Sāls - dabīgais antidepresants9

Aiovas universitātes psihologs Kims Džonsons eksperimentāli atklāja, ka žurkas, izjūtot parastās galda sāls (nātrija hlorīda) trūkumu organismā, atsakās no tādām viņām pieejamām baudu sagādājošām nodarbēm kā saldināta šķīduma dzeršana vai smadzenēs patīkamas sajūtas stimulējoša mehānisma ieslēgšanas. Šāda, depresīvai uzvedībai raksturīga dzīvnieku reakcija Džonsonam ļāva izvirzīt hipotēzi, ka sāls darbojas kā dabisks antidepresants un ar to varētu būt skaidrojams, kāpēc tik daudzi cilvēki pasaulē ikdienā sāli lieto vairāk nekā tas nepieciešams organisma vajadzību apmierināšanai. Džonsons norāda, ka cilvēka vajadzība pēc sāls izveidojusies evolūcijas gaitā. Cilvēks attīstījās no jūras radībām, kuras dzīvoja sāļā okeāna ūdenī. Izkāpjot sauszemē, dzīvnieku ķermeņiem joprojām bija nepieciešams uzņemt nātriju un hloru, jo šie minerāli ir ļoti nozīmīgi šūnu šķidrumu apmaiņas mehānisma darbības, kā arī, nervu šūnu savienojumu nodrošināšanā. Diemžēl, zinātnieki konstatē, ka cilvēks šodien nereti kļūst no sāls atkarīgs - daudzi nav spējīgi no tā atteikties, lai arī apzinās, ka pārmērīga lietošana rada nopietnas veselības problēmas.