local-stats-pixel fb-conv-api

Rīgas Sargi3

17 3

Rīgas sargi" (2007, starptautiskais nosaukums - "Defenders of Riga") ir Latvijā uzņemta vēsturiska mākslas filma par 1919. gada novembra notikumiem pēc 1. pasaules kara beigām, Brīvības cīņu laikā. Filma uzņemta no 2004. līdz 2007. gadam, īpaši filmas uzņemšanas vajadzībām uzceltā kinopilsētā Cinevilla. "Rīgas sargi" jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par skatītāko latviešu filmu, kas tapusi pēc neatkarības atgūšanas, kad to bija noskatījušies vairāk nekā 123 000 skatītāju.

 

Sižets

Pēc ilgajiem Pirmajā pasaules karā svešumā pavadītajiem gadiem Mārtiņš (Jānis Reinis) atgriežas Latvijā pie savas līgavas Elzas (Elita Kļaviņa). Tikām Rīgu grasās sagrābt vācu karaspēks krievu virsnieka Pāvela Bermonta vadībā un šķiet, ka vienīgā Latvijas cerība iepretī vācu pārspēkam ir Sabiedroto valstu atbalsts. Tomēr Mārtiņš un saujiņa citu drošsirdīgo ir gatavi cīnīties par Latvijas neatkarību.

 

Vēsturiskā precizitāte

Filmas autori atzinuši, ka pilnīgi precīzi atainot vēsturiskos faktus nesot bijis iespējams. Filmā ir šādas neprecizitātes:

Vienā no filmas epizodēm Mārtiņš apgalvo, ka Latviešu strēlnieki, kuri no cīņām atgriezušies 1919. gada vasarā, cīnījušies Vladivostokā, lai gan tie strēlnieki, kas tiešām bija Vladivostokā (Imantas pulks un Troickas bataljons) to atstāja tikai 1920. gada pavasarī. Lai gan patiesībā bermontiāde bija apmēram mēnesi ilga, filmā tā attēlota it kā būtu bijusi četras dienas gara. Filmā Kārli Ulmani pavada kāds tēls vārdā Niedre, kura uzskati atgādina Andrieva Niedras provāciskos uzskatus. Tā kā Andrievs Niedra, kurš pēc 1919. gada 16. aprīlī vācu sarīkotā apvērsuma tika uzskatīts par Latvijas ienaidnieku, viņš filmā attēlotajā laikā nevarēja pavadīt Ulmani un pat ne atrasties Rīgā. Filmas autori atzīst, ka iekļāvuši šo tēlu filmā, lai padarītu sižetu spraigāku. Filmā Mārtiņš ar draugiem sadarbībā ar Kārli Ulmani organizē pretestību Bermontam un konstatē, ka Latvijai nav armijas, bet vēlāk atklājas, ka trūkst uzbrukumam nepieciešamo lielgabalu. Vēsturiski Latvijas armijai tai brīdī Rīgā bija ~11 000 karavīru un 9 lielgabali, kurus uzbrukuma laikā atbalstīja sabiedroto artilērija. Bermontiādes sākumā Latvijas Armiju komandēja ģenerālis Dāvids Simonsons, kura vietā nedaudz vēlāk iecēla pulkvedi Jāni Balodi, bet pagaidu valdība, uzbrukumam sākoties, evakuējās uz Cēsīm. Filmā Bermonts ierodas Rīgā un Torņkalna baznīcas palodzē ieskrāpē uzrakstu "Te bija Bermonts", patiesībā viņš un vācu ģenerālis Rīdegers fon der Golcs atradās Jelgavā. Filmā līdzās ierakumiem redzamas civilpersonas, realitātē civilpersonām bija aizliegts atrasties pie frontes. Filmā tiek saspridzināts tilts, kurš realitātē palika tikpat kā neskarts. Filmā Kārļa Ulmaņa kabinetā pie sienas ir piekārta Eiropas politiskā karte, kas rāda valstu robežas starpkaru Eiropā un Tuvajos Austrumos, bet kas tādas nebija 1919.gadā. Mārtiņš zvana Torņkalna baznīcas zvanus, lai gan gandrīz visu Rīgas baznīcu zvani vēl pirms kara bija aizvesti uz Krieviju un pārkausēti, izņēmums bija Pētera baznīcas zvans, kuru izmantoja trauksmes izsludināšanai.[2]





17 3 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

labais, varēji vismaz wikipēdijas linkus nonjemt....besī tādi truli, kopēti raksti.., bet + ielikšu, filma patika

0 0 atbildēt

WOW

0 0 atbildēt

man no filmas vislabāk patika A.Skrastiņa tēlojums. Vismaz bija arī par ko filmā pasmieties! It sevišķi brīdī, kad laikam Bermonts zvanīja uz baznīcu (vai otrādi) un klausuli pacēla A.Skrastiņš. emotion , bet par to rakstu piekrītu

ogthegreat komentāram! 

 
0 0 atbildēt