Sievietes sirds ir kā pavasara laiks!
Meitene- aizslēgta soma ar pazaudētām atslēgām!
Sievietes galvenās pazāmes ir-smaidi, asaras... Smaidīt, kad sirds iekšā raud... Raudāt, kad varbūt sirds priekā gavilē.
Arvien izlikties, liekuļot, mānīt, melot- tas ir sievietīgas sievietes uzdevums.
Un vel- panest bez kurnešanas virieša pārestības; ciest bezgala netaisnību, ciest, tikai ciest- ja, tā ir privilēģija, ko vīrieši atzīst sievietēm.
Var nosaukt salu vai jūras šaurumu mīļotās vārdā, un var iegūt sievieti, nepainteresējoties, kā viņu sauc. Var sievietei veltit poemu, un var pirkt viņu par naudu.
Sievietes dēļl kļūst par dižiem māksliniekiem, bet izdara arīi zādzības un nodzeras.
Var viņas dēļl pārvarēt tūkstošiem kilometru lielus atstatumus, un var viņu nepavadīt līdz trolejbusa pieturai.
Sievietes brīnums: viņa var izbrist visus purvus un dūņas, gandrīz noslīkt, un tomēr viņa purvu atstās balta un neaptraipīta.
