Ja jūs smēķējat, lai paliktu tieva un skaista, ziniet, ka tā ir maldīšana
Pats labākais, ko jūs varat izdarīt vēlamās figūras sasniegšanai - pirmkārt, atmest smēķēšanu. Atcerieties, ka smēķēšana izraisa ādas atūdeņošanu un tai zūd skābeklis.
Smēķēšana izraisa arī:
Ātru ādas novecošanu. Negatīva saules staru ietekme, slikta ekoloģija - paši par sevi veicina ādas novecošanu, bet kopā ar nikotīnu šis process notiek vēl ātrāk. Smēķēšanas laikā mūsu plaušās rodas triljoniem brīvo radikālu, kuri veicina ādas pāragru novecošanu. Pie tam, salīdzinot divus cilvēkus vienādā vecumā, tieši smēķējošais cilvēks izskatīsies vecāks.
Ja nevarat atteikties no smēķēšanas, tad jums vajadzētu noteikti izmantot līdzekļus ar antioksīdantiem, kuri palīdzēs cīnīties ar brīviem radikāliem. Dotajā gadījumā ideāli noderēs - Farmacia Antioxidants un Christian Dior Capture First Action (šie līdzekļi ir vērsti pret grumbām, tumšiem apļiem zem acīm, nogurušās ādas), Molton Brown Skinbiist Nourishing Tonic (toniks satur vitamīnus un minerālus, kuri piepilda ādu ar dzīvības enerģiju un palīdz noturēt ādas veselīgo krāsu).
Kolagēna strauju pazemināšanu. Cigarešu dūmi satur apmēram 4000 toksīnu, daudzums no kuriem iesūcās asinīs un ar to nonāk līdz pat ādas struktūrai. Smēķēšana veicina asins vadu sašaurināšanu ādas augšējos slāņos, rezultātā āda nepietiekami labi piepildās ar skābekli, kalogēna līmenis pazeminās. Sakarā ar to ļaudīm, kuri smēķē, tiek rekomendēts lietot skābekli saturošus līdzekļus ādas kopšanai, kuri satur kolagēnu (piemēram, Nivea Visage Age Reversal Intense Rejuvenating Cream, Cellfood).
Plānu ādu. Cilvēkiem, kuri smēķē, parasti āda ir nedaudz plānāka, nekā cilvēkiem, kuriem nav šis ieradums. Iemesls tam ir slikta asinsrite. Uz daudz plānākas ādas novecošanas "pēdas" parādās daudz agrāk. Šīs situācijas risināšanā palīdzēs līdzekļi, kuri veicina ādas pabiezināšanu un tās lielāku elastīgumu.
Pārmaiņas figūrā. Pastāv domas par to, ka smēķēšana veicina novājēšanu. Īstenībā, smēķēšana var izraisīt traucējumus hormonālajā līmenī, negatīvi ietekmēt endokrīna sistēmas darbību, kad var novest pie nesabalansētas figūras: dažas vietas tiešām novājēs, bet kādas otrādi pieņemsies svarā (notiks kompensēšana).
Ja ieraduma iemesls ir vēlēšanās novājēt, tad labāk izvēlēties priekš sevis vienu no sporta veidiem, kurš ne tikai veicinās veselīgu novājēšanu, bet arī savedīs muskuļus tonusā.
Par smēķēšanas kaitīgumu
Kaut arī daudzi ļaudis saprot, ka smēķēt ir kaitīgi, bet tikai nedaudzi no tiem pilnībā saprot šī ieraduma īsto bīstamības līmeni. Šajā sakarā uzmanība jāpievērš riska pakāpes daudzuma vērtības, kura rāda, kādā mērā smēķēšana ir kaitīga un bīstama salīdzinājumā ar citiem nāves un saslimšanas iemesliem. Tikai nedaudzi no citiem uzvedības stereotipiem vai riska faktoriem, kurus var novērst, ir tāda paša cilvēku daudzuma nāves iemesls, kāda ir smēķēšana.
Smēķēšana noved pie trijām pamata saslimšanām ar letālo iznākumu: plaušas vēzis, iedzimtais bronhīts un emfizēma, koronārā slimība.
Uz dažu valstu piemēra, kurās smēķēšana ir palikusi par masu ieradumu jau sen, tika pierādīts, ka tabaka ir mirstības no plaušas vēža iemesls 90% gadījumos, bronhīts un emfizēmas 75% un sirds slimības apmēram 25%.
Apmēram 25% no regulāri cigarešu smēķējošajiem nomirs ātrāk smēķēšanas dēļ. Daudzi no viņu skaita varētu nodzīvot ilgāk par 10, 20 un 30 gadiem, t.i. dotajā gadījumā vidējais dzīvības gadu zaudēšana ir ļoti būtiska. Smēķēšanas rezultātā nomirušie vidēji zaudē 10-15 sava dzīvības gadus.
