Svētā Pētera baznīca...7

Pēter baznica ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. Tā atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas 1997. gada 4. decembrī iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pirmo reizi ēka dokumentos minēta 1209. gadā. Sākumā tā bija neliela halles tipa telpa ar trim vienāda augstuma un platuma jomiem, iespējams, ar savrupstāvošu zvanu torni. Tagadējā trīsjomu bazilika radusies pārbūvju rezultātā 15. gadsimtā. Tās altāra daļu 15.gs. sākumā pēc Rostokas Sv.Marijas baznīcas parauga uzcēla dižgotikas stilā no turienes ataicinātā būvmeistara Johana Rumešotela vadībā. Vairāk nekā 130 m augsto gotisko torni pabeidza celt 15.gs. beigās. Tas sagāzās 1666. gadā. Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū 1690. gadā uzcēla jaunu torni baroka arhitektūras formās, ar vairākiem kupoliem un galerijām. Savā laikā šī torņa koka konstrukcija bija visaugstākā pasaulē. Vienlaicīgi izveidoja ēkas rietumu fasādi ar trim krāšņiem akmens portāliem. 1721. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un tas nodega. Pēc Krievijas cara Pētera I, kas šajā laikā bija Rīgā un piedalījās ugunsgrēka dzēšanā, pavēles torni atjaunoja iepriekšējās formās. Darbus pabeidza 1746. gadā. Sv. Pētera baznīca tika nopostīta 2. pasaules kara laikā - nodega tornis, jumts, aizgāja bojā visa baznīcas iekārta. Sistemātiskus atjaunošanas darbus uzsāka 1954. gadā. Vispirms atjaunoja kārniņu jumtu, 1967. gadā sākās unikālā torņa rekonstrukcija. Atšķirībā no iepriekšējiem to uzcēla metāla konstrukcijā, iebūvējot liftu, lai galerijas varētu izmantot par skatu platformām. Tornis ir 123,25 m augsts. Apmeklētājus paceļ līdz otrajai galerijai 72 m augstumā. Lai varētu nokļūt pie lifta, sānu kapelās iebūvētas jaunas dzelzsbetona kāpnes. Torņa atjaunošanas darbus pabeidza 1973. gada 29. jūnijā. Būvdarbus izpildīja vairākas specializētas organizācijas Latvijas Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes vadībā. Rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekti P.Saulītis un G.Zirnis, restaurācijas darbu vadītājs Ē.Darbvaris. 1975. gada jūlijā tika iedarbināts atjaunotais torņa pulkstenis, kam pēc vecās tradīcijas ir tikai viens - stundu rādītājs. 1976. gadā pirmo reizi ieskanējās zvanu spēle, kas piecreiz dienā atskaņo latviešu tautas dziesmas "Rīga dimd" melodiju un ar zvanu skaņām atzīmē pilnas stundas. Telpu restaurācija pilnībā pabeigta 1983. gadā. Baznīcas zāle atstāj grandiozu iespaidu, masīvie pīlāri balsta pārsegumus ar krusta un zvaigžņu velvēm. Vidusjoma augstums sasniedz 30m, to pārsedz jaunas velves. Altāra daļā ar piecu kapelu vainagu sevišķi spilgti izpaužas gotikas vertikālisms un smalkais profilējums. Atjaunotas kapenes, to skaitā baroka formās veidotā Zilās pilsoņu gvardes kapene. Uzstādītas senās kokā grieztās epitāfijas, kas pirms kara bija izvestas uz Poliju un tur tika saglabātas; epitāfiju restaurācija turpinās. 1995. gada 21. augustā zālē atklāja Sv. Pētera baznīcas restauratoriem veltītu plāksni.