Pēc Honzika vārdiem, viņš nekad pilnībā nav noliedzis gāzes kameru
eksistenci vācu koncentrācijas nometnēs, tomēr "noraidījis tipiskus
grāmatu apgalvojumus, kuri demonizē nacionālsociālismu". Par iemeslu
apsūdzībām kļuva vairākas Honzika grāmatas, kā arī viņa rediģētajā
žurnālā „Halt” publicētie materiāli.
1992. gadā Gerdam Honzikam tika piespriests 1,5 gadus ilgs cietumsods viņa grāmatas "Vai attaisnot Hitleru?" ("Freispruch für Hitler?") dēļ, tomēr Honziks paspēja pamest Austriju un apmetās Spānijā, kur holokausta noliegšana un neonacisma propaganda nav krimināli sodāmi nodarījumi. Spānija divreiz atsacījās izdot Honziku Austrijai, tomēr 2007. gadā, pēc diviem lēmumiem par rakstnieka izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā, izsūtīja viņu uz dzimteni.
Austrijā, kura no 1938. līdz 1945. gadam ietilpa nacistiskās Vācijas sastāvā, holokausta noliegšana un nacisma ideju propaganda ir krimināli sodāmi noziegumi. 2005. gadā Austrijā sakarā ar apsūdzību holokausta noliegšanā tika apcietināts britu vēsturnieks Deivids Īrvings. Viņam piespriestais sods – trīs gadus ilgs apcietinājums – vēlāk tika aizstāts ar gadu cietumsoda un diviem gadiem nosacīti. Savukārt 2008. gada janvārī analoģiska apsūdzība tika izvirzīta Vīnes pilsētas padomes loceklim Volfgangam Frolikam, kuram tiesa priesprieda sešus gadus ilgu cietumsodu.
1992. gadā Gerdam Honzikam tika piespriests 1,5 gadus ilgs cietumsods viņa grāmatas "Vai attaisnot Hitleru?" ("Freispruch für Hitler?") dēļ, tomēr Honziks paspēja pamest Austriju un apmetās Spānijā, kur holokausta noliegšana un neonacisma propaganda nav krimināli sodāmi nodarījumi. Spānija divreiz atsacījās izdot Honziku Austrijai, tomēr 2007. gadā, pēc diviem lēmumiem par rakstnieka izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā, izsūtīja viņu uz dzimteni.
Austrijā, kura no 1938. līdz 1945. gadam ietilpa nacistiskās Vācijas sastāvā, holokausta noliegšana un nacisma ideju propaganda ir krimināli sodāmi noziegumi. 2005. gadā Austrijā sakarā ar apsūdzību holokausta noliegšanā tika apcietināts britu vēsturnieks Deivids Īrvings. Viņam piespriestais sods – trīs gadus ilgs apcietinājums – vēlāk tika aizstāts ar gadu cietumsoda un diviem gadiem nosacīti. Savukārt 2008. gada janvārī analoģiska apsūdzība tika izvirzīta Vīnes pilsētas padomes loceklim Volfgangam Frolikam, kuram tiesa priesprieda sešus gadus ilgu cietumsodu.
Saistītais raksts: Vatikāns atzīst, ka lēmums par bīskapa Ričarda Viljamsona atgriešanu baznīcas klēpī bijis pārsteidzīgs >>>
Saistītais raksts: Bīskaps Ričards Viljamsons atvainojas par saviem pret holokaustu vērstajiem izteikumiem >>>
Saistītais raksts: Francijas tiesa atzinusi Višī valdības līdzdalību holokaustā >>>
Saistītais raksts: Vācijā ierosina krimināllietu pret britu bīskapu Ričardu Viljamsonu >>>
Saistītais raksts: ASV izdevniecība atsakās publicēt holokausta upura izdomātos memuārus >>>