Vienā Eiropas valstī (ar iedzīvotāju kopējo skaitu apmēram 50 mlj. cilvēku) mirušo smēķēšanas rezultātā skaits ir ekvivalents mirušo lielo reaktīvo laineru aviokatastrofu rezultātā skaitam, ja iedomāties, ka tādas katastrofas - ar visu pasažieru miršanu - notiks katru dienu.
Tas viss - ne vairāk ne mazāk, kā statistikas dati.
Smēķētāji bieži vien cenšas norobežoties no secinājumiem "racionālajā" veidā, kuri izriet no šādas informācijas, minot, ka tie ir tikai individuālie gadījumi ("mans vectēvs smēķēja 40 cigaretes dienā un ir nodzīvojis līdz pat 93 gadiem") vai arī salīdzinošo risku, kas ir saistīts ar citām uzvedības formām ("nav izslēgts, ka rīt mana dzīve apstāsies zem autobusa riteņiem"). Šādas statistikas var vienkārši apkopot, izceļot to faktu, ka smēķēšana ir daudz bīstamāka nekā tāda veida notikumi. Pat tādās valstīs, kur diezgan vāji tiek reģistrēti ceļu satiksmes negadījumi, smēķēšana ir daudz bīstamāka mūsu veselībai. Tādā valstī, kā Apvienotā Karaliste, smēķēšana desmitreiz bīstamāka nekā ceļu satiksmes negadījumi.
Smēķēšanas sekas
Plaušu - elpošanas sistēma
Elpošanas lielā šķēluma vadu rajonā attīstās klepus un aktivējās krēpu izdalīšanās. Mazie elpošanas vadi iekaist un sašaurinās.
Dūmu ilgstoša iedarbībai ir kaitējoša darbība uz epitēlija skropstiņām un apgrūtina to normālo darbību. Smēķētāju iedzimtais bronhīts noved pie gļotas izdalīšanas ar skropstiņu palīdzību traucējumiem.
Smēķētāju plaušās ir palielināts iekaisušo šūnu daudzums. Astmas lēkmes paliek biežākas un ir daudz smagākas. Parādās nosliece uz respiratora infekciju recidīviem.
Sirdsvadu sistēma
Pēc katras izsmēķētas cigaretes tiek paaugstināts sistoliskais un diastoliskais asins spiediens. Tāpat paātrinās sirds ritms un tā minūtes maiņa. Pie tam, cigarešu dūmi izraisa periferisko artēriju vadu sašaurināšanos. Kopā ar to smēķēšana veicina stāvokļu attīstību, kuri noved pie trombu parādīšanas, kā sekas: paātrinātas agregācijas un trombocītu adgēzijas; fibrinogēna līmeņa palielināšanās plazmā un asins viskozitāte; trombocītu dzīvības perioda un asins sarecēšanas laika saīsināšana.
Udeņrāža oksīds, kas ir cigarešu dūmu sastāvā, tiek saistīts ar hemoglobīnu, kas izraisa karboksihemoglobīna paaugstināšanos, kurš var būt 15 reiz augstāks pār tādu pašu līmeni nesmēķējošajiem cilvēkiem. Tādā veidā, samazinās hemoglobīna apjoms, kurš sagādā asinis ar skābekli.
Smēķēšana arī noved pie kopējā holesterīna daudzuma palielināšanas asins serumā un brīvo tauku skābju plazmā. Smēķēšana pastiprina pēkšņas nāves un periferisko vadu aterosklerozes saslimšanas risku, kas, savukārt, paaugstina šūnu miršanas risku un ekstremitāšu amputēšanas risku tādiem pacientiem. Kopā ar to smēķēšana tiešajā veidā ir saistīta ar hipertenzitāti un holesterīna līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas paaugstina koronārās un sirds vadu slimību attīstīšanas risku.
Smēķēšana paaugstina išemiskās sirds slimības parādīšanas risku sievietēm, kuras lieto orālos kontracepcijas līdzekļus.
Parējās klīniskās sekas
Smēķējošā grūtniece pakļauj sevi paaugstinātam iespējama nelaikā dzimuša augļa, nedzīvā bērna piedzimšanas vai bērna ar zemo ķermeņa masu riskam. Starp smēķējošiem visbiežāk tiek sastapta kuņģa divpadsmitpirkstu zarnas čaula; pie tam, tādas čaulas gadījumā letāla iznākuma risks smēķētājiem ir augstāks, nekā nesmēķējošiem pacientiem. Pie tam, peptiskās čaulas smēķētājiem grūti padodas ārstēšanai.
