kas nāca prātā Tomijam pēdējā filmas ainā, bija pilnīgi trakas, mēs klusībā tomēr cerējām, ka viņam izdosies tikt sveikā cauri.

4. Karl Childers Sling Blade Vēl viena neaizmirstama filma. Lielākā daļa slepkavu, kas aprakstītas šajā topā ir aukstasinīgi slepkavas bez līdzjūtības un morāles, Karl Childers ir pilnīgi savādāks (pat neskatoties uz to, ka viņš ēda savus frī- kartupeļus, trīs metru attālumā no tās vietas, kur tikko spontāni nogalināja cilvēku ar pļaumašīnas asmeni). Šī filma ir Billy Bob Thornton debija režisora lomā. Viņš izveidoja Karlu, kā pa pusei atpalikušu psihiatriskās klīnikas, ieslodzīto pacientu, kuru izlaida pēc vairākiem desmitiem gadu, pēc tam, kad viņš nogalināja savu māti. Filmas gaitā viņš sadraudzējas ap puiku, kura māte labprāt atļāva Karlam dzīvot viņu garāžā. Savā dziļākā būtībā tā ir parasta filma, ļoti salda, pacilājoša un patiesa filma. Torntona tēls ir bijis neskaitāmu joku upuris, atdarinājumu mēginājumu iedvesma, un pat parodijas cēlonis, bet tas viņam netraucēji stalti paceltu galvu aizjāt līdz pat Holivudas augstākajiem ešaloniem. Nav šaubu, ka Karls ir jaukākais cilvēks pasaulē no visiem tiem, kas jebkad ir nogalinājuši divus cilvēkus ar garu, asu priekšmetu. Viņš ir jauks, un attīstības ziņā ļoti sader ar savu 12 gadus veco draugu, tādējādi ir godīgs it visā ko redz, domā, dzird... utt. Pirms nogalināt vārmācīgo zēna patēvu ar viņam tik mīļu un ierastu ieroci, viņš pajautāja policijas telefona nr. Kad patēvs paintersējās kāpēc, Karls godīgi atbildēja: „Es domāju, ka es tevi nogalināšu ar šo asmeni”. Filmas pēdējās ainas spilgti parāda kopējo filmas noskaņu- savu vecāku apspiestais vientiesis, kas ierauga, ka šī pati vēsture atkārtojas ar viņa draugu (12 gadus veco zēnu), visdārgāko cilvēku pasaulē un nolemj to apturēt. Šī filma varētu būt jauka, ja vien nebūtu tik ļoti sirdi plosoši noskatīties uz to, kā nabaga vientiesis izlaists pasaulē, kas viņam ir pilnīgi nepiemērota un stipri par lielu, lai spētu tajā izdzīvot. Piezīme: Top desmit filmu varoņi, kurus Jūs vēlētos redzēt brutāli nogalinātus, puikas patēvs viennozīmīgi būtu ieņēmis savu vietu.

3. Mickey and Mallory Knox Natural Born Killers Viņi ir vēsi, pašpārliecināti un seksīgi. Viņi ir jauki, pretīgi un apsēsti. Viņi ir seksīgākais sērijveida slepkavu pārītis pasaulē. Sasveicinieties ar Mickey un Mallory Knox. Oliveru Stounu ļoti asi kritizēja par šādas filmas izveidošanu. Vairāk nekā viens nelīdzsvarots pārītis uztvēra šo filmu kā iedvesmu savām neprātībām. John Grisham centās iesūdzēt Stounu par kūdīšanu uz vardarbību. Tarantino uzrakstija šai filmai scenāriju, taču vēlāk izdzēsa savu vārdu no titriem, ko es patiesi nesaprotu, jo diez vai viņš spētu šo filmu padarīt vēl labāku. Daudzi cilvēki domā, ka šī filma propogandē bezjūtīgu vardarbību, taču es tam pilnībā nepiekrītu. Filma ir tautas domas par Ameriku: par visu to viltus pūkaino miera sajūtu, ko mediji visiem bāž rīklē katru dienu. Vai Mickey and Mallory ir psihotiķi ? Jā ! Vai viņi ļaunuma iemiesojums? Varbūt! Taču viņi nepiedzima par psihotiķiem un ļaunuma iemiesojumiem. Stouns centās parādīt, ka viņi