Tokelau salu iedzīvotāji referendumā noraidījuši neatkarības pasludināšanu no Jaunzēlandes, līdz ar to pasaulē tomēr neparādīsies jauna neatkarīga valsts Klusā okeāna dienvidos.
Neatkarības pasludināšanu referendumā atbalstīja 349 jeb 60% vēlētāju, bet 232 to noraidīja. Lai pasludinātu neatkarību no Jaunzēlandes bija nepieciešams divu trešdaļu vairākums, informēja Tokelau politiskais līderos Pio Tuia.
Tuia, kurš pats atbalstīja Tokelau kā Jaunzēlandes kolonijas statusa likvidēšanu, atturējās paust vilšanos par referenduma rezultātiem.
"Es esmu laimīgs, jo tā ir tautas griba," piebilda politiķis. Līdz ar to Tokelau salu arhipelāgs, kurā ietilpst trīs atoli ar kopējo platību 12 kvadrātkilometri, paliks Jaunzēlandes protektorāts.
Balsošana salās, kurās kopskaitā ir pusotra tūkstoša iedzīvotāju, sākās pagājušo piektdien. Iedzīvotājiem katrā no trim atoliem - Atafu, Nukunonu un Fakaofo - balsošanai piešķirta atsevišķa diena. Balsstiesības ir 600 salas iedzīvotājiem, un balsošanas gaitai sekoja līdzi četri ANO novērotāji. Biļetenus savāca īpaši kuģi, jo salās nav lidostas un sakari notiek vienīgi pa telefonu. Tokelau ANO sarakstā ir viena no 16 teritorijām līdz ar Gibraltāru (pārvalda Lielbritānija), Rietumsahāru un Guamu (ASV), kurās nav pašpārvaldes.
Šo arhipelāgu, kas atrodas aptuveni pusceļā starp Jaunzēlandi un Havaju salām, 1889.gadā ieņēma Lielbritānija, kas 1926.gadā atdeva to savas domīnijas - Jaunzēlandes - pārvaldē. Tokelau nacionālais ienākums ir tikai divi miljoni dolāru (1,17 miljoni latu), galvenokārt no licenču pārdošanas tunču zvejai apkārtējos ūdeņos un muitas nodevām. Turpretim Jaunzēlande katru gadu sniedz salu iedzīvotājiem palīdzību sešu miljonu dolāru apjomā. Ja arhipelāgs pasludinātu neatkarību, tas varētu saņemt palīdzību arī no citām donorvalstīm, kā arī no dažādām starptautiskām organizācijām. Kā norādīja Tokelau Jaunzēlandes pārvaldnieks Nils Volters, salu iedzīvotāji jau tāpat vairākus gadus risina savas lietas patstāvīgi ar Jaunzēlandes atbalstu.
