Rotveileru uzskata par vienu no senākajām suņu šķirnēm. Tā izcelsmes sākums meklējams romiešu laikos. Šos suņus turēja kā ganu suņus un lopu dzinējus. Kopā ar romiešu leģioniem tie devās pāri Alpiem, aizsargājot cilvēkus un pārdzenot tiem piederošos lopus. Rotveilas rajonā šie suņi sastapās ar vietējiem suņiem un notika to dabiska krustošanās. Par rotveileru galveno uzdevumu kļuva ganāmpulku pārdzīšana un sargāšana, kā arī saimnieka un tā īpašuma apsargāšana. Savu nosaukumu šķirne ieguva no senās Rotveilas brīvpilsētas un bija pazīstama ar nosaukumu “Rotveilas miesnieku suņi”. Miesnieki audzēja šāda tipa suņus vienīgi darba veikšanai un to noderības dēļ. Tādejādi laika gaitā izveidojās pirmšķirīgs sargsuns un lopu dzinējs, kuru varēja izmantot arī kā vilcējspēku. Kad 20. gadsimta sākumā radās nepieciešamība atrast policijas dienestam piemērotas suņu šķirnes, tika pārbaudīts arī rotveilers. Ļoti drīz kļuva skaidrs, ka suns ir izcili piemērots šim uzdevumam un 1910. gadā rotveilers oficiāli tika atzīts par policijas suni.
Rotveileru audzēšanā cenšas iegūt spēkpilnu suni melnā krāsā ar skaidri norobežotiem sarkanbrūniem lāsumiem, kura varenajam izskatam netrūkst cēluma un kurš ir īpaši piemērots kā kompanjons, dienesta un darba suns.
Rotveilers ir vidēji liels vai liels, drukns suns, nedz lempīgs, nedz arī viegls, ne augstkājains vai kurtveidīgs. Tā pareizi veidotā, kompaktā un spēcīgā ķermeņa uzbūve liecina par lielu spēku, veiklumu un izturību. Labsirdīgs, būtībā mierīgs un mīl bērnus, ļoti uzticīgs, paklausīgs, vadāms un darbaspējīgs. Rotveilera izskats ir dabisks un vienkāršs, uzvedība pašpārliecināta, nosvērta un bezbailīga. Uz apkārtni viņš reaģē ļoti modri.