ir apkārtējās vides ietekmes rezultāts. Neviens no viņiem nebija slepkava, kad viņi pirmo reizi satikās. Taču viņiem kopā esot, šis nogalināšanas prieks, piešķir īpašu dzirksteli viņu mīlestībai. Pirmo reizi Mickey nogalināja, lai aizstāvētu Mallory, tas bija patiesas mīlestības apliecinājums. Un tad kaut kas iesākās. „Tu esi brīvs, Kevin.” Viņi iegāja azartā, jo cilvēka nogalināšana ir kaut kas īsts, salīdzinoši ar visu pārējo šajā pasauē. Neskatoties uz to, ka visas filmas garumā šis pārītis nogalināja pilnīgi nejauši izvēlētus cilvēkus, bez līdzjūtības un sirdsapziņas pārmetumiem, pārējie filmas personāži bija vēl ļaunāki. Policists, kas viņiem seko ir tik pat psihiski nelīdzsvarots, kā „jaunais pāris”, priekšnieks ir mozohistisks sociopāts un žurnālists (kuru atveido Robert Downey Jr. ) ir divkosis, kurš pārstāv visu nepareizo Amerikā. Šis zurnālists ir pat ļaunāks, par galvenajiem varoņiem, jo neskatoties uz to,ka viņam nav asiņu uz rokām (vismaz līdz filmas beigām), viņš pārstāv kaut ko daudz kaitējošāku un nelabojamāku. Viņš visiem spēkiem atbalsta bezsmadzeņu pasīvismu – izdodot bezvērtīgus raidījumus zudušjai paaudzei TV Zemē, kas to vien darīs, kā sēdēs un skatīsies. Pretstatā žurnālistam, cits filmas personāžs - vietējais Amerikas šamanis - cenšas palīdzēt pārītim, viņš nepieder pie tās sabiedrības daļas, kas ir radījuši viņus un, kas tagad izvairās no viņiem. Šī paša iemesla dēļ viņš šajā filmā pārstāv vienīgo gaišo un tīro personu. Viņš ir vienīgais upuris, par kura slepkavību Mickey un Mallory nožēloja, jo tā bija nejaušība. Finālā viņi nogalināja žurnālistu, neskatoties uz to, ka viņš palīdzēja viņiem aizmukt un piedzīvoja „apgaismību”, kas bija tādi paši meli kā viss parejais viņa dzīvē. Iespējams, tikai ispējams, Jūs varētu uztvert Mickey un Mallory kā pelnītā soda sūtņus, kas noslauka aiz sevis visu melīgo un nepatieso, jo citas izejas viņiem nav. Vai varbū viņi ir vienkārši traki.

2. Anton Chigurh No Country for Old Men No Country for Old Men ir nenoliedzami mākslasdarbs. Tā ir viena no labākajam filmām pēdēja desmitgadē. Es pieķēru sevi pie tā, ka esmu burtiskā vārda nozīmā ieķēries kinoteātra krēslā skatoties, cik fantastiski tēlo pārējie divi filmas vīrieši, gandrīz vai paredzot filmas iznākumu. Taču patiesi satriecošu šo filmu padarīja Javiar Bardem atveidotais tēls: Anton Chigurh. Viņš ir ļauns, aukstasinīgs slepkava-psihopāts ar sliktu matu giezumu, kas pārvietojoties no punkta A uz punktu B, noslauka no sava ceļa jebko. No virspuses varētu izskatīties, ka viņa mērķis ir nauda, vai tas, ka viņam sagādā baudu nogalināšana, taču patiesība viņš atriebjas. Atriebjas par katru kļūdu, kas jeb kad ir izdarīta uz zemes virsas. Viņam neinteresē vai viņa izvēlētais upuris ir tieši vainīgs kādā nodarijumā. Upuris nav iemesls, bet gan blakus produkts ļaunumam, uz ko dod mājienus gan šerifs, gan filmas nosaukums. Viņš ir atmaksas un nāves iemiesojums, kas nogalina gandrīz visus, kam likteņa nelabvēlīguma dēļ, nākas šķērsot Antona ceļu. Viņš nogalina, kaut kāda mērķa un pārliecības dēļ, kuru skatītājam neparāda, mēs varam tikai nojaust, kas tas ir. Ir