Trešā daļa no visiem garīgi slimajiem cilvēkiem Latvijā sirgst ar šizofrēniju. Oficiāli tie ir 18 000, bet tiek lēsts, ka reāli viņu skaits ir par četriem tūkstošiem lielāks. Šizofrēnija nešķiro – neatkarīgi no tautības, izglītības līmeņa, dzīvesveida un materiālās labklājības, ar to slimo apmēram viens procents iedzīvotāju, parasti dzīves sapņus zaudējot jau 15–30 gadu vecumā.
Sabiedrības attieksme ir tipiska, psihiski slimos uzlūkojot kā agresīvus un neprognozējamus cilvēkus.
Tomēr šādi pieņēmumi ir tikai mīts, atzīst psihiatrijas speciālisti, norādot, ka šizofrēniķi lielākoties paši ir vajāto lomā un viņiem piedēvētā agresija ir tikai reta slimības galējā izpausme.
Turklāt pieredze liecina, ka šizofrēniķi, pareizi ārstējoties, spēj lieliski sadzīvot ar savu slimību, strādāt, veidot ģimeni un būt pilnvērtīgi sabiedrības pārstāvji.
Neizraisa slikta uzvedība vai nabadzība
Šizofrēnija ir viena no smagākajām un pārprastākajām psihiskajām slimībām, kas bieži skar apdāvinātus un pat ģeniālus cilvēkus. Tās pamatā ir nopietni smadzeņu darbības traucējumi, kurus, pretēji mītiem, neizraisa bērnības pārdzīvojumi, nabadzība, despotiski vecāki, vainas apziņa, neveiksmes vai slikta uzvedība. Kreņķi pie šizofrēnijas «noved» tikai gadījumā, ja cilvēkam ir ģenētiska jeb iedzimta nosliece uz vājprātu.
Praksē psihiatri izdala apmēram 50 šizofrēnijas norises veidu.
«Slimība izsauc murgus un halucinācijas. Tās uzliesmojuma laikā cilvēks var dzirdēt balsis vai redzēt vīzijas, kā arī piedzīvot neparastas sajūtas savā organismā. Slimniekam var likties, ka viņu vajā un apdraud, sākot no kaimiņa līdz pat starptautiskām organizācijām un citplanētiešiem. Rezultātā cilvēks norobežojas no sabiedrības, kļūst vienaldzīgs, nevīžīgs pret sevi un apātisks,» stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas katedras docents, ārsts Elmārs Rancāns.
Šizofrēniķi it kā dzīvo dubultu dzīvi – reālo un to, kurā ir balsis un vīzijas. «Kā jūs reaģētu, ja pie auss jums turētu skaļi uzgrieztu radio?» šizofrēniķa sajūtas, kas var izpausties tikai paasinājuma brīžos vai pastāvīgi vairāku gadu garumā, aicina iztēloties ārsts. Ir slimnieki, kas iemācījušies sadzīvot ar savu kaiti – atpazīst simptomus un cenšas neiespaidoties. Daļa šizofrēniķu saglabā darbspējas, labi iejūtas kolektīvos, un kolēģi pat nenojauš par viņu problēmām.
Labāk izglītotie «nesloga aiz durvīm»
Šizofrēnijas pacientiem jāatrodas psihiatriskajā slimnīcā «prom no acīm» – tādu sabiedrisko domu Latvijā iezīmē augustā pirmo reizi Latvijā aģentūras «Nikolo grupa» veiktais pētījums. Starp 37 procentiem aptaujāto, kas atbalsta šizofrēniķu ārstēšanos mājās, pārsvarā ir cilvēki, kas zina par jaunākajām ārstēšanās metodēm. Jautāti, vai pieņemtu darbā cilvēku, kas slimo ar šizofrēniju, apstiprinoši atbildējuši tikai seši procenti aptaujāto.
pētījums manuprat rāda tikai to cik ļoti neiecietīgi ir cilvēki aiz savas nezināšans bet īstenībā es šaubos vai pieņemtu arī darbā kādu šizo :D
materiāli ņemti no http://www.ogresvestis.lv/news.php?newsid=577
