Jebkurā gadījumā britam ir tālu līdz Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam. Ja starp politiķiem – dzērājiem būtu konkurss, visticamāk, tieši Jeļcins tajā iegūtu vairāk balvu nekā Maikls Felps peldēšanā, ironizē saraksta autors. Krievijas prezidents reiz bija tik piedzēries, ka vizītes laikā Īrijā tā arī nespēja izkāpt no lidmašīnas. Citu reizi viņš uz skatuves paklupa. Bet reiz Jeļcins pat mēģināja diriģēt kara orķestri.
Vinstons Čerčils uzvedās daudz mierīgāk, kaut arī no alkohola nevairījās. Dodoties uz anglo – būru karu viņš paņēma līdz 18 viskija, 36 vīna un 6 brendija pudeles. Visas savas politiskās karjeras laikā Čerčils nekad neatsacījās no alkohola, lai gan viņam bija stingrs likums – nekādu stipro dzērienu pirms brokastīm. Dzīves beigās viņš pateica: „Es guvu vairāk no alkohola, nekā viņš no manis”.
Iedzeršana nebija pati sliktākā ASV prezidenta Ričarda Niksona īpašība, lai gan arī tā sagādāja ne mazums raižu viņa administrācijas līdzstrādniekiem. Viņa palīgs Brents Skoukrofts atceras, ka 1973. gadā pašā Arābu – Izraēlas kara karstumā, atbildot uz steidzamu zvanu naktī totāli piedzēries Niksons teicis: „Vai mēs varam viņiem pateikt „nē”?”
Ja visā pasaulē noris cīņa ar iedzērušiem šoferiem, tad Austrālijā domā par alkohola pārbaudi politiķiem. Un nevar teikt, ka šādam priekšlikumam nebūtu pamats. Tā 2007. gadā Austrālijas premjerministrs Kevins Rads ticis manīts Ņujorkas striptīzbārā, bet viņa priekšgājējs Džons Hovards atzinās, ka pirms uzstāšanās parlamentā izdzēris „pāris pudeles Dienvidaustrālijas sarkanā”.