novērojams tik apbrīnojams kontrasts staprp viņa citpasaulību, kas rada diezgan lielu distanci starp viņu un skatītāju un to, cik mierīgi viņš notiesā riekstu paciņu, nevarēdams izlemt nogalināt vai nenogalināt nevainīgu (jeb liekas viņš nevainīgs tikai no mūsu skatījuma?) degvielas uzpildes stacijas īpašnieku, vai arī tas cik mierīgi viņš sēž un dzer pienu Llewelyn’s treilerī, kurā tikko ielauzās ar mērķi nogalināt ik vienu, kas pagadīsies pa ceļam. Viņš ir cilvēks, kuru mēs bez grūtībām varam aizmirst. Viņš var tikt ievainots un asiņodams sarauties čokurā un klibot tieši tā pat kā visi citi. Viņš nav no citas planētas, viņš ir tieši tāds pats kā visi citi cilvēki. Viņš ir arī savdabīgi komisks, tāds kādu varētu radīt tikai Cihen brothers ar savu sauso, par lietas būtību, nepierasti pareizo, godīgo humora izjūtu, kura ir tik mulsinoša, ka brīžiem grūti saprast vai tas vispār bija joks. Kontrasts viņa personībā arī padara viņu tik pieejamu skatītājam. Nu un protams tā daļa, kur viņš ir kārtīgs sūrvecis, pašapmierināts, izglītots, auksts, un izmanto viskrutāko ieroci jebkad parādītu filmā.

1.Dr. Hannibal Lecter The Hannibal Trilogy Bez šaubām šī topa pirmo vietu ieņem Dr. Lekters. Triju filmu garumā viņs apžilbina mūs ar savu šarmu un asprātību. Jēra klusēšanā mēs uzzinam par viņa neģēlīgiem noziegumiem pirms esam iepazinuši slepkavu. Kad beidzot mums ir tas gods redzēt viņu visā savā krāšņumā, rodas iespaids, ka viņš ir jauks vecs vīrs, kas ir ieslodzīts par noziegumu, kas izklausās nedaudz pārspīlēts. Taču pavisam drīz mēs uzzinam, ka tā nemaz nav. Viņš ir baiss, spēcīgs un apdāvināts. Pirmajā minūtē, kad viņš satika Clarice Starling, viņš smalki nosēdināja viņu uz „psiholoģiskās pakaļas” (Vai tu zini kā tu izskaties manās acīs, ar savu labo somu un lētām kurpēm? Tu izskaties pēc niecības). Viņa paveiktie noziegumi ir ļoti vardarbīgi, taču viņā vēl ir izsmalcinātības un cienīguma paliekas , neskatoties uz to, cik slimi viņš rīkojas. Viņam piemīt netikai samtaina balss, kas burtiski nohipnotizē savus upurus, viņš ir arī visizglītotākis un elegantākais sērijveida slepkava, kādu Jūs jeb kad būsiet redzējuši. Tobrīd, kad Mickey un Mallory Knox varēja brokastot kaut kādā ieskrietuvē ceļa malā un justies pilnīgi apmierināti ar dzīvi, Dr. Lekters izvēlējās pašu izsmalcinātāko kaviāru un Chianti, kādu vien var atrast. Lai tā būtu sargu seju nociršana, slikta vijolnieka izbarošana veselam galdiņam aristokrātu, vai kāda sava pacienta piespiešana savu seju izbarot sunim, vai medmāsas deguna nokniebšana, kamēr viņa pulss saglabājas ap 85 sitieniem minūtē, Dr. Lecter paliek īsts džentlmenis līdz beigām. Viņs nenogalina labus cilvekus bez iemesla, un kad nonāk pie izvēles, nocērt savu roku nevis savas mūzas, Clarice roku. Tieši tā pat kā Clarice, kuri filmas gaitā rodas simpātijas pret Lekteru, ta arī skatītājs tiek paralizēts ar viņa šarmu, neskatoties uz to, ka zin par šo cilvēku, to ko zin! Izmeklētājs Will Graham sauc Lekteru par vājprātīgo, un tā noteikti ir- tam tā ir jābūt, taču Dr.Hanibala Lektera fani saprot, cik smalka robeža ir starp ģenialitāti un vājprātu.