Tie patiešām bija forši laiki, kopīgas atmiņas. Bet manas atmiņas par sākumskolas laikiem nebūt nav izsmeltas. Te būs vēl, jo pirmie skolas gadi, pirmās izdarītās muļķības un pirmās simpātijas nekad neaizmirstas. :)
Pārējās daļas:
http://www.spoki.lv/joki/Sakumskolas-erotika-/303310
http://www.spoki.lv/joki/Sakumskolas-erotika-3/362563
Ekskursijas un pārgājieni ar teltīm. Ar īpašu uzsvaru uz otro lietu. Nu tad beidzot, BEIDZOT mēs varējām būt kopā ar savas klases meitenēm arī pa nakti. Mēs zinājām, ka tas ir kaut kas ļoti labs, bet kas tieši mēs nezinājām, jo tolaik vēl nedzīvojām perversijas laikmetā. Protams, pēc kartupeļu un desiņu (šoreiz to desiņu, kas no veikala) cepšanas uz ugunskura, naktī džeki gulēja savās teltīs, bet meitenes savās, turklāt visbiežāk patiešām gulējām, nevis dauzījāmies apkārt meiteņu teltīm, cenšoties ieraudzīt to, ko nu katrs tur bija izsapņojis ieraudzīt. Laikam jau to, cik skaista viņa izskatās miegā. Pārsvarā gan no tā visa sanāca ieraudzīt, cik skaista izskatās viņas keda, kas lido tieši sejā.
Mīlestības vārdā. Ko tur daudz liegties. Pirmajās klasītēs, ja mēs zinājām, ka konkrēta meitene tur būs, mēs gājām uz vasaras talkām rakt grāvjus un melnām mutēm griezt ar nažiem nezāles ārā no betona celiņiem. Ja tur bija īstās meitenes, mēs vasarā gājām krāsot klasē galdus un krēslus, kā arī lakot grīdu, kaut arī tas viss bija vairāk vai mazāk brīvprātīgi un neviens mums nelika tur līst. Mēs līdām un gājām visur, kur gāja mūsu klases meitenes. Un mums vienmēr bija interesanti un jautri, jo tas nekad nebija tāds vienpusējs process. Mums laikam bija visu laiku foršākās klases meitenes. :)
Do not disturb!!! Nezinu kādā sakarā, bet tajos pašos klases vakaros mēs necietām, ka kāds ieradās kopā ar mammu vai tēti. Labi, batjkas lai nāk, jo tie pārsvarā visi bija sakarīgi un paši vairāk vai mazāk bērna prātā, bet tikai ne mammas. Patiešām nezinu, kāpēc. Laikam jau, lai viņas nepamana to pirmo klašu erotiku, kas virmoja gaisā, jo lai arī neko nedarījām, šķita, ka vecāki traucē. Bija gan reizes, kad kāds mistiskā veidā bija dabūjis kādu kagora vai sidra pudeli un tad visa 20 cilvēku banda no 1 litra dzeramā gāja „piedzerties” :D:D
Neatņemama starpbrīžu sastāvdaļa pirmajās klasēs bija spēle, kura noteikti daudziem liksies pazīstama un pat spēlēta. Visi sadalās divās grupiņās. Abas grupas apstājas viena pretī otrai, visi sadodas rokās, izveidojot divas cilvēku virknes. Un tad viena no grupām sauc:”Kaļim bam bam, na čei rukava, na pjati, dzesjati nam Annušku sjuda”. Un tad Annuška (jeb tas, kura vārdu no otras virknes izsauc) skrien kā mudaks pretī otrai virknei un cenšas pārraut to. Ja tas izdodas, tad no pārrautās virknes paņem vienu cilvēku pie sevis. Forša spēle, jo čaļi vienmēr, kad skrēja meitene, mācēja vai nu skrējēju noķert vai nokrist kopā ar viņu tā, lai varētu pēc iespējas vairāk nočamdīt vai uzgāzties virsū. Protams, arī dažas meitenes gāzās tā šķietami ļoti viegli un aizdomīgi, izvēloties noteiktus čaļus, bet tas jau ir stāsts no cita redzespunkta...
