Pret GRIPU jauns ierocis5

Holandiešu un amerikāņu mikrobiologi atklājuši jaunu antivielu, kas veiksmīgi tiek galā gandrīz ar visiem gripas vīrusa apakštipiem. Zinātnieki cer, ka jaunā antiviela, nosaukta par CR 6261, ļaus izstrādāt kā pretgripas vakcīnu, kas vienreiz injecēta sniegs aizsardzību visa mūža garumā, tā efektīvas zāles nevakcinētu saslimušo ārstēšanā. Ziņojums par atklājumu publicēts žurnāla Science tīmekļa pielikuma Science Express 26. februāra numurā. Skripsa biomedicīnas pētniecības institūta (ASV) un biofarmaceitiskās kompānijas Crucell (Nīderlande) zinātnieki ekperimentāli novēroja, kā CR6261 aptur gan 1918. g. "spāņu gripas" pandemijas vīrusu, gan "H5" - putnu gripas vīrusu, kas 2004. gadā Vjetnamā migrēja no vistām uz cilvēku un tiek uzlūkots, kā nākošās, tuvākā vai tālākā nākotnē sagaidāmās gripas megaepidēmijas izraisītājs. Atklājums "iezīmē pirmo soli pretī pretgripas vakcinācijas Svētā Grāla - universālas starpcelmu vakcīnas - atrašanai," saka vecākais pētnieks, Skegsa Ķīmiskās bioloģijas institūta molekulārās bioloģijas profesors Ians Vilsons. "Ar gripas antivielu pētniecību es nodarbojos jau kopš 1987. gada," Vilsons stāsta, "un tad pēkšņi mēs atklājam kaut ko tādu, par kā eksistenci nevarējām pat iedomāties, tas ir vienreizēji!" Atklājums bija iespējams, profesors norāda, tikai pateicoties pašām modernākajām laboratorijas iekārtām, ar kurām daudz ātrāk nekā agrāk varēja izdalīt antivielas no cilvēka asinīm un noteikt to iedarbības mehānismu. Vispirms jauno antivielu atklāja vienā, nesen pret H1 tipa vīrusu vakcinējušās, asins donora plazmas paraugā. Vēlāk CR6261 konstatēja arī citiem cilvēkiem un pētījuma vadošais autors, Demians Ekjē, domā, ka tā rodas visu cilvēku organismos, tikai ne vienmēr pietiekošā daudzumā un ne vienmēr tiek pietiekami efektīvi izmantota. Zinātnieki uzskata, ka antivielas efektivitāti ierobežo tās iedarbības mehānisma īpatnības. Izrādās, ka CR6261 iedarbojas tieši uz vienu no diviem galvenajiem vīrusa ārējiem proteīniem - hemaglutinīnu, ko tas izmanto, lai piestiprinātos veselajām šūnām. Hemaglutinīns atgādina uz vīrusa augošas sēnes un CR6261 tam uzbrūk, nobloķējot epitopu - "kātiņa" pieslēguma vietu apvalkam. Ja "sēnes" cepure, kurai organisma imūnsistēma pievēršās pirmām kārtām, ir ļoti mutagēna un ātri vien atrod kombinācijas, pret kurām antivielas zaudē spēku, tad tās kātiņš un it īpaši epitops, kuriem jānodrošina vīrusa RNS ievadīšana upura šūnā ir ļoti konservatīvi. Pētnieki noteica epitopa genomu 5000 gripas vīrusu paveidiem un izrādījās, kas tas ir teju identisks, līdz ar to potenciāli pakļauts CR6261 ierobežojošai ietekmei. Tomēr viss nebūt nav tik vienkārši, saka Ekjē, jo "sēnes" uz vīrusa aug samērā cieši un pašai vārīgākajai hemaglutinīna vietai nav nemaz tik vienkārši piekļūt. Pašlaik mikrobiologi cenšas atrisināt jautājumu, kā palielināt CR6261 iedarbības efektivitāti, tai skaitā, kā panākt, lai tā kļūst iedarbīga arī pret plaši izplatītā cilvēku gripas vīrusa H3 tipa celmiem, kuros epitopu no antivielas aizsargā cukura molekula.