Kopš grāmatas publicēšanas 2003. gadā "Da Vinči Kods" iz aizrāvis milzīgas lasītāju masas. Bestsellers ir pardots 40 miljonos kopijās , 44 dažādās valodās. šī grāmata ir radījusi daudz debates un strīdus sabiedrības ,zinātnieku un vēsturnieku vidū.
Lai gan šis daiļliteratūras darbs balstās uz reāliem faktiem, tomer daudzi kritiķi ir izvirzījuši jautājumus par to vai šie fakti ir atspoguļoti pareizi.
šajā rakstā mēs izanalizēsim "Da Vinči Kodu" skatoties no zinātnes, tehnoloģiju, mākslas, vēstures un realitātes skata punktiem. Ok, neizplūdīšu pārak gari un bla,bla,bla... sāksim no paša sākuma.
Nepatikšanas Luvras muzejā.
Kā zināms stāsts sākas Luvras muzejā, Parizē. Muzejā tiek atrast žaka Sonjēra (Jacques Saunière) līķis ar noslēpumainiem un simboliskiem pierādījumiem. Pēc pierādījumu pārskata franču izmeklētājs kapteinis Bezū Fašs (Bezu Fache) izsauc uz nopratināšanu Hārvardas Univeristates simbolikas profesoru Robertu Lengdonu. Kapteinis Fašs ir pārliecināts, ka Roberts Lengdons ir slepkava. Kapteinis liek vienam no saviem padotajiem virsniekiem nemanot ielikt viņa kabatā GPS uztvērēju.
Tas ir metālisks pogas formas disks, pulksteņa baterijas lielumā. Pēc kriptogrāfes Sofijas Nevē teiktā tā precizitāte ir līdz divām pēdām un tas konstatē Lengdona atrašanās vietu vienalga, lai kur viņš atrastos. Citiem vārdiem ierīce ir :
* ļoti niecīga.
* ļoti precīza
* darbojas arī telpās
Tomēr reālajā mūsdienu pasaulē globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) ierīces ir :
* ir mazas, taču ir lielākas par kabatas pulksteņa bateriju.Un ierīcei, kura aprakstīta grāmata ir nepieciešams papildus enerģijas avots, kā arī otrs radio raidītājs tā niecīgajos izmēros , lai sazinātos ar policijas datoriem.
* ir precīzas kaut kur starp 13 un 328 pēdām (4 un 100 metriem)
* nestrādā, vai slikti strādā telpās ar blīvu koku segumu vai pilsētu reģionos ar augstām ēkām.
Lai vai kā GPS uztvērēju izmanto trīs vai vairāk satelīti, lai noteiktu personas atrašanās vietu - nevis vienu, kā tas ir minēts novelē.Viens fakts izskaidro visus šos punktus - pēc definīcijas GPS izmanto radioviļņus, lai sazinātos ar satelītiem, kas ir 11000 jūdzes virs zemes virsmas. Uztvērējam ir jābūt nepārtrauktā līnijā ar šiem satelītiem. Pat militāro GPS tehnoloģijas nevar iegūt datus par karavīru, kas atrodas blīvā koku aizsegā vai starp citiem uztveršanas šķēršļiem.
Turpinam tālāk par notikumiem....
Sofija un Lengdons atrodas Luvras wc. Lengdons tiek apskaidrots, ka viņš ir galvenais slepkavības aizdomās turamais un, ka viņa žaketes kabatā atrodas minētais GPS. Tad Sofija nāk klajā ar ģeniālu plānu. Viņa paņem ziepju gabalu, iespiež GPS uztvērēju tajā, izsit tualetes logu un trāpa to uz kravas mašinas jumta.Plāns darbojas. Poliči skrien aizturēt automobīli ,uzskatot ,ka Lengdons ir uz jumta.
Bet , ja mēs kādreiz būtu bijuši Luvras muzējā, mēs zinātu, ka :
* Luvras muzeja tualetēs jau diezgan ilgu laiku lieto tikai šķidrās ziepes, tāpat kā citās publiskajās tualetēs
* konkrētajā puse Luvras muzejam tualetes telpās nav logu.
...Labi par ar Luvru pietiks. Iesim tālak ..pastīsimies uz citiem knifiņiem un centīsimies vairs nepiesieties pie tādiem niekiem kā ziepes .
Muzeji, medicīna un citas kļudas.
Tātad tālāk... Sofija , Lengdons atrodas "Salle des Etats" telpā , kurā atrodas slavenais Da Vinči darbs Mona Lisa. Sekojot norādēm uz viņas vectēva līķa , viņa saprot ,ka jāmeklē pavedieni citā slavenā darbā , kas atrodas tieši pretīm - " Madonna Grotā" ("Madonna of the Rocks"). Tad sekoja epizode, kurā parādās muzeja apsargs (ja nemaldos) un mēģina aizturēt abus varoņus. Sofija protams ir atkal nagla un izmanto iepriekš minēto darbu kā vairogu, jo, kā zināms tas ir ļoti vērts un draudēja, ka sabojās to ,ja viņš neļaus šamajiem aizmukt.