Pēcstundas. Ai, mīļās pēcstundas. Es pat neatceros, cik ļoti liela vajadzība džekiem bija palikt ilgāk skolā, lai pildītu mājasdarbus, kas mums atklāti kretinēja, jo mēs tāpat tur neko nedarījām, tikai deldējām krēsliem krāsu. Drīzāk mēs tur sēdējām, jo parasti pēc mājasdarbu pildīšanas vēl uz kādu stundiņu palikām kopā ar meitenēm un spēlējām kādu ričuraču vai cirku, ko nu kurš tajā dienā bija atnesis līdzi uz skolu. Līdz ar to tā bija iespēja lieku reizi iekrist acīs savai simpātijai, parunāties un vēlāk kopā ar meitenēm doties kopā uz mājām.
Pārliekā varonība. Sākumskolā bija laiks, kad hormoni trakoja un jūra bija līdz ceļiem. Kas tik nebija darīts, lai viens izrādītos varonīgāks par otru meiteņu priekšā. Tika lēkts ārā pa otrā stāva logu, kautiņi, skolotāju neklausīšana. Var teikt visas muļķības pēc kārtas, par kurām šodien nāk smiekli, bet toreiz likās, ka meitenēm jau nu noteikti tas patīk. Kā manis paša lielākais varoņdarbs laikam nosaucams klavierspēles šedevrs, spēlējot tās ar kājām. Diemžēl mūzikas skolotāja ienāca nelaikā, kad tieši es sniedzu klavierspēles paraugstundu. Kaut arī vainīgi bija gandrīz visi klases zēni, kaut kādus 7 latus, kas tolaik bija diezgan liela nauda, dabūja maksāt tieši mani vecāki. Tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums...
Zinu, kur viņa dzīvo. Varu derēt uz visiem saviem spoku cepumiem un medaļām, ka daudziem vismaz 90-to gadu sīkaļiem, kad i-nets vēl bija ekstra un ne viss info nāca tik viegli kā tagad, bija lielumlielā interese, kur dzīvo meitene, kura viņiem patika. Un tad, kad tas visādos veidos meklējot tika uzosts, tika veikts lielais gājiens, meklējot īsto adresi. Jau zinot vien kur viņa dzīvo, likās, ka tas ir solis pareizajā virzienā. Un tad neskaitāmas reizes tika maršrutēts gar viņas mājām un cerēts, ka viņa būs pagalmā vai uz ielas, lai varētu papļāpāt. Tiem, kuru sirdspuķītes dzīvoja daudzstāvenēs, gan bija liels aplauziens un žēlīgi ap sirsniņu. Vārguļiem neveicas :D:D:D.
Es mīlu savu skolotāju!!! Jūs neticēsiet, bet mūsu klasē bija kadrs, kurš pilnā nopietnībā visiem stāstīja, ka precēsies ar mūsu sākumskolas skolotāju. Kā jau pirmajā daļā minēju, tad saprašana par precēšanos jau mums arī bija tāda, ka ja kāda patīk, tad izdomā savā amēbas prātiņā, ka precēsies un stāsta uz visam pusēm. Jā, mūsu pamatskolas skolotājai mēs bijām pirmā audzināmā klase un viņa bija tikko no augstskolas, bet man tāda perversība ne uz brīdi nebija ienākusi prātā.
Mūsu klasē bija kadrs, kurš pilnā nopietnībā visiem stāstīja, ka precēsies ar mūsu sākumskolas skolotāju 
Sākumskolā jau ar tām skolotājām bija kā bija, tad jau bija jāsamierinās tikai ar patikšanu.
