Izstrādāts pirmais cilvēkam līdzīgais robots-astronauts
„Tas ir mazs solis vienam robotam, bet milzīgs lēciens visai robotu saimei”. Šādi vārdi rakstīti NASA materiālos, kas vēsta par pirmā robota astronauta – robonauta „gatavošanos” kosmiskajam lidojumam
Robonauta jaunākais modelis R2 izstrādāts NASA Džonsona kosmiskajā centrā Hjūstonā sadarbībā ar kompāniju General Motors. Tam ir cilvēkveidīga ķermeņa augšdaļa, kuras galvenais elements ir kustīgas rokas un plaukstas ar pirkstiem, kas spēj darboties līdzīgi cilvēka ekstremitātēm. Robots ir ātrs un spēcīgs, izstieptā rokā tas spēj noturēt 20 kilogramus. Pirksti, kuru galos ir sensori, cieši satver turamo objektu. Pavisam robotam ir 350 dažādi sensori un tas sver 150 kilogramus. Robotu vada operators no attāluma, tas var būt astronauts kosmiskajā stacijā, vai operators, kas atrodas uz Zemes.
Robonautu paredzēts nogādāt Starptautiskajā kosmiskajā stacijā ar kosmoplānu Discovery 2011. gada februārī. Sākotnēji tas atradīsies Destiny laboratorijā uz fiksētas platformas un inženieri pārbaudīs tā darba spējas bezsvara apstākļos. Pēc programmnodrošinājuma uzlabošanas un „kāju” pievienošanas robots pārvietosies pa kosmisko staciju un veiks vienkāršus darbus, piemēram, mainīs gaisa filtrus un uzkops kosmisko staciju. Kājām būs „pirksti”, ar kuriem robots turēsies pie stacijas sienām, bet rokas būs brīvas darbam. Sākumā robonauts būs iesprausts tīklā ar vadu gluži kā tāds tosteris, bet vēlāk tam pievienos elektrisko bateriju.
Kādas ir šāda robota priekšrocības? Robonauta pirkstu lokanums un kustības spējas ir tuvas atbilstošajām cilvēka spējām, robots var aizstāt cilvēku vienkāršos mehāniskos darbos, kas astronautiem prasa daudz laika, un tas spēj izmantot cilvēkiem domātos darbarīkus. Atklātā kosmosā tas var iziet bez skafandra un strādāt tik ilgi, cik nepieciešams. Robotam īpaši nekaitē radiācija, augsta vai zema temperatūra – tas ir aprīkots ar izturīgām mehāniskajām detaļām un stabilu elektroniku. Tam vajadzīga vienīgi elektroenerģija, kuras stacijā ir pietiekami. Piedevām robonautu uz Zemes negaida tuvinieki, viņš var palikt kosmiskajā stacijā neierobežoti ilgi.
Nākotnē, kad R2 pēcteči dosies tālos lidojumos un radiosignālu aizkavēšanās dēļ tos nebūs iespējams operatīvi vadīt, robotiem dos uzdevumu, kuru tie veiks autonomi. Lai strādātu uz debess ķermeņu virsmas, robotiem pievienos pilnvērtīgas kājas vai – riteņus. No otras puses, tieši robota cilvēkveidīgums tam uzliek ierobežojumus, jo robonauts vislabāk ir izmantojams cilvēkam domātā tehniskā vidē, kur ir atbilstošas „pogas un sviras”. Lidojumos, piemēram, uz tālajām Saules sistēmas planētām saprātīgāk sūtīt šim uzdevumam speciāli izveidotus kosmiskos aparātus.
