Šoreiz stāsts par industrializācijas slikto pusi. Varbūt kāds ir dzirdējis par tādu kompāniju kā UCC jeb Union Carbide Corporation? Tā ir viena no vecākajām (darbojas no 1917.g.) un attīstītākajām ķīmiskās rūpniecības korporācijām ASV un šobrīd nodarbina ap 3'800 cilvēku. No UCC ražotajiem produktiem gatavo tādas lietas kā krāsas, lakas, iepakojumus, troses, kabeļus, tekstilizstrādājumus, eļlas un tā tālāk. Protams, nav noslēpums, ka darba apstākļi nav labākie un daudz lētāk fabrikas ir uzturēt DA Āzijas valstīs.
1984. gada 3. decembris ir diena, kad Bhopālas pilsētā Indijā notika vislielākā industriālā katastrofa pasaulē.
Naktī starp 2. un 3. decembri Union Carbide fabrikā nezināmu iemeslu dēļ tvertnē 610, kurā glabājās 42 tonnas metilisocianāta, ieplūda liels daudzums ūdens. Kīmiskās reakcijas rezultātā temperatūra tvertnē sasniedza 200 grādus pēc Celsija, reakciju vēl vairāk paātrināja dzelzs klātbūtne sarūsējušās caurulēs un tvertne neizturēja. Bhopālas pilsētu ar apmēram pusmiljonu iedzīvotāju appludināja milzīgs daudzums toksiskas gāzes. Nepilni divarpus tūkstoši cilvēku nomira momentāli. Pārējie pamodās no dedzinošas sajūtas plaušās un acīs, vemšanas, smakšanas. Sākās panika, daudzi cilvēki tika samīti līdz nāvei trakojošajā pūlī. Ap 2.00 pirmie cilvēki ieradās slimnīcā ar smagām sūdzībām - elpas trūkumu, aklumu, vemšanu. Tikai tad (4 stundas pēc gāzes noplūdes) tika izziņota trauksme un trauksmes sirēna sāka skanēt ārpus fabrikas (fabrikā trauksmes sirēna bija dzirdama 2 stundas pēc katastrofas, taču ātri tika izslēgta).
Nākamo 72 stundu laikā bojā gāja ap 10'000 cilvēku. Ielas bija pilnas mirušo, cilvēki panikā bija bēguši baros un tā arī nomiruši. Tāpat arī šis bērns, neviens nezina, kā viņu sauca vai kas bija viņa vecāki. Fotogrāfija ar mazuļa apbedīšanu kļuva par ikonisku attēlu, kas reprezentēja industrializācijas šausmas, cilvēku naudaskāres un vienaldzības sekas.
UCC savu vainu noliedza, kaut arī ekspertīzē tika norādīts, ka katastrofu izraisīja ne tikai sliktie darba un drošības apstākļi, bet arī tas, ka UCC izmantoja metilisocianātu citas, drošākas (taču dārgākas) gāzes vietā un glabāja to nepiemērotās, milzīgās tvertnēs. Beigu beigās, 1989. gadā kompāniju piespieda izmaksāt 470 miljonus dolāru Indijas valstij. Protams, tas nevarēja palīdzēt kopskaitā ap 20'000 mirušajiem un ļoti minimāli vairs varēja palīdzēt tiem 120'000, kas cieta un cieš no gāzes izraisītajām smagajām slimībām.
bet rakstu seerija ir vnk super 
