Pašas augstākās likmes ir politiskas. Jaunās dalībvalstis rēķinās ar ES solidaritāti apstākļos, kad Krievija cīnās par savām interesēm Eiropas pierobežā, un lielākā zaudētāja Baltijas valstu sabrukuma gadījumā būtu Eiropas vienotība.
„The Financial Times”: Eiropa nedrīkst pieļaut Latvija3
6
1
Pašlaik Baltijas valstis pārdzīvo kopš PSRS sabrukšanas lielāko ekonomisko krīzi, un tieši no šejienes Eiropā var sākties jaunu finansiālu ķibeļu vilnis. Tamdēļ visām Eiropas valstīm ir jāpalīdz Baltijai izturēt, raksta „The Financial Times” (FT). Kaut arī nacionālās valūtas devalvācija varētu mīkstināt ekonomikas kritienu un atbalstīt eksportu, FT redakcija uzskata, ka šāda soļa radītie zaudējumi būs lielāki nekā ieguvums, jo Latvijas lata kursa kritums dos pamatīgu triecienu privātajam sektoram.
Lata devalvācija var novest pie citu valūtu kursa krituma, kā arī atsaukties valstu – emitentu kreditoriem (piemēram, uz Zviedrijas bankām). Eiropa ir ārkārtīgi ieinteresēta lai Latvija un citas Baltijas valstis izvairītos no devalvācijas, un vienīgais veids kā to panākt ir paātrināt šo valstu uzņemšanu eirozonā, rezumē FT. Līdz krīzes iestāšanās brīdim Baltijas valstis izpildīja Māstrihtas kritērijus labāk nekā lielākā daļa eirozonas valstu. Krīzes apstākļiem šie kritēriji ir slikta recepte. Latvija demonstrē, ka ir gatava veikt sāpīgas korekcijas, kas saistītas ar eiro ieviešanu, kā krasu algu samazināšanu, lai nodrošinātu, ka valsts dzīvo atbilstoši sava budžeta līdzekļiem.
Pašas augstākās likmes ir politiskas. Jaunās dalībvalstis rēķinās ar ES solidaritāti apstākļos, kad Krievija cīnās par savām interesēm Eiropas pierobežā, un lielākā zaudētāja Baltijas valstu sabrukuma gadījumā būtu Eiropas vienotība.
Pašas augstākās likmes ir politiskas. Jaunās dalībvalstis rēķinās ar ES solidaritāti apstākļos, kad Krievija cīnās par savām interesēm Eiropas pierobežā, un lielākā zaudētāja Baltijas valstu sabrukuma gadījumā būtu Eiropas vienotība.