Pilsēta uz jūras!2

           Pēc Otrā Pasaules kara Krievijai bija jāatkopas no radītajiem zaudējumies. Un kā zināms, lai kaut ko radītu ir nepieciešama enerģija, un tajā laika ar to saprata naftas iegūšanu. Toreiz galvenās naftas ieguves vietas bija Krievijas dienvidos un  sala pāŗnemtajā ziemeļu Sibīrijas daļā. Bet pati naftas iegūšanas sirds atradās Kaspijas jūras baseina teritorijās, kuras mūsdienās pieder Azerbaidžānai.
           Atsākoties un pieaugot pieprasījumam pēc naftas, ierastās naftas ieguves vietas tika izsmeltas un bija jāatrod jauna. Vēl nav skaidrs, kurš bija tas ģēnijs, bet pateicoties lielajam Krievijas augsti stāvošu personu atbalstam, 42 kilometrus no krasta, Kaspijas jūras vidū uz milzīgiem dzelzs blokiem, tika uzbūvēta vesela naftas iegūšanas pilsēta  vārdā "Нефтяные Камни".
            Pārsteidzoši, bet par spīti tam, ka pilsēta uzcelta uz jūras, tās ielu kopgarums sasniedza vairāk nekā 350 kilometru. Tur bija deviņstāvu ēkas, skola, slimnīca, ēdnicas, limonādes ražotava un pat parks ar zaļu zāli, kokiem un stūrklaku.
Padomju savienības laikā, par šo pilsētu pasaulē zināja ļoti maz, bet krītot dzelzs priekškaram, visu skatiem atklājās to laiku lielākais naftas iegūšanas un apdzīvojamais komplekss uz jūras. Pašlaik tur joprojām dzīvo ap 2000 iedzīvotāju.