Tabakas dūmu sastāvs
Tabakas dūmos ir slāpeklis, ūdeņradis, argons, metāns un ciānūdeņradis. Daudzi neapzinās oglekļa monoksīda slikto ietekmi uz organisma. Draudošs priekš organisma ir arī sekojošais iespējamo aģentu saraksts, kuri piedod tabakas dūmiem bīstamības raksturu: acetaldehīds, acetons, amiaks, benzols, butilamīns, dimetilamīns, DDT, etilamīns, formaldihīds, sērūdeņradis, hidrohinons, metilspirts, metilamīns, niķeļa savienojumi un piridīns.
Fakti par tabaku
Katras 10 sekundes vēl viens cilvēks pasaulē mirst no tabakas lietošanas.
Pašlaik tabaka ik gadu nogalina ap trim miljoniem cilvēku visā pasaulē, bet šis cipars izaugs līdz 10 miljoniem pēc trīsdesmit - četrdesmit gadiem, ja paliks mūsdienu smēķēšanas tendences.
Mūsdienu tendenču saglabāšanas gadījumā, ap 500 miljoniem no pašlaik dzīvojošiem cilvēkiem - apmēram 9% no pasaules iedzīvotājiem - galu galā tiks nogalināti ar tabaku. Sākot ar 1950 gadu tabaka ir nogalinājusi 62 miljonus cilvēku, t.i. vairāk, nekā nomira Otrā Pasaules kara laikā. Pašlaik tabakas pandēmija ir visasākā Centrālajā un Austrumu Eiropā, kā arī Klusā okeāna Rietumu reģionā. Saskaņā ar novērtējumiem, 1995.gadā Centrālajā un Austrumu Eiropā notiks 700 000 ar tabaku saistītas nāves, apmēram ceturtā daļa tādu nāvju pasaulē. Pie tam, atšķirībā no Rietumu Eiropas un Ziemeļu Amerikas valstīm, kur tikai puse vai mazāk tādu nāvju notiek ar cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 70 gadiem, Centrālajā un Austrumu Eiropā no divām trešdaļām līdz četrām piektajām tādu nāvju notiek ar vidējā vecuma cilvēkiem. Un situācija nepaliek labāka, bet tikai pasliktinās. Tabakas lietošanas tendences un prognozes uz viena pieauguša rāda, ka šajās valstīs tabakas lietošana atrodas starp visaugstākajām pasaulē, dažos gadījumos apmēram divreiz vairāk par vidējo pasaules radītāju, un tas turpina augt.
Tabaka izraisa 6% no visām nāvēm pasaulē un apmēram 3% no globālās slimību nastas, saskaņā ar tādu rādītāju kā DALY (disability adjusted life years - darba nespējas gadi pārskaitīti uz pazaudētās dzīvības gadiem), kurš ņem vērā gan saslimšanu, gan mirstību. Pat vairāk, nāves gadījumu no tabakas skaits turpina augt. Uz 2020. gadu mūsdienu tendenču saglabāšanas gadījumā tabaka izraisīs 12% nāvju pasaulē. Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs tabaka izraisa ap 13% DALY. Tabaka arī ir iemesls tam, ka DALY turpina augt. Apmēram pēc 10 gadiem tiek sagaidīts, ka noteikts ar HIV - infekciju DALY pazemināsies, bet tabakas tikai augs.
Visa šī informācija ir piespiedusi VOZ komitejas ekspertus secināt:
Tabaka ātri kļūst par nāves un saslimšanas iemeslu, nekā cita atsevišķa saslimšana.
Nikotīns - laba viegli dabūjama narkotiskā viela
Nelegālo narkotisko vielu lietošana tiek sastopama diezgan reti starp tiem, kas nekad nav smēķējis, bet cigarešu smēķēšana var būt par priekšteci alkohola un nelegālo narkotisko vielu lietošanai.
Cigarešu smēķēšana nav nepieciešama vai pietiekama narkotisko vielu ļaunprātīgai izmantošanai vai atkarībai no tām. Ne visi tie, kas smēķē, nākotnē lieto narkotiskās vielas, bet to, kas ļaunprātīgi izmanto alkoholu un narkotiskās vielas, neliela daļa nelieto tabaku. Tomēr dažās izmeklēšanās tika atklāts, ka cigarešu smēķēšana ir prognozēšanas pazīme tam, vai cilvēks lietos citas narkotiskās vielas, un kāds būs to narkotisko vielu lietošanas līmenis.
