Vēstulē
nav neviena teikuma, kas norādītu uz kādu leģitīmu iemeslu, lai anulētu
RD izsniegto atļauju “Mozaīkas” rīkotajam gājienam 16.maijā, kā vien
atsauce uz iespējamo deputātu kvorumu. Ceturtdien uzzinājām, ka,
pakļaujoties politiskajam spiedienam, Rīgas pilsētas izpilddirektors
Andris Grīnbergs demonstrēja nekonsekvenci un atcēla izsniegto atļauju.
Pievērsīsimies RD deputātu vēstulei, kas ir patosā savirpināts
vēstījums, kas apliecina 34 Rīgas domes deputātu liekulīgo slēpšanos
aiz kristīgo vērtību vairoga. Varētu domāt, ka daļai deputātu nav
nekādas sajēgas par kristīgajām vērtībām mūsdienu sabiedrībā, bet tā
tomēr nav. Esmu pārliecināts, ka deputātiem vismaz ir nojausma par to,
kas ir ģimenes vērtības un ko tās sevī ietver. Minētais atzinums mums
atklāj nepatīkamu ainu – vismaz puse Rīgas domes deputātu ir
puskokalēcēji jeb vienkārši liekuļi, kas pakļaujas partijas
konjunktūrai, tikai izliekoties par antiņiem, kas neko nesaprot.
Oskaru Kastēnu par prezidentu
Dubultmorāles standarti nav sveši jēdzieni RD deputātiem, it
sevišķi varas partijām. Kā jums šķiet, par kādām vērtībām iestājas
partija LPP/LC ar vēl arvien savās rindās atrodamo precēto Saeimas
deputātu, divu bērnu tēvu Oskaru Kastēnu, kas tika pieķerts sakaros ar
jaunu meiteni? Vai tā būtu daudzsievība un nespēja uzņemties atbildību
par ģimeni, kur nu vēl par valsti? Nē, izrādās, ka partija LPP/LC ar
putām uz lūpām aizstāv ģimenes vērtības. Bet kuras tieši? Jo kristīgajā
morālē, kas ir jājamzirdziņš ne tikai mācītājpartijai, Oskara Kastēna
rīcība ir pielīdzināma pārītim no septiņiem nāves grēkiem.
Ja laikraksta “Diena” veiktais eksperiments par Oskaru Kastēnu
nepārliecina un tajā redzat tikai konspirācijas teoriju, tad varu
atgādināt, kuras partijas pārstāvis trīs valdību laikā līdz pat
2009.gadam vadīja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu
ministriju – Ainārs Baštiks no LPP/LC. Der atcerēties pavisam nesen
notikušo skandālu, kur Baštika vadītās ministrijas starptautiskās
sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra bez sirdsapziņas pārmetumiem
Latvijas pilsones bērnu atdeva Austrālijas pilsonim. Notikumam nesekoja
reakcija no ministra puses, kas dažiem lika domāt, ka viss ir noticis
likumīgi. Bet šajā gadījumā klusēšana ir precedentu veicināšana. Kā
vēlāk atzina abi galvenie Valdi - premjers Dombrovskis un prezidents
Zatlers, šis gadījums liek aizdomāties par ministriju spēju adekvāti un
atbildīgi rīkoties situācijās, kas saistītas ar pilsoņu tiesību
aizsardzību mūsu valstī. Savukārt TVNET neformāls informācijas avots
stāsta, ka, iespējams, šī ir iestaigāta taciņa un šāds iznākums varbūt
pat maksājot konkrētu summu.
Vēl viens ģimenes vērtību aizstāvis Ainārs Baštiks
2005.gada 20.jūlija “Rīgas Balsī” Ainārs Baštiks klāsta savu viedokli
par ģimenes vērtībām, piesaukdams seksuālo minoritāšu gājiena
degradējošo nozīmi: “Šāda gājiena (praida. - red.)
pieļaušana, pirmkārt, apdraud bērnu tiesības, jo viņu uztvere un
vērtību sistēma vēl tikai veidojas. Otrkārt, apdraudētas ir ģimenes
vērtības – tikai sievietes un vīrieša laulībā var rasties bērni.
Latvija, kura izmirst, kur būtu jāuzsver ģimenes vērtības, tādējādi
tiek apkaunota..” Lieki piebilst, ka bijušā ministra (ne)izpratne par
ģimenes vērtībām un to nozīmi sabiedrībā ir acīmredzama. Ja Ainārs
Baštiks uzskata, ka Austrālijas pilsoņa tiesības ir pārākas par mūsu
valsts pilsoņa tiesībām uz bērna apgādību, tad jāsāk domāt, vai
ministra krēslā pavadītie pieci gadi ir nesuši jel kādu labumu
sabiedrībai? Vai arī ministrijas nodarītais kaitējums metams vienā
katlā ar to postažu, ko mūsu valstij nodarīja ilggadēja politiķu
šaurpierība un alkatība, apzināti veicinot dezintegrētas,
aizspriedumainas un ekonomiski pasīvas sabiedrības izveidošanos.
LPP/LC partijas vadītāja Aināra Šlesera sievas, parlamenta
deputātes Ineses Šleseres izteikumi Saeimā 2005.gada 15.septembrī:
“Tāpēc arī es ceru, ka Latvija tuvākajā laikā nepievienosies to valstu
skaitam, kurās iespējama šī ģimenes parodija – viendzimuma laulības.”
Labrīt, līdz ar Latvijas ilgi loloto iestāšanos Eiropas Savienībā
2004.gadā, kā to noteica pilsoņu vairākums referendumā, mēs pieņēmām
arī Eiropas Savienības tiesības un vērtības. Starp atpazīstamākajām ir
vārda un pulcēšanās brīvība, tiesības paust savu viedokli neatkarīgi no
etniskās piederības, rases, reliģiskās pārliecības, dzimuma, arī
iecietība pret seksuālām minoritātēm utt. Lai arī Šleseres kundzes
viedoklis nepauž neiecietību un ir vairāk margināls atzinums, tomēr gan
Inese Šlesere, gan Ainārs Baštiks ir partijas sarakstā, kas kandidēs uz
Eiropas Parlamentu 6.jūnija vēlēšanās. Vai tas liecina, ka partija ir
atzinusi savu neiecietību pret citādi domājošiem un tagad iestājas par
vārda brīvību un vēlas reabilitēties Eiropas parlamentā?
Katram no mums ir savs viedoklis par seksuālo minoritāšu
organizācijas publiskajām aktivitātēm. Ja nepamanījāt, tad nav svarīgi
vai mēs visi atbalstam gājienu 16.maijā vai nē. Svarīgāk par mūsu
personisko viedokli, kuru paust ir katra tiesības, ir arī Satversmē
iekļautās tiesības atklāti un brīvi paust savu viedokli visiem, arī
nacionālajām un seksuālajām minoritātēm. Bet valsts pienākums ir to
nodrošināt un aizsargāt pilsoņus no agresijas.
Nekāds personiskais viedoklis, tikai vēlos dzirdēt jūsu domas :)
Nekāds personiskais viedoklis, tikai vēlos dzirdēt jūsu domas :)