Viss sācies 1972. gadā, kad 25 gadus vecais amerikāņu mākslinieks Bils Stounhems radījis šo gleznu, izmantojot vecu fotogrāfiju, kurā mākslinieks attēlots piecu gadu vecumā. Tā atrasta kādā Čikāgas namā, kurā viņš dzīvojis bērnībā. Pirmajam glezna tika parādīta kādam mākslas darbu tirgotājam un galerijas īpašniekam Losandželosā. Neilgi pēc gleznas apskatīšanas galerijas īpašnieks nomiris. Pēc tam glezna nonākusi aktiera Džona Mārlija īpašumā. Viņš slavenajā Frensisa Forda Kopolas filmā Krusttēvs tēloja producentu Džeku Voltsu, pret kuru galvenais mafijas darbonis dons Karleone izmanto nogrieztu zirga galvu, lai piespiestu samaksāt parādu. Pēc aktiera nāves 1984. gadā kāda ģimene gleznu atrada izgāztuvē starp atkritumiem un pārnesa to mājās. Pirmajā naktī pēc gleznas iegūšana četrus gadus vecā meitiņa naktī ieskrējusi vecāku guļamistabā, kliedzot, ka gleznā attēlotie bērni kustas. Nākošajā naktī viņai licies, ka bērni no gleznas stāv aiz viņas istabas durvīm. Ģimenes galva istabā novietojis videokameru, kas iestādīta tā, lai ieslēgtos, ja istabā notiek kāda kustība. Nakts laikā kamera vairakkārt ieslēgusies, bet videoieraksts pēc tam ticis bojāts. 2000. gada februārī glezna tika izlikta interneta izsolē eBay. Drīz vien uz eBay administrācijas biroju sākušas pienākt satraukuma pilnas vēstules ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu, samaņas zaudēšanu un pat sirdslēkmēm, kas cilvēkus piemeklējušas pēc gleznas apskatīšanas. eBay izsolē pie gleznas gan bijis izvietots brīdinājums, bet vairumam apmeklētāju ziņkārība guva virsroku pār piesardzību. Glezna interneta izsolē tika pārdota par 1025 ASV dolāriem, bet izsoles lapa apmeklēta 30 tūkstošus reižu. Gleznu iegādājusies kādas mazas pilsētiņas mākslas galerijas īpašnieks. Turpmākajos gados galerijas īpašnieks saņēmis tūkstošiem vēstuļu no cilvēkiem, kas turpina stāstīt par slikto pašsajūtu pēc gleznas apskates un negatīvo enerģiju, ko tā izstrāvo. Bijuši pat cilvēki, kas pieprasījuši to sadedzināt. Galeriju apciemojuši arī vairāki dēmonu izdzinēji, kas solījuši šo problēmu atrisināt. "Rokas aiz stikla ir "citas dvēseles", bet stikla durvis ir robeža starp sapņiem un nomodu. Leļļu meitene ir iedomāta pavadone šajā mistiskajā valstībā," par gleznu teicis tās radītājs Stounhems, kuru izbrīnījusi cilvēku reakcija uz šo darbu. Viņš pašlaik dzīvo Kalifornijā kopā ar savu sievu un turpina radīt sirreālistiskus mākslas darbus. Pēc mākslas galerija īpašnieku lūguma Stounhems arī radījis gleznu, kurā viņš uz mājas sliekšņa redzams jau novecojis. Daudzus gadsimtus ik pa brīdim dažādās valstīs tiek atklāta kāda "nolādēta" glezna. Astoņdesmitajos gados Anglijā lielu popularitāti masu medijos un sabiedrībā ieguva raudošā zēna gleznas, kuras bija atrastas nodegušās mājās - visas mantas bija iznīcinātas, bet gleznas palikušas neskartas. Tolaik laikraksts The Sun, kura redakcija saņēma daudzus telefona zvanus un vēstules par gadījumiem, kad ugunsnelaime piedzīvota neilgi pēc gleznu iegādes, aicināja satrauktos lasītājus sūtīt šīs gleznas uz redakciju, kur tika sarīkots liels ugunskurs. Lieki piebilst, ka visas šīs gleznas sārtā arī sadega. Jāpiebilst, ka ne tikai gleznas ietekmējušas cilvēku prātus. 1997. gadā Japānā sākās "pokemonu panika" - viena mēneša laikā tika ziņots par 12 tūkstošiem bērnu, kas ar dažādām saslimšanā griezušies pie ārstiem pēc šīs multfilmas atsevišķu sēriju noskatīšanās.