Ir milzīgs daudzums ar datiem, kas ļauj runāt par saiti starp tabakas lietošanu un citu narkotisko vielu lietošanu. Pētījumi ir parādījuši, ka narkotisko vielu lietotāji smēķē ar lielāku iespējamību nekā tie, kas nelieto narkotiskās vielas, un ka cigarešu smēķēšana ir priekštecis nelegālo narkotisko vielu lietošanai. Pastāv arī saite starp tabakas lietošanas līmeni un citu psihoaktīvo vielu lietošanas līmeni, tādu kā marihuāna un kokains.
Daži pētnieki ir izteikuši domas, ka saitei starp tabakas lietošanu un citu narkotisko vielu lietošanu ir trīs sastāvdaļas. Pirmkārt, nikotīns izraisa izmaiņas centrālajā nervu sistēmā, kuras atbalstās uz tādiem pašiem smadzeņu centriem, uz kuriem iedarbojas kokaīns un morfīns. Tādā veidā nikotīna lietotāja centrālā nervu sistēma mainās tādā veidā, ka cilvēks tiek sagatavots citu narkotisko vielu lietošanai. Otrkārt, cigarešu dūmu ieelpošanas akts ir iemācīšanas uzvedība, kura var padarīt citu narkotisko vielu iekļūšanu daudz iedarbīgāku. Un visbeidzot, cilvēki, kuri izmanto nikotīnu noskaņojuma un uzvedības regulēšanai, var izmantot tabaku kā "kāpnes" pie citām narkotisko vielu lietošanām.
"Vieglās" cigaretes - par un pret
Nepastāv drošas cigaretes un drošā smēķēšanas līmeņa.
Cigarešu ar pazemināto darvas un nikotīna līmeni smēķēšana pazemina plaušu vēža risku un līdz noteiktam līmenim paaugstina smēķētāja izredzes ilgākai dzīvei, ar noteikumu, ka nenotiek kompensējoša izsmēķēto cigarešu palielināšana. Tomēr salīdzinot ar vispārēju smēķēšanas izbeigšanu priekšrocības ir minimālas. Vienīgais visefektīvākais samazināšanas smēķēšanas bīstamības paņēmiens paliek pilnīgā smēķēšanas izbeigšana. Nav zināms kāda riska samazināšana var notikt attiecībā uz citām slimībām, izņemot plaušu vēzi. Pārejas uz cigaretēm ar pazemināto kaitīgo vielu sastāvu gadījumā smēķētāji var palielināt izsmēķēto cigarešu skaitu un ieelpot dūmus daudz dziļāk. Kompensācijas uzvedība var padarīt jebkuru izstrādājumu priekšrocības, kuri satur kaitīgo vielu zemo līmeni, vai arī pat palielināt risku veselībai.
Cigarešu ar darvas zemo līmeni ar filtru smēķēšana var būt par iemeslu adenokarcinomai, īpaša plaušu vēža veida. Vienā no pētījumiem tika atklāts, ka starp 1959. un 1991. gadiem saslimšana ar adenokarcinomu, kura parasti tiek atklāta uz plaušu malām, ir palielinājusies 17 reiz sievietēm un 10 reiz vīriešiem. Pētnieki uzskata, ka tie, kuri smēķē cigaretes ar filtru un zemo darvas un nikotīna saturu, ieelpo daudz dziļāk un ilgāk, lai saņemtu nikotīna "brāzienu", un tieši tāpēc pastiprina dūmu iedarbību uz savām plaušām.
"Vieglās" cigaretes vai cigaretes, kuras satur pazemināto darvas līmeni ir ne mazāk bīstamas, nekā parastās cigaretes, jo smēķētāji neapzinot to smēķēšanas laikā ar saviem pirkstiem un lūpām piever ventilācijas caurumus cigaretes filtram apkārt. Acīmredzami, ka šie ventilācijas caurumi pazemina darvas, nikotīna un oglekļa monoksīda nokļūšanu no "vieglām" cigaretēm, bet divas trešdaļas no Amerikas smēķētājiem nezin par šiem šaurajiem caurumiem. Tas padara cigaretes ar pazemināto darvas līmeni kaut kādā mērā par krāpšanu attiecībā uz priekšrocību veselībai. Šīs cigaretes ir izstrādātas tādā veidā, lai pazeminātu jebkuras zema līmeņa darvas priekšrocības. Izmēģinājumu laikā, lai izmērītu darvas un nikotīna iekļūšanu, cigaretes tiek izsmēķētas ar speciālo mašīnu. Tomēr mašīnas izmēģināju maldina, jo realitātē cilvēki piever ventilācijas caurumus, kad tie tur cigaretes rokās vai mutē.
Neatrisināts paliek arī jautājums par to, vai jaunie cigarešu veidi nenoved pie jauniem riska veidiem, pateicoties savam dizainam, filtrējošiem mehānismiem, tabakas sastāvdaļām vai piedevām.
