Rūtai bail no ...6
46
1
Suņiem. Pirmo reizi man suns uzbruka pirms ~ 5 gadiem, sekas tam nebija. Pirms gada, ejot mājās, man uzbruka suns. Tagad vēl manu ķermeni rotā smuka rēta. Un tad es sāku baidīties no suņiem. Ja man pretī nāk kāds suns, es tūlīt eju pāri ielai, jo man bail, ka man atkal neuzbruks. Man visu laiku atkārto, ka tas suns neko nedara, nekož, bet man tāpat ir bail. Pagaidām man nav bail TIKAI no četriem suņiem.
Nāves. Visu laiku domāju, ka man nav mirt, bet vienā dienā tas mainījās. Bail mirt nav tiem, kam nav ko zaudēt.
Murgiem. Varbūt tas liksies smieklīgi, bet tā tas ir. Man murgi var rādīties pat nedēļu ilgi katru nakti [ un es nedomāju kaut kādus bezsakarus, bet gan slepkavības, zombijus, zvērus, kas uzbrūk... ]. Viss liekas tik ļoti reāli, ka Tu vairs nesaproti vai tas notiek patiesībā vai tas ir tikai sapnis. Vienīgas + tajā visā ir tas, ka es pati varu no murga piecelties. Es sapnī saprotu [ tikai tajā vietā, ka mani taisās nogalināt ], ka es sapņoju un ka es varu piecelties. No sākuma es pieceļos sapnī un tas pati. Pēc tam man bail iet gulēt, jo zinu, ka turpināšu murgot. Un 60% tā arī notiek.
Noziedzniekiem. Pēdējā laikā es esmu kļuvusi paranoiska. Un bez iemesla. Aizbraucu uz laukiem. Oma nākamā dienā stāsta, ka naktī kaut kādi esot gar mājām staigājuši un naudu prasījuši. Labi, ka uz mūsu māju nebija neviens atnācis. Tāpat Valmierā pieklauvē pie pensionāru durvīm un aplaupa padzīvojušos ļautiņus. Nemaz nerunājot par to, ka cilvēkus nogalina tāpēc, ka gribējuši izveidot savu bandu - gadījums ar taksista nogalināšanu. Un viens no slepkavām bija paziņas pusbrālis. + Māsa redzēja kā pensionāru uz IELAS GAIŠĀ DIENAS LAIKĀ sita, par laimi cilvēki aizturēja viņus un izsauca policiju.
Lodveida zibens. Pateicoties pēdējā laika negaisiem, man ir parādījušās bailes no šī zibens paveida. Kad sākas negaiss, es aizveru ciet visus logus un balkona durvis, lai tikai tā lode neienāktu iekšā. Un ja nu tomēr lode ienāk istabā un, piemēram, kaķis ieņaudas? Tā eksplodē. Brrr.
Tev patiks šie raksti
