Pieaug smēķējošo un alkoholu lietojošo meiteņu skaits11

Tika publiskots 2007. gada Eiropas skolu pētījuma par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) Latvijas situācijas raksturojums. Pētījuma rezultāti parāda Latvijas 7.–12. klašu skolēnu atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumus, regularitāti un iemeslus. Pētījumā noskaidrots, kāda ir alkohola, tabakas un nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība jauniešu vidū. Atbilstoši 2007. gadā veiktā pētījuma datiem — dzīves laikā smēķēt pamēģinājuši vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas skolēnu. Smēķēt pamēģinājušo zēnu un jauno vīriešu īpatsvars ir par 6–11 procentiem augstāks salīdzinājumā ar tā paša vecuma meitenēm. Tikai 57% skolēnu pēdējā mēneša laikā nav izsmēķējuši nevienu cigareti, savukārt 31% skolēnu smēķē regulāri. Salīdzinot 2007. gada pētījuma datus ar 2003. gadā veiktās skolēnu aptaujas datiem, secināms, ka vislielākais smēķēt pamēģinājušo jauniešu pieaugums bijis 13–14 gadu veco skolēnu vidū — no 60% 2003. gadā uz 69% 2007. gadā. Tendence, kas diemžēl atbilst arī citās Eiropas valstīs novērotajam, liecina, ka, salīdzinot pētījuma rezultātus kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā, smēķēt pamēģinājušo meiteņu īpatsvars šajā laika periodā pieaudzis par 13%, savukārt smēķēt pamēģinājušo zēnu grupā vērojama stabilitāte, pieaugums ir tikai par 2%. Pirmo cigareti izmēģina jau 9gadu vecumā Gandrīz ceturtā daļa skolēnu, kuriem ir smēķēšanas pieredze, atzīst, ka pirmo cigareti izsmēķējuši jau 9 gadu vecumā vai agrāk. Iegūtie rezultāti ļauj secināt, ka par smēķēšanas izraisītajiem riskiem ar jauniešiem ir jārunā nevis vidusskolā, bet jau pamatskolā vai sākumskolā, kamēr skolēni nav sasnieguši 13 gadu vecumu. Atbilstoši smēķēšanas «epidēmijas» attīstībai Latvijā ir uzskatāms, ka 15–16 gadu veco zēnu grupā smēķēšanas pamēģināšanas rādītājs valstī sasniedzis augstāko punktu un tuvāko gadu laikā iespējama tā samazināšanās, savukārt meiteņu vidū iespējams arī neliels pieaugums. Tabakas tirdzniecību kontrolējošās iestādes aicinām pievērst uzmanību faktam, ka 41% nepilngadīgo skolēnu uzskata — ja vien būtu vajadzība, cigaretes viņiem iegūt būtu ļoti viegli, bet 34% skolēnu tas būtu diezgan viegli. Ļoti pozitīvi vērtējama tendence, ka regulāro smēķētāju skaita samazināšanās vērojama 19–20 gadu veco jauniešu grupā. Rādītāji par alkohola lietošanu kopumā liecina par pieaugošu alkohola patēriņu visās vecuma grupās. Tikai četri procenti aptaujāto skolēnu dzīves laikā ne reizi nav lietojuši kādu alkoholisko dzērienu. Salīdzinot 2003. un 2007. gadā veikto pētījuma rezultātus, secināms, ka ievērojami pieaudzis skolēnu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholiskos dzērienus vairāk nekā 40 reizes dzīves laikā. Veiktā datu analīze norāda uz izteiktāku alkohola lietošanas pieaugumu meiteņu vidū salīdzinājumā ar zēniem. Šie dati atbilst pasaulē konstatētām tendencēm un tiek izskaidroti tādējādi, ka, mazinoties dzimuma sociālo lomu atšķirībām, mazinās arī atšķirības vīriešu un sieviešu sociālā uzvedībā, tai skaitā alkohola lietošanas paradumos. Salīdzinot ESPAD datus, secināms, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reizes, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir četrkāršojies (!) — no 2% 1995. gadā līdz 8% 2007. gadā, taču to skolēnu īpatsvars, kas alkoholu dzēruši «ar mēru», samazinājies no 70% 1995. gadā līdz 39% 2003. gadā un 29% 2007. gadā. Latviešu plūsmas skolēni alkoholu pamēģina daudz agrāk nekā krievu plūsmas skolēni. Vēl nesasniedzot 13 gadu vecumu, puse latviešu plūsmas skolēnu ir pamēģinājuši alu, trešdaļa — vīnu un ceturtā daļa — sidru. Krievu plūsmas jaunieši biežāk dažādus alkoholiskos dzērienus pamēģina 15 vai 16 gadu vecumā. Alkohola lietošanas iemesls — jautrība Visbiežākais alkohola lietošanas iemesls ir jautrība, patīkamas izjūtas, t. i., pozitīva iekšējā motivācija. Tas nozīmē, ka jaunieši pārsvarā dzer sava prieka pēc. Otrs biežākais iemesls ir ārēja pozitīva motivācija — vēlme iepatikties citiem un iekļauties grupā. Negatīva alkohola lietošanas motivācija — problēmu un pārdzīvojumu aizmiršana vai draugu spiediens — skolēniem raksturīga mazāk, tomēr šāda motivācija ievērojami