The Hands Resist Him15
11
0
2000. gada februārī interneta izsolē eBay tika ievietota glezna The Hands Resist Him,
kas neilgā laikā ieguva plašu sabiedrības uzmanību – tai bija
pievienots brīdinājums, ka tiem, kas aplūkojuši gleznu, kļuvis slikti,
viņi zaudējuši samaņu vai sākuši raudāt; ar šo gleznu saistīti arī
vairāki neizskaidrojamas nāves gadījumi.
Viss sācies 1972. gadā, kad 25 gadus vecais amerikāņu mākslinieks Bils Stounhems radījis šo gleznu, izmantojot vecu fotogrāfiju, kurā mākslinieks attēlots piecu gadu vecumā. Tā atrasta kādā Čikāgas namā, kurā viņš dzīvojis bērnībā. Pirmajam glezna tika parādīta kādam mākslas darbu tirgotājam un galerijas īpašniekam Losandželosā. Neilgi pēc gleznas apskatīšanas galerijas īpašnieks nomiris. Pēc tam glezna nonākusi aktiera Džona Mārlija īpašumā. Viņš slavenajā Frensisa Forda Kopolas filmā Krusttēvs tēloja producentu Džeku Voltsu, pret kuru galvenais mafijas darbonis dons Karleone izmanto nogrieztu zirga galvu, lai piespiestu samaksāt parādu. Pēc aktiera nāves 1984. gadā kāda ģimene gleznu atrada izgāztuvē starp atkritumiem un pārnesa to mājās. Pirmajā naktī pēc gleznas iegūšana četrus gadus vecā meitiņa naktī ieskrējusi vecāku guļamistabā, kliedzot, ka gleznā attēlotie bērni kustas. Nākošajā naktī viņai licies, ka bērni no gleznas stāv aiz viņas istabas durvīm. Ģimenes galva istabā novietojis videokameru, kas iestādīta tā, lai ieslēgtos, ja istabā notiek kāda kustība. Nakts laikā kamera vairakkārt ieslēgusies, bet videoieraksts pēc tam ticis bojāts. 2000. gada februārī glezna tika izlikta interneta izsolē eBay. Drīz vien uz eBay administrācijas biroju sākušas pienākt satraukuma pilnas vēstules ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu, samaņas zaudēšanu un pat sirdslēkmēm, kas cilvēkus piemeklējušas pēc gleznas apskatīšanas. eBay izsolē pie gleznas gan bijis izvietots brīdinājums, bet vairumam apmeklētāju ziņkārība guva virsroku pār piesardzību. Glezna interneta izsolē tika pārdota par 1025 ASV dolāriem, bet izsoles lapa apmeklēta 30 tūkstošus reižu. Gleznu iegādājusies kādas mazas pilsētiņas mākslas galerijas īpašnieks. Turpmākajos gados galerijas īpašnieks saņēmis tūkstošiem vēstuļu no cilvēkiem, kas turpina stāstīt par slikto pašsajūtu pēc gleznas apskates un negatīvo enerģiju, ko tā izstrāvo. Bijuši pat cilvēki, kas pieprasījuši to sadedzināt. Galeriju apciemojuši arī vairāki dēmonu izdzinēji, kas solījuši šo problēmu atrisināt. "Rokas aiz stikla ir "citas dvēseles", bet stikla durvis ir robeža starp sapņiem un nomodu. Leļļu meitene ir iedomāta pavadone šajā mistiskajā valstībā," par gleznu teicis tās radītājs Stounhems, kuru izbrīnījusi cilvēku reakcija uz šo darbu. Viņš pašlaik dzīvo Kalifornijā kopā ar savu sievu un turpina radīt sirreālistiskus mākslas darbus. Pēc mākslas galerija īpašnieku lūguma Stounhems arī radījis gleznu, kurā viņš uz mājas sliekšņa redzams jau novecojis. Daudzus gadsimtus ik pa brīdim dažādās valstīs tiek atklāta kāda "nolādēta" glezna. Astoņdesmitajos gados Anglijā lielu popularitāti masu medijos un sabiedrībā ieguva raudošā zēna gleznas, kuras bija atrastas nodegušās mājās - visas mantas bija iznīcinātas, bet gleznas palikušas neskartas. Tolaik laikraksts The Sun, kura redakcija saņēma daudzus telefona zvanus un vēstules par gadījumiem, kad ugunsnelaime piedzīvota neilgi pēc gleznu iegādes, aicināja satrauktos lasītājus sūtīt šīs gleznas uz redakciju, kur tika sarīkots liels ugunskurs. Lieki piebilst, ka visas šīs gleznas sārtā arī sadega. Jāpiebilst, ka ne tikai gleznas ietekmējušas cilvēku prātus. 1997. gadā Japānā sākās "pokemonu panika" - viena mēneša laikā tika ziņots par 12 tūkstošiem bērnu, kas ar dažādām saslimšanā griezušies pie ārstiem pēc šīs multfilmas atsevišķu sēriju noskatīšanās.
