Viena no garīgajām saslimšanām, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālāka ir šizofrēnija – nopietna psihiska saslimšana, kurai vēl līdz šim nav viena konkrēta izskaidrojuma. Kamēr ārstu un zinātnieku prātus nodarbina šizofrēnijas slimnieku ārstēšana un jaunu iespējamo slimību izraisošo faktoru atklāšana.
Šizofrēnija40
400
0
Šizofrēnija ir psihiska saslimšana, kurai raksturīgas psihisko funkciju izmaiņas un traucēta realitātes uztvere. Vārds „šizofrēnija" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „psihes sašķelšanās" un atspoguļo šīs slimības raksturīgo īpašību. Ar šo slimību visbiežāk saslimst cilvēki vecumā no 14-30 gadiem.
Šizofrēnijas izpausmes un halucināciju rašanos nosaka ķīmisko vielu disbalanss smadzeņu šūnās, kas rada problēmas normālai smadzeņu darbībai.
Šizofrēnijas pacienti spēj redzēt, dzirdēt, sajust vai izgaršot ko tādu, kas realitātē neeksistē. Balsu dzirdēšana ir viens no biežāk sastopamajiem šizofrēnijas simptomiem. Pacients nerunājot var dzirdēt pats savu balsi, komentējošas, diskutējošas balsis vai savu domu atbalsi.
Pacientam var rasties pārliecinošs uzskats, ka viņš ir, piemēram, vēsturiski svarīga persona. Cilvēks dzird, redz un fantazē par realitātē neeksistējošām lietām.
Slimniekam var likties, ka kāds viņu vajā, izseko un kontrolē.
Emocijas kļūst neatbilstošas notiekošajam, notrulinātas vai pakāpeniski izzūd.
Izvairīšanās no draugiem un ģimenes, vēlme palikt vienatnē ar sevi, vispārēja distancēšanās un mērķtiecības zudums.
Vārdu krājuma samazināšanās, neloģiski izteikumi un īsi teikumi.
Cilvēki ar šizofrēniju daudz biežāk kļūst vardarbīgi pret sevi, nevis citiem: līdz 40 procentiem šizofrēnijas slimnieku kādreiz mēģina izdarīt pašnāvību.
Šizofrēnijas attīstību var ietekmēt arī ikdienas stresori, smagi notikumi cilvēka dzīvē, narkotikas, alkohols vai somatiskas slimības.
