Šīs problēmas ir no žurnāliem "Puff" un "Sīrups",nav jaunākā svaiguma un nezinu vai šeit ir bijuši.
Iekavās atrodas komentārs,lai intresantāka lasīšana. Bet es viņus nezdomāju.
Pirmā daļa manā profilā.
Tīņu problēmas 218
107
9
Saīsināts raksts,jo bija ļoto garš.
(...)Sākšu visu no sākuma (ne tā kā citi). Mani sauc R. Man būs 18 (nebūs puisīt, nebūs). Līdz šim es uzskatīju ka man ir labs draugs G., bet acīmredzot esmu vinjā vīlies, jo man šis manas dzīves notikums ir bijis ļoti grūts. (To pat grūti izteikt vārdos) (whatever).
Reiz vienā disenītē mēs ar G. baigi glūnējām uz skuķiem. Viņi man tā patika. (...) Es ar G. iedzēruši aizgājām pie manis. Sākām runāt par dažādām tēmām un nonācām līdz homoseksuālismam. G pat gribēja to izmēgjināt, bet es atteicos. G ir daudz smagāks par mani, un pēkšņi viņš man uzgāzās virsū, mēs iekritām manā gūltā. Nezinu, vai viņš to darīja tīšām vai nejauši (viela pādomām lautiņi) G. novilka manu maiku utt. (arī tīri nejauši) Tad (tīri nejauši G. izvilka lielu gumijas peni no somas) mēs sākām viens ar otru spēlēties. Laizījām viens otra dzimumlocekli (aa šito spēli zinu) utt. (utt. ? :D) G. pat bija divi prezervatīvi. Domāju ka mums taču tos nevajag,bet viņš gribēja izmēģināt kāda ir sajūta.
Pēc dažām dienām G. man piezvanīja un mēs satikāmies. Vienmēr satiekoties viņš savu vainu izpērk dāvinot man prezervatīvu. (Man tas liekas savādi.) (nu ko tu :) Toreiz mēs viens otram pat pozējāam,bet iedzerts laikam bija tik daudz ka nejutu ka G. ir mani nofotografējis pilnīgi kailu. G. man katru dienu ne tikai atvainojas, bet arī vienreiz izteica draudus,ja es ar viņu vēlreiz nespēlēšoties tad šo fotogrāfiju nosūtīšot pārējiem maniem draugiem un galvenais mammai. (laba teikuma "ne tikai... bet arī.." konstrukcija) (...)
Brīžiem ir tāda sajūta ka esi savā veidā izvarots. Varbūt G. dāvinot prezervatīvus ir licis noprast ka jādraudzējas ar meitenēm. Vai es esmu vai nēesmu homoseksuālists? (tiešām smags jautājums) Interesei par meitenēm vēl zaudējis nēesmu,bet patika arī šīs attiecības. (man laikam palek nelabi)
Apmēram gadu es onanēju gandrīz katru dienu. Tagad gribu to atmest, bet nespēju. Katru reizi, kad esmu pabeidzis,
domāju ka to vairs nekad nedarīšu, bet nākamajā dienā mani pārņem dīvaina sajūta, kas nomāc manu gribasspēku un
es to daru atkal un atkal. Palīdziet lūdzu man to atmest. Kā to darīt uzrakstiet avīzē. Vēstuli lūdzu
nepublicējiet (aaij iekrita)
Reklāma
Sveicināts, cien. ārsta kungs!