A vidusskolās un augstskolās gan var mēģināt kādu jau nokoļīt.
Atceros, ka spēlējām spēli kurā ar aizsietām acim un kādu vajadzēja noķert, tad pateikt kas viņš ir .Un tieši man vajadzēja ieķerties garāmejošas 50. gadīgās skolotājas pupos... 
vot to es saucu par rakstu, nevis pāris bildes:)
jā man arī agrāk līdzīgi gājis, bet ne tik traki. tagad man skauž, ka tev ir bijusi tik interesanta bērnība:D:D
un nesaprotu, kā sādam rakstam vispār var ielikt -. laikam tie ir tie, kam bērnībā nebija tik aizraujoši:P
Kad gāju 5tajā klasē skolas diskotēkā mani uzlūdz zēns no 7. (!!!!!) klases… Man likās ka noģībšu! un vēl divas nedēļas staigāju aiz lepnuma vai nezinādama kur likties…
Kad skolas ludziņā mans "partneris" bija džeks, par kuru neprātīgi fantazēju - un viņš mani mēģinot tekstus nometas uz ceļa un uzrunā ar pasaulslavenajiem "Ak, Džuljeta, mana saule… kaut būtu cimds tavā rokā…" es aptulbusi 5 minutēs parunāt nevareju…
Tāda romatika man dzīvē vairs nav bijusi - tik viegla un tīra… Kad pirmo reizi bučojos ar puiku bijām nolīduši pagrabā, jo visi pagalma bērni kopā spēlējām kazakus-razboiņikus…
Ui, vēl bija tie foršie kazaki-razboiņiki. Tā arī tāda spēle ar mocīšanām un gramstīšanām. Aklās vistiņas.
TIk daudz foršu atmiņu :)
Brt visvairāk man palicis atmiņā, kad sāka visi dejot pa pārīšiem, tad vienmēr visi dejoja ar visiem. Un tas bija tik forši, jo pa visu vakaru sanāca arī pāris reizes padejot ar savu simpātiju, kuram gan patika cita meitene.
Laikam ne no tavas paaudzes... 1991.gadā dzimusi...
No pirmās līdz ceturtai klasei, bijām sadalījušies divās frontēs - puiši un meitenes un karojām viens ar otru. Un mums pat doma bučoties ar puišiem likās fui. Simpātijās saka parādīties kādā piektajā klasē...
Bet atceros, ka ceturtāja klase as ar kādu puiku gāju uz vienu pusi, tad viņš man teica - būsim skolā ienaidnieki, bet pēc skolas draugi - es piekritu, tā bija unikāla un interesanta draudzība :)
eh, tie laiki tiešām bija jauki :) Kad mulsti pat no bučas uz vaiga, flirta vietā meitenei iesvied ar bulciņu un dejo ar izstieptām rokām mīņājoties pa labi un kreisi, bet paši "izvirtušākie" klases bērni atļāvās pat roku uzslidināt mazliet zemāk par muguru :D
Tiešām sirdsnīgs raksts :)
Par, "Es zinu, kur tu dzīvo" esmu 4 klasē stlakojis meiteni, lai uzzinātu, kur viņa dzīvo :D
Bet manā klasē bija viens ZĒNS kurš visā nopietnībā aizgāja pie direktores un teica, ka viņu precēs, KĀ MĒS RĒCĀM xDD
cik skaisti un patiesi :sirdspuksti:
bet tolaik šķita, ko tie klases zēni ņemas un uzmanību izrāda tik nesaprotamā veidā.. 
Ehh, atmiņas. Atkal es labi pacenties un liki mums visiem atcerēties sākumskolas erotiku
Labi padarīts darbiņš 
Ā. 4. spēla TIK daudz labu atmiņu. Lielākoties tādēl, ka tā bija viena no retajām lietām ko darīja visi kopā - gan puikas gan meitenes un tas jau bija kaut kas!!! Bik pietrūkst to laiku!!