biežāk izraisa pārmērīgu alkohola lietošanu. Alkoholisko dzērienu iegūšana skolēniem visbiežāk nesagādā lielas grūtības. Visvieglāk pieejams ir alus vai sidrs, nedaudz grūtāk — vīns un visgrūtāk — stiprie alkoholiskie dzērieni. Šādas situācijas iemesli nav meklējami likumdošanas atšķirībās, bet gan bieži vien maldīgajā priekšstatā, ka «stiprie» alkoholiskie dzērieni ir potenciāli kaitīgāki nekā citi. Iespējams, ka pieaugušie, no kuriem jaunieši iegūst alkoholu, ir uzmanīgāki attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu došanu jauniešiem un pielaidīgāki attiecībā pret citiem alkohola veidiem. Lai gan, pieaugot vecumam, alkoholu iegūt kļūst arvien vieglāk, 18 gadu sasniegšanai nebūt nav tik liela nozīme alkohola pieejamībā. Tas norāda, ka alkohola aprites likuma īstenošana nenotiek pilnā mērā — vai nu pārdevēji nepietiekami izmanto savas tiesības lūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, paļaujoties uz subjektīvu vizuālu vērtējumu, vai arī jaunieši alkohola ieguvei efektīvi izmanto citus kanālus (vecākus draugus, paziņas u. tml.). Pētījums parāda, ka 22% skolēnu savas dzīves laikā jau vismaz vienu reizi ir lietojuši marihuānu vai hašišu, turklāt 12% to lietojuši vairāk nekā divas reizes. Pēdējā gada laikā marihuānu vai hašišu lietojuši 14% skolēnu, bet pēdējā mēneša laikā — 5% skolēnu. Kopumā 45% skolēnu ir saskārušies ar iespēju pamēģināt marihuānu: 22% to pamēģinājuši, bet 23% — atteikušies. Salīdzinot situāciju starp latviešu un krievu plūsmas skolēniem, var secināt, ka krievu plūsmas skolēni (52%) biežāk nekā latviešu plūsmas skolēni (43%) saskārušies ar iespēju pamēģināt marihuānu, tādēļ arī marihuānu pamēģinājušo krievu plūsmas skolēnu skaits ir lielāks. Jo lielāka ir apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpe, jo lielāks risks, ka jaunieši pamēģinās marihuānu. Vieglā šīs vielas pieejamība ir viens no iemesliem, kādēļ lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, marihuānas lietošana skolēniem ir vairāk izplatīta. Lai gan marihuānu viennozīmīgi var uzskatīt par vielu, kuru izmēģinājuši un lieto visvairāk skolēnu, 7% skolēnu pamēģinājuši arī amfetamīnus vai ekstazī, 4% skolēnu pamēģinājuši LSD vai kādu citu halucinogēnu, 4% pamēģinājuši trankvilizatorus vai sedatīvos līdzekļus (bez ārsta receptes) un 3% — maģiskās sēnes. Dažādās apdzīvotās vietās atšķiras arī apreibināšanās veidi, kam skolēni dod priekšroku. Amfetamīnus un ekstazī skolēni Rīgā un lielajās pilsētās pamēģinājuši biežāk (attiecīgi 10% un 9%) nekā skolēni citviet. Savukārt mazpilsētās un pagastos biežāk nekā Rīgā un lielajās pilsētās skolēni pamēģinājuši inhalantus — ostījuši līmi. Var secināt, ka nākotnē nepieciešams vairāk pievērst uzmanību ne tikai nelegālajām narkotikām (amfetamīniem, LSD u. tml.), bet arī dažādiem netipiskiem apreibināšanās veidiem (trankvilizatori, alkohols ar tabletēm, inhalanti). Neņemot to vērā, pastāv risks nepietiekami novērtēt atkarību izraisošo vielu izplatību ārpus lielajām pilsētām. Skolēni 13–16 gadu vecumā biežāk (14%) nekā vecāki skolēni atzīst, ka ir pamēģinājuši inhalantus, pie tam skolēni 17–18 gadu vecumā tos pamēģinājuši daudz biežāk (12%) nekā skolēni 19–20 gadu vecumā (9%). Tātad šāds apreibināšanās veids vairāk raksturīgs jaunākiem skolēniem, ar to izskaidrojama salīdzinoši lielā «legālo» narkotisko vielu izplatība jaunākajās skolēnu grupās. Pētījuma datu analīze arī liecina, ka narkotiku lietošanas izplatība ir ievērojami pieaugusi ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, un tās arvien vairāk lieto jaunieši, kuri dzīvo mazpilsētās un laukos, turklāt mazpilsētās un laukos dzīvojošie jaunieši ievērojami mazāk tiek aptverti ar dažādu profilakses programmu aktivitātēm. Šādi fakti liecina par nepieciešamību veikt profilakses aktivitātes ne tikai Rīgā vai lielajās pilsētās. Latvijā ESPAD pētījumā, kas ik četrus gadus apkopo informāciju par atkarību izraisošo vielu lietošanas tendencēm 39 Eiropas valstīs, piedalās jau ceturto gadu. Tāpat šis pētījums ir nozīmīgs informācijas avots, jo, balstoties uz minētā pētījuma rezultātiem, ir iespējams pilnvērtīgi plānot atkarību izraisošo vielu profilakses pasākumus 13–18 gadu vecai jauniešu auditorijai, kuru aptvēris Latvijā veiktais pētījums.