Vēlējos uzklausīt jūsu viedokli par manu problēmu tādēļ atrakstīju. Lieta tāda ka jau kopš dzimšanas viena acs man ir mazāka par otru. Izskatās jocigi gan fotogrāfijās, gan spogulī (nu baidz o_O). Satiekot jaunus draugus man nākas uzklausīt visdažādākos (pārsvarā stūlbus) padomus. Man ir teikuši lai mēģinu izplest šaurāko aci (aa hahaha), bet tas man izdodoas labi ja uz pāris sekundēm. (pats labākais - viņa mēģinaina). Esmu daudz lasījusi par operācijām pat apmeklējusi acu ārstu kurš man diemzhēl pateica ka tagad vēl nevaru taisīt operāciju jo nēesmu līdz galam attīstijusies (līdz galam attīsās tikai džeki). Īsāk - man vēl drusku jāpaaugas. Plus vēl šaurajai acij ir alerģija pret ziedputekšņiem kas ļoti saasinās vasarā. Brīžiem apskaužu meitenes ar normālām acīm. Viņas var saņemt skaistus ziedus nepuķojoties un nešķaudot (aawwww), viņām nav jāraugās dāvinātajā ar sarkanām acīm. Tas ir briesmīgi (normāli,saēemt ziedus ir vienkārši mocība). Vai ir iespēja taisīt operāciju? (varbūt vismaz abortu!?) Man ir 15 gadi. Lūdzu nesakiet ka esmu par sīku šādai operācijai! Ceru ka palīdzēsiet.
Man ir problēma par kuru rētas uz manām kājām atgādina ikreiz, kad paskatos uz tām (Man neaug krūtis :(()
Es vasarā nevaru neuztraukties par savu izskatu, jo peec kājām var spriest ka drīzāk esmu puika dauzonis
nevis normāla meitene. Vienu rētu es ieguvu pagājušajā vasarā, šūpojoties šūpolēs ar draudzeni.
Nelaimīgā kārtā šūpoles lūza, un dēlis ietriecās kājā ar smailāko galu pa priekšu. Tas atstāja
kājā caurumu (kas tagad patīkami vēdina) un daudzus zilumus. Ķirurgs teica ka jau no paša sākuma
vajadzēja caurumu šūt,bet ja būtu atnakusi vēl vēlāk kājā varēja izveidoties gangrēna
(vai arī bezdelīgu ligzda). Bet kur tad es laukos steidzami pie Ķirurga tikšu?
Otru rētu es pati sev nejauši uztaisīju kad mežā sēju bērzu slotiņas. Es iegriezu sev ar nazi visa
stilba garumā jo aizmirsu par nazi un gribēju aizdzīt prom skudras kas līda pa kāju uz augšu.
(ah līdzīgi kā es aizmirsu rokās motorzāģi un sāku sist mušas uz drauga somas) Jūtos nelaimīga
jo mans izskats tika sakropļots (soma gan tika cauri ar vieglu izbīli) Kā man atbrīvoties no rētām? Vai
patieshaam man ar taam buus jaasamierinaas visu muuzhu? Caurums atstaaja zilu bedri kurai veel tagad pieskaroties
sāp bet garā rēta ir izcēlusies uz āru. Man paliek ļoti neērti kad visi jautā (korī)
"Kas tev tās par rētām uz kājām?"
Nelaime ir tāda ka man ir līks deguns (ki ki ki). Agrāk kad biju mazāka (10.-9. gadus veca) es biju kā lellīte.
Tagad esmu 14 gadus veca un nesmuka (nēesi vienīgā). Man iesita ar bumbu un salauza degunu, un tagad mans
deguns ir liels līks un ar uzkalniņu. Visi zēni novēršas no manis ieraugot līko degunu (moš viņi
vienkārši garām neredz o_O) Pat nepazīstami zēni ārpus skolas un skolā mani apsaukā (pēc tam kad
ir novērsušies?) Piemēram krauklis (ai labs) žagata, lose (lielisks) krokse. Man ļoti sāp ka tad kad
aizbraucam kaut kur ciemos iepazīstoties ar zēnu pirmais ko jautā: "Kāpēc tev ir līks deguns?"
(ha ha ha ha) Mana labākā draudzene saka: "Man vienalga kāds tev deguns galvenais ka labs cilvēks."