Viss sācies 1972. gadā, kad 25 gadus vecais amerikāņu mākslinieks Bils Stounhems radījis šo gleznu, izmantojot vecu fotogrāfiju, kurā mākslinieks attēlots piecu gadu vecumā. Tā atrasta kādā Čikāgas namā, kurā viņš dzīvojis bērnībā. Pirmajam glezna tika parādīta kādam mākslas darbu tirgotājam un galerijas īpašniekam Losandželosā. Neilgi pēc gleznas apskatīšanas galerijas īpašnieks nomiris. Pēc tam glezna nonākusi aktiera Džona Mārlija īpašumā. Viņš slavenajā Frensisa Forda Kopolas filmā Krusttēvs tēloja producentu Džeku Voltsu, pret kuru galvenais mafijas darbonis dons Karleone izmanto nogrieztu zirga galvu, lai piespiestu samaksāt parādu. Pēc aktiera nāves 1984. gadā kāda ģimene gleznu atrada izgāztuvē starp atkritumiem un pārnesa to mājās. Pirmajā naktī pēc gleznas iegūšana četrus gadus vecā meitiņa naktī ieskrējusi vecāku guļamistabā, kliedzot, ka gleznā attēlotie bērni kustas. Nākošajā naktī viņai licies, ka bērni no gleznas stāv aiz viņas istabas durvīm. Ģimenes galva istabā novietojis videokameru, kas iestādīta tā, lai ieslēgtos, ja istabā notiek kāda kustība. Nakts laikā kamera vairakkārt ieslēgusies, bet videoieraksts pēc tam ticis bojāts. 2000. gada februārī glezna tika izlikta interneta izsolē eBay. Drīz vien uz eBay administrācijas biroju sākušas pienākt satraukuma pilnas vēstules ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu, samaņas zaudēšanu un pat sirdslēkmēm, kas cilvēkus piemeklējušas pēc gleznas apskatīšanas. eBay izsolē pie gleznas gan bijis izvietots brīdinājums, bet vairumam apmeklētāju ziņkārība guva virsroku pār piesardzību. Glezna interneta izsolē tika pārdota par 1025 ASV dolāriem, bet izsoles lapa apmeklēta 30 tūkstošus reižu. Gleznu iegādājusies kādas mazas pilsētiņas mākslas galerijas īpašnieks. Turpmākajos gados galerijas īpašnieks saņēmis tūkstošiem vēstuļu no cilvēkiem, kas turpina stāstīt par slikto pašsajūtu pēc gleznas apskates un negatīvo enerģiju, ko tā izstrāvo. Bijuši pat cilvēki, kas pieprasījuši to sadedzināt. Galeriju apciemojuši arī vairāki dēmonu izdzinēji, kas solījuši šo problēmu atrisināt. "Rokas aiz stikla ir "citas dvēseles", bet stikla durvis ir robeža starp sapņiem un nomodu. Leļļu meitene ir iedomāta pavadone šajā mistiskajā valstībā," par gleznu teicis tās radītājs Stounhems, kuru izbrīnījusi cilvēku reakcija uz šo darbu. Viņš pašlaik dzīvo Kalifornijā kopā ar savu sievu un turpina radīt sirreālistiskus mākslas darbus. Pēc mākslas galerija īpašnieku lūguma Stounhems arī radījis gleznu, kurā viņš uz mājas sliekšņa redzams jau novecojis. Daudzus gadsimtus ik pa brīdim dažādās valstīs tiek atklāta kāda "nolādēta" glezna. Astoņdesmitajos gados Anglijā lielu popularitāti masu medijos un sabiedrībā ieguva raudošā zēna gleznas, kuras bija atrastas nodegušās mājās - visas mantas bija iznīcinātas, bet gleznas palikušas neskartas. Tolaik laikraksts The Sun, kura redakcija saņēma daudzus telefona zvanus un vēstules par gadījumiem, kad ugunsnelaime piedzīvota neilgi pēc gleznu iegādes, aicināja satrauktos lasītājus sūtīt šīs gleznas uz redakciju, kur tika sarīkots liels ugunskurs. Lieki piebilst, ka visas šīs gleznas sārtā arī sadega. Jāpiebilst, ka ne tikai gleznas ietekmējušas cilvēku prātus. 1997. gadā Japānā sākās "pokemonu panika" - viena mēneša laikā tika ziņots par 12 tūkstošiem bērnu, kas ar dažādām saslimšanā griezušies pie ārstiem pēc šīs multfilmas atsevišķu sēriju noskatīšanās.
Tev patiks šie raksti
bet man kkaa neticās, ka zīmējums var nogalināt!
vel tgd tada jociga sajuta ... xD
