Izvarošanas laikā es gulēju
Tikai nepārprotiet! Šos vārdus neteica nozieguma upuris, bet gan kāda 18 gadu veca
jauniete īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.Rīgas Galvenās policijas pārvaldes kriminālo notikumu diennakts bilance vēstīja, ka par izvarošanu ir aizturēta astoņpadsmitgadīga sieviete. Sieviete? Un par izvarošanu? Un kas tad ir upuris? Elementārā loģika prasīt prasījās pēc atbildes - vīrietis. Izrādījās - nekā. Nepilngadīga meitene.
Izvarošana notikusi grupā, un tobrīd vēl tika meklēti arī pārējie līdzvainīgie.
Bet - visu pēc kārtas.
***
Moniku gluži par bāreni uzskatīt nevarēja. Jā, mamma bija mirusi, bet patēvs pie dzīvības un, verētu pat teikt, labas veselības. Tikai viena nelaime - veselību un dzīves sparu viņš uzturēja vietā, kur sauli var vērot caur zviedru mežģīnēm. Tātad - cietumā.
Monika jau desmit gadu vecumā palika brīva kā putns. Vienīgā pieskatītāja bija vecmāmiņa, kurai ar nelielo pensiju sūtīt skolā, apģērbt un pabarot Moniku nebija tik vienkārši. Tādēļ Monika mācības turpināja internātskolā Rīgā, Latgales priekšpilsētā. Putna lidojums tika nedaudz piebremzēts ar disciplīnu, regulāru laicīgu gulētiešanu un mācībām. Ar mācībām gāja tā pašvakāk, arī vakaros kārtīgi likties gulēt nemaz negribējās. Bet internātskola taču nav cietums, un ar sargsuņiem teritoriju arī neviens nav ierobežojis. Var aiziet gan uz veikalu, gan uz kafejnīcu, var satikt jaunus draugus.
Tā tas bija arī ar Moniku. Kādu dienu, kad atgriezties internātā negribējās, bet naudas, lai pasēdētu kafejnīcā nebija, viņa satika Svetlanu. Viņa bija vietējā un labi pazina visus apkārtējos puišus un puišeļus, arī jaunkundzes.
Līdz ar to tika atrisināta pajumtes un tusiņu vietas problēma. Monikai bija tikai piecpadsmit, bet viņa neatteicās ne no alus, ne no cigaretes, nesmādēja arī stiprākus dzērienus. Puiši bija laipni, neņēma ļaunā, ka Monikai ar naudu tā pašvakāk. Nekas, gan jau būs svētki arī viņas ielā, un tad jau vecos draugus neaizmirsīs.
Nereti puiši, īpaši viens no viņiem - Vadims, atļāva meitenēm nākt pie viņa mājās arī tad, kad pats tur nebija. Noteikums bija tikai viens, neko nezagt, nevest svešus cilvēkus. Tā kā dzīvoklī nebija īpaši, ko zagt, un visi kaimiņi bija savējie, Vadims nereti dzīvokli nemaz neslēdza. Šad tad šis tas pazuda, bet - ko lai dara, dzīve nav rožu dārzs.
Arī 16. jūlijā Monika atgriezties internātskolā negribēja. Varētu pat teikt, netaisījās tur atgriezties tuvākajā laikā. Tādēļ sameklējusi Svetlanu, viņa paziņoja, ka esot aizbēgusi no internāta un pilna apņēmības līksmoties ar draugiem uz nebēdu. Svetlana, kritiski apskatījusi Moniku, secināja, ka nebūtu slikti viņu pārģērbt. Tērps neesot īsti piemērots, lai apmeklētu izklaides vietas. Domāts - darīts. Kā vienmēr šādos gadījumos, drēbes nolēma aizņemties no Vadima. Bet - ak, tavu sāpi - vienmēr viesmīlīgi atvērtās durvis izrādījās aizslēgtas, un paša saimnieka nebija mājās.
Abas draudzenes ilgi neminstinājās un nolēma durvis uzlauzt. Gan jau Vadims sapratīs. Atslēga, nedaudz uzspiežot, padevās. Dzīvoklī Monika sameklēja džemperi un džinsu šortus. Abas draudzenes bija gatavas turpmākajiem varoņdarbiem.
