Tomēr gada laikā visi laupīšanas dalībnieki tika apcietināti. Ronijam
Bigsam tika piespriests 30 gadu cietumsods, taču viņam izdevās izbēgt
no ieslodzījuma jau pēc 15 mēnešiem 1965. gadā, kad pastaigas laikā pa
cietuma pagalmu viņam pār deviņus metrus augstu sienu tika pārmestas
virvju kāpnes. Parīzē viņš izdarīja plastisko operāciju un nopirka
viltotus dokumentus.
1970. gadā Bigss aizbrauca uz Austrāliju, kur strādāja ar aprīkojuma uzstādītāju kādā vietējā televīzijas kanālā, līdz viņu atpazina viens no kolēģiem. Atstājot sievu un dēlus Austrālijā, Bigss devās uz Brazīliju, kur dzīvoja līdz brīdim, kamēr nepieņēma lēmumu brīvprātīgi padoties britu varas iestādēm 2001.gadā. Pēc Bigsa vārdiem, viņš noilgojies pēc angļu alus un vēloties nomirt dzimtenē.
1970. gadā Bigss aizbrauca uz Austrāliju, kur strādāja ar aprīkojuma uzstādītāju kādā vietējā televīzijas kanālā, līdz viņu atpazina viens no kolēģiem. Atstājot sievu un dēlus Austrālijā, Bigss devās uz Brazīliju, kur dzīvoja līdz brīdim, kamēr nepieņēma lēmumu brīvprātīgi padoties britu varas iestādēm 2001.gadā. Pēc Bigsa vārdiem, viņš noilgojies pēc angļu alus un vēloties nomirt dzimtenē.
1970.
- 1980. gados Ronija Bigsa tēls bija bija ļoti populāras masu kultūrā.
Pats Bigss piedalījās dokumentālajās filmās par sevi un par "Lielo
vilciena aplaupīšanu", publicēja autobiogrāfiju, kā arī ierakstījās
studijās kopā ar tādām rokgrupām kā „Sex Pistols” un „Die Toten Hosen”.
Tāpat laupītājs bieži bija redzams dažādās reklāmās.