Bet es jūtu ka viņa to izmanto savā labā (taisa pudeles vaļā ar manu degunu). Man nav jēgas domāt
par zēniem vai par draugu. Jo zinu ka man nekad tāda nebūs. (moš varētu atrast tādu kam deguns līks
uz otru pusi - skūpstīties jau varēs) Tad kad mums bija klases vakari es vienīgā no meitenēm sēdēju
malā. Un piektajā klasē sapratu ka nav jēgas iet uz klases vakariem un skolas disenēm.
Piedod ka rakstu tik garu vēstuli bet es zinu ka daudzām meitenēm ir tādas pašas problēmas kā man.
(nu ja - katra otrā meitene tiek saukāta par kroksi) Kā lai es samierinos ar to ka zēni apsaukā?
Vecāki solīja ka iztaisīs plastisko operāciju, bet es neticu, jo viņi ir lauzuši (degunu)
tik daudzus solījumus ka es viņiem neticu.
Reklāma
Sveiks Uģi (respect to this mon) Man ir liela problēma. Es baidos no pirmā skūpsta.
Man liekas ka man nekad nebūs puiša,jo kad puisis lūdz iedot viņam buču es palieku sārta kā
tomāts un (klusi palaižu purkšķīti) aizeju. Tāpēc puiši uzskata mani par stūlbu. Tā nav!
(un to mēs redzam lasot šo problēmu) Ko man darīt (nespēju iedomāties) Lūdzu dod padomu...
Kas būs kad mani palūgs noskūpstīt? (nja :/)
Sveiki!
Inese! Ļoti lūdzu - palīdzi! Man patīk klases biedrs A.S. Viņš ir stūlbs, bet viņš man patīk
(nez ko tas liecina par "mani") Kad viņš šogad man prasīja vai viņš man patīk es sameloju un pateicu,
ka nē. Un tagad es nezinu, ko lai daru, ja nu viņam iepatnikas kāda cita? Es viņu mīlu. (cik stūlbi)
Inese lūdzu lūdzu palīdzi! Paldies!
Mīļo Inesīt!
Mani sauc Juta, un man ir 16 gadi. Man ir problēma, kuru nevar atrisināt. Dzīvoju Rīgā un tur ir ļoti daudz
mašīnu. Mana problēma ir tā, ka paniski baidos no mašīnām (it īpaši kad vezumā ir kartupeļi kas jāved pie vecā
Ošu Tēva pilsētas otrā galā O_O). Es nevaru normāli iet pat pa ietvi, jo man šķiet, ka tūlīt man virsū uzbrauks
mašīna. Nerunāsim par iešanu pāri ielai vai kādam laukumam. Man kauns staigāt ar savu puisi, jo visu laiku
beržos gar mājas sienām, baidos tuvoties ielai. Lūdzu palīdziet! Ko man darīt? Esmu mēģinājusi nebaidīties.
bet nespēju. Es to vairs nespēju izturēt. (Gaidu uz jaukām atbildēm ^_^)
Reklāma
Velviena saīsinātā.
Chau šīrupiņ! Man ir problēmiņa (kāds cilvēciņš tulīt atbildēs) Varbūt pat ne problēma...
(nuja - problēmiņa +uu cik dziljdomīgi 3 punktiņi) Pagājušo mācību gadu man pavasara sākumā
iepatikās kāds zēns E. (pirms tam mēs sazvanījāmies, sapīkstinājāmies (:D), sūtījām SMS).
(...) Es par viņu ar savām draudzenēm runāju gandrīz katras 10 minūtes. Vai esmu iemīlējusies?
Taa nav īzlaicīga aizraušanās,jo nevaru viņu izmest no galvas jau kādu pusgadu ,apmēram sešus
mēnešus - vairāk vai mazāk (paldies ka paskaidroji ko nozīmē termins "pusgads") Kas tas ir?
(tā ir ilglaicīga aizraušanās)
P.S. Luudzu publicējiet vēstulīti, jo es nezinu, kas tas ir. Man jāizprot tas, jāzina,
kas tas ir! (šeit es vienkārši neko nespēju izdomāt)
Tev patiks šie raksti
