Sulīgai dzīvei13
14
1
Vasaras laikā patīkami atspirdzina un remdē slāpes. Arbūzam ir spilgti sarkans vai dzeltens mīkstums un vienkrāsaina tumši zaļa vai svītrota gaišzaļa miza. Arbūzs satur ļoti daudz ūdens un var izaugt liels – sasniegt 10 -20 kg smagumu. Ir arbūzi arī bez sēkliņām.
Par arbūza dzimteni uzskata Āfriku, kur tie arī mūsdienās aug savvaļā. Mūsdienās arbūzus audzē visās pasaules siltajās zemēs, un ir izveidotas daudzas arbūzu šķirnes.
Arbūzu mīkstums satur cukurus – galvenokārt fruktozi un saharozi, nedaudz olbaltumvielu, organiskās skābes – dzelzi, kāliju; vitamīnus – B1, B2, C, PP, folijskābi un karotīnu u. c; šķiedrvielas.
Arbūziem piemīt urīndzenoša, žultsdzenoša, asinsradoša, mīkstinoša, pretiekaisumu iedarbība.
Arbūzu lieto daudzu slimību – aizcietējumu, saaukstēšanās slimību, aptaukošanās, aritmiju, artrītu, gastrītu, mazasinības, sirdskaites un sirds mazspējas – ārstēšanai.
Arbūzus nav ieteicams lietot, ja ir :
Ķuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūlas paasinājums;
Caureja ;
Cukura diabēta slimniekiem.
Arbūzs ir gatavs, ja tā kātiņš ir sakaltis. Ja skaņa, pieklauvējot pie arbūza ir klusa un dobja, tad auglis vēl nav gatavs. Ja klauvējiens atskan skaņi, tad auglis ir gatavs.
Arbūzs ārīgai lietošanai:
Arbūzs dziedē brūces, ekzēmas, sasitumus un psoriāzi.
Arbūzu sulu lieto slimības skarto vietu apmazgāšanai vai kompresēm.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
