local-stats-pixel fb-conv-api

Putns*8

22 3
Stāsts kuru vajadzētu katram izlasīt un padomāt pirms kāds mīļš cilvēks nonāk tavā īpašumā.lai gan nevienam neviens nepieder, lai kā arī gribētos...


Reiz dzīvoja putns. To greznoja divi lieliski spārni un burvīgas, krāšņas un zaigojošas spalvas. Tas bija radīts brīvībai un dzīvei debesīs, radīts, lai priecētu ikvienu, kas to uzlūkoja.
Kādu dienu putnu ieraudzīja jauna meitene un iemīlējās tajā. Aiz brīnumiem pavērtu muti viņa vēroja katru putna apmesto loku, viņas sirds neprātīgi dauzījās, acis saviļņojumā mirdzēja. Meitene lūdza, lai putns ņem viņu līdzi, un tātie lidinājās debesīs, laimīgi un neviena netraucēti. Meitene nebeidza apbrīnot savu draugu, viņa to cienīja un slavēja.
Bet tad viņa iedomājās - ja nu putnam ienāktu prātā aizlidot tālu kalnos! Un meitene nobijās. Viņa bija greizsirdīga - greizsirdīga, ka putns prata lidot.
Un meiteni sāka mocīt vientulība.
Kādu dienu viņa nosprieda: "Es izlikšu slazdu. Un, kad putns atlidos, viņš te paliks uz visiem laikiem."
Putns, kurš arī bija iemīlējies, nākamajā dienāatlidoja un iekrita slazdā. Meitene viņu ieslodzīja būrī.
Meitene nebeidza vien apbrīnot putnu. Allaž viņas mīlestība bija rokas stiepiena attālumā. Draudzenes, to redzot, teica: "Tu esi laimīga. Tev ir viss, ko vēlies." Bet pamazām sāka notikt dīvainas pārvērtības - tā kā putnu nevajadzēja ne saukt, ne meklēt, viņa zaudēja interesi par to. Nespēdams lidot un īstenot savu sūtību, putns saguma, spalvas zaudēja spožumu, un brašais lidonis kļuva neglīts. Meitene neskatījās vairs uz tā pusi, labi, ka vēl pabaroja un uzkopa būrīti.
Kādu dienu putns nomira. Meitene dziļi noskuma un sēroja. Bet par būri viņa bija aizmirsusi, viņa atcerējās tikai pirmo dienu, kad putns lepni lidoja mākoņos.
Ja viņa prastu ieskatīties sevī, meitene uzzinātu, ka to bija saviļņojis nevis putna fiziskais ķermenis, bet tā brīvība un spārnu spēks.
Zaudējusi putnu, meitene zaudēja arī dzīves jēgu, un drīz vien pie viņas durvīm klauvēja nāve. "Kāpēc tu atnāci?" viņa jautāja nāvei.
"Laitu atkal varētu lidot debesīs kopā ar putnu," nāve atbildēja. "Ja tu būtu izlaidusi putnu no būra un ļāvusi tam lidot, apbrīns un mīlestība, ko tu juti, augtu augumā. Bet tagad tev jāizlīdzas ar mani, lai savu putnu ieraudzītu vēlreiz."
22 3 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000
Nav slikti :)
3 0 atbildēt
wtf?
2 0 atbildēt
šis ir fragments no Paulu Koelju grāmatas "11 minūtes" tas nav murgs...tā ir realitāte,lai gan beigas gan neatbilst realitātei :p
1 0 atbildēt
Varēja labi izsmieties pirms čučumuižas , paldies :D
0 0 atbildēt
Patika. :)
0 0 atbildēt
Es neatceros šo fragmentu Paulu Koelju grāmatāa... emotion bet jāa.. teksts super. :]
0 0 atbildēt
visai amatieriski. emotion
0 1 atbildēt
sviests emotion ornitologa sapnis emotion
0 2 atbildēt