Konspekts
Šajā romānā populārais brazīliešu rakstnieks Paulu Koelju runā par zaudējumu, bailēm no nezināmā un drosmi mainīt savu likteni, par to, ko katrs cilvēks spēj, ja viņam tiek dota vienreizēja iespēja piepildīt savus sapņus.Ar šo romānu rakstnieks noslēdz savu triloģiju par mīlestību (Es sēdēju pie Pedro upes un raudāju), nāvi (Veronika grib mirt) un varu (Nelabais un senjorita Prima) - par pārbaudījumiem, kas nedēļas laikā pilnībā izmaina romāna galveno varoņu likteņus. Tikai tagad viņa saprata, ka ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus - apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis negaidīti sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš, bailes un neziņa par jauniem likteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam tik ļoti pieraduši, izzudīs uz visiem laikiem.
Manas domas
Šī ir grāmata, ar kuru es iepazinu Koelju daiļradi. Nu jau ir pagājis krietns laiks, kopš pirmoreiz izlasīju šo grāmatu, bet iespaids ir palicis aizvien. Manuprāt, ļoti spēcīga, iedvesmojoša grāmata. Tā liek domāt par visu, kas ikvienam no mums ir svarīgs un provocē - vai mēs esam gatavi atteikties no tā, lai iegūtu ko materiāli vērtīgāku? Kā jau tas ir raksturīgs Koelju - arī šajā stāstā ir pretstatījumi: labais un ļaunais, cerība un bezcerība, svētie un nelieši. Tie, kuri ir lasījuši Koelju darbus, zina - visi stāsti ir tik pamācoši, ka šķiet - Koelju kungs ir nekļūdīgs. Vai arī vismaz rada par sevi tādu priekšstatu caur grāmatām. Bet būtībā - tas jau nemaz nav slikti, ņemot vērā, ka liela daļa no mūsdienu literatūras ir domāta izlasīšanai un aizmiršanai. Katrā gadījumā - domāju, ka šo grāmatu var ielikt "must read" listē. Kaut vai tikai tādēļ, ka visu laiku lasītājam ir jāmin - ko varoņi darīs, un vai labais uzvarēs ļauno, kā mēs visi ceram, jo līdz pat grāmatas pēdējām lappusēm nav paredzams, kā tad īsti stāsts beigsies.
Citāti
Solījumiem nevajag ticēt. Ikviens cilvēks uz zemes ir gatavs pastrādāt ko ļaunu - viss atkarīgs no apstākļiem. Jā, cilvēki allaž gribējuši visu mainīt un tajā pašā laikā saglabāt visu pa vecam. Labajam un Ļaunajam ir viena un tā pati seja. Un viss ir atkarīgs no tā, kurā brīdī tie šķērso cilvēka dzīves ceļu. Sākumā pasaulē bija ļoti maz netaisnību. Bet katrs nākamais kādu pielika klāt no sevis, allaž uzskatot, ka tas tāds nieks vien ir. Un jūs redzat, kur mēs šodien esam nonākuši. Nevar trāpīt izraudzītajā mērķī aizsietām acīm. Gan uzvaras, gan zaudējumi veido ikviena cilvēka dzīvi - izņemot gļēvuļu, kā jūs viņus saucat, jo tie nekad ne uzvar, ne zaudē. Labā nav: tikums ir tikai viena no šausmu daudzajām sejām. Kad cilvēki to sapratīs, tie arī aptvers, ka šī pasaule ir tikai Dieva izspēlēts jociņš. Cilvēkam vajag to, kas viņā ir slikts, lai viņš sasniegtu to, kas viņā ir labs. Dzīve var likties īsa vai gara, viss atkarīgs no tā, kā mēs dzīvojam.