Uz ielas ātri vien tika atrasta kompānija. Pirmie vēderā ielija aliņi. Iestājās patīkams žvingulis, kuru pastiprināja uzpīpētās cigaretes. Bija par maz, un kompānija paplašinājās. Tai pievienojās arī Pjotrs, Vadims un pat desmitgadīgais Saša. Dzēra šņabi un alu uz pārmaiņām. Nāvējošs kokteilis, vai ne? Visa mīcīšanās notika disko bāra Tigris rajonā. Kad dzerts bija vairāk nekā pietiekami, Vadims atcerējās, ka atradis sava dzīvokļa durvis uzlauztas. Redzot, ka Monikai mugurā ir viņa drēbes, tālu nebija jāmeklē arī iespējamā vainīgā.
Bet Monika fiksi visu vainu uzvēla Svetlanai. Nē, es jau neko, viņa teica, viņa darīja. Vārds pa vārdam, un piedzērušajās Svetlanas smadzenēs sāka mosties niknums par nepatieso apvainojumu. Galu galā, kam tad tās drēbes bija vajadzīgas, ja ne Monikai. Un vēl tā govs atļaujas tagad visu vainu novelt uz viņu?!
Morālais niknums pārauga fiziskā atriebībā. Svetlana sāka sit Moniku. Sita ar rokām, ar kājām, pat paņēma alumīnija cauruli. Kā pati saka, pāris reižu esot arī ar to uzsitusi pa pleciem. Tajā brīdī atriebes aktā iesaistījās arī pārējie. Sita pamatīgi, īpaši nešķirojot - galva, vēders vai kājas.
Ar to vien nepietika. Tā kā Monika vairs nebija gājēja, gan dzēruma, gan droši vien arī saņemto sitienu dēļ, viņu paņēma aiz padusēm un aizvilka uz pagrabu. Turpat tika aizvilkta arī Svetlana.
Kompānija nolēma, ka Monika turpmāk ir jāizslēdz no draugu bariņa. Bet, pirms to darīt, vajadzēja ar viņu izrēķināties līdz galam. No sasistās meitenes norāva visas drēbes un turpināja viņu sist. Ar to vien nepietika, lai pazemojums būtu pilnīgs, vīri atpogāja bikšu priekšas un nokārtoja dabiskās vajadzības tieši uz kailās meitenes. Kuram pirmajam ienāca prātā, ka ar to vien nepietiek, noskaidros izmeklēšana. Pirmais pie darba ķērās Pjotrs. Piepalīdzot diviem neliešiem, kuri turēja Moniku aiz rokām, Pjotrs viņu izvaroja. Vadims, laikam jau nolēmis, ka par uzlauztajām durvīm un pavalkātajām drēbēm arī vajadzētu saņemt savu gandarījumu, bija nākošais. Svetlana tobrīd visu notiekošo vēroja alkohola apmiglotām acīm. Ja arī kaut kur sirds dziļumos uzplaiksnīja sieviešu solidaritāte, tad droši vien tikpat ātri arī pazuda. Galu galā Monika taču bija viņu apvainojusi dzīvokļa apzagšanā.
Prātu pārdzērusī kompānija izrāpās no pagraba, pametot Moniku tur guļam pilnīgi kailu, izvarotu un piekautu. Viņa taču vairs nebija mūsējā. Kad Svetlana mēģināja bilst par to, ka Monika varētu arī viņus nostučīt policijai, brašuļi par šo iespēju tikai pasmējās.
Atguvusi samaņu, Monika izrāpās no pagraba. Nežēlīgi sāpēja visas vietas, īpaši kāja. Cilvēki, ieraudzījuši meiteni, steidzīgi izsauca ātro palīdzību. Slimnīcā ārsti konstatēja kājas lūzumu, kā arī izsauca policiju. Policijas darbiniekiem viņa izstāstīja, kā tikusi piekauta, kā arī to, ka esot izvarota.
Svetlana tika aizturēta uz aizdomu pamata par līdzdalību nozieguma izdarīšanā, kas Latvijas Kriminālkodeksā joprojām ir 121. pants. Viņa gan stāsta, ka izvarošanas laikā ir gulējusi un neko nav dzirdējusi, jo Monika, redz, nemaz neesot kliegusi. Situsi, jā, bet par lietu. Izvarošana. Nu, nezin vai vispār esot bijusi, un, ja arī bijusi, tad viņa tās laikā gulējusi. Nu cik reizes var teikt - ņe vinovataja ja...
Policija aizturēja arī pārējos nozieguma līdzdalībniekus. Notiek izmeklēšana.
Ieva Zvīdre
Bildes, ņēmu http://www.deviantart.com/#catpath=photography&order=9" target="šeit" title="šeit">http://www.deviantart.com/#catpath=photography&order=9