šeit nu daudzi kritiķi atzīmē, ka ainas, kas ir "Salle des Etats" ir neiespējamas, jo oriģināldarbs "Madonna Grotā" ir veidots uz koksnes nevisu uz audekla. Tikai vēlāk darbs tika prasmīgi pārtaisīts un restaurēts uz audekla 1806. gadā.
Ainas nav iespējams arī citu iemeslu dēļ:
* "Madonna Grotā" atrodas Lielajā galerijā ,nevis "Salle des Etats". Monas Lisas gleznai tieši pretīm atrodas glezna "The Wedding Feast at Cana." šis gleznojums ir liels 32 pēdu ( 9,9 m) Nav atrasts precīzs avots ,kurā norādīts,kurš darbs pirms 2001 gada, atradās pretīm Monas Lizas darbam. Tomēr vairākas fotogrāfijas, kas uzņemtas no drošibas sistēmām norāda , ka tas nebija " Madonna Grotā"
* Pat, ja "Madonna Grotā" atrastos pretīm Monai Lizai, tās augstums 6.5 pēdas ( 1,99 m ) ir pārāl augsts, lai Sofija tai redzētu pāri. Arī glzenas krāšņais un masīvais koka rāmis ir pārāk liels , lai to varētu atcelt vidusmēra cilvēks bez palīdzības.
* Sofija izņem gleznu no sienas un neaktivizējas neviena veida drošības sistēma. Tas ir pretrunā ar grāmatas sākumā aprakstīto, kad Sonjērs atrāva gleznu no sienas, lai iedarbinātu drošības sistēmas. Tas ir arī pretrunā ar patieso Luvras drošibas sistēmu, kas ietver kustības sensorus, un visapkārt ir drošibas kameras, kuras vēro darbinieki 24 stundas dienā
Jo vairāk stāsts attālinās no Luvras, jo vairāk notikumi pievēršas tālā pagātnē, kas saistīti ar mākslas, reliģijas un kultūras interpretāciju.
Viens no darba galvenajiem varoņiem ir Sīla. Sīla ir albīns. (spokos jau esmu manījis vairākas albīnu galerijas un rakstus, bet nu pieturēsimies pie grāmatas). Viņš tiek aprakstīts kā ar izteikti baltā ādas un matu krāsā un ar rozā acīm. Sīla labi apietas ar ieroci un automašīnu. Staigā mūka ietērpā.
Albīnisms ir medicīnisks stāvoklis, kurā persona nespēj ražot pietiekamu pigmenta daudzumu- melaninu. Vairakums cilvēku albīnu ir ļoti bāla āda un mati un toņi acīm. ļoti maz ir cilvēki ar rozā acīm, vairākums ir ar gaišzilām acīm.(attēls nr.1)
Albīnu acs tīklenes un redzes nervi neveidojas pareizi. ārsti izmanto acu pārbaudes, lai diagnosticētu albīnu redzes stāvokli. Vairums albīnu redz vāji tāpēc ,ka viņu redze nedarbojas pareizi. Daži ir pat akli. Daudzi neredz pietiekami labi, lai varētu vadīt automašinu vai, kā minēts grāmatā , šaut no liela attāluma. Citiem vārdiem sakot ir ļoti maz iespējams, ka Sīla varētu veikt grāmatā minētās darbības.
Citas kļudas un fakti ,kas nav aprakstīti zemāk:
* Luvras piramīdas ieeja satur no 793 rūtīm ,nevis 666
* Novelē minēts, ka Luvrai ir viens kurators. Patiesībā Luvras darbinieku sastāvā ir 60 kuratori astoņos departamentos. Monai Lizai ir savs kurators.
* Harvardas universitātei nav savs simbolikas profesors, jo nav nemaz šadu akademisko novirzienu.
* Westminsteras Abbejā nav metāla detektoru
Tālāk aplūkosim visu no mākslas un vēstures viedokļa.
Grāmatā attainots, ka Leonardo savos darbos slēpj daudz slepenu simbolu. Piemēram ir daudz apstrīdamu apgalvojumu par Monu Lizu, tostarp:
* novelē minēts, ka Leonardo Mona Liza ir viņa paša pašportrets (skan jau smiekligi) tomēr pētnieki norāda un izvirza teoriju , ka Mona Liza patiesibā ir Lisa Gherardini , sieva Francesco del Giocondo. Tādēļ glezna ir pazīstama, kā "La Joconde" Francijā un "La Gioconda" Itālijā. Lai gan pētnieki nenoliedz absolūto līdzību starp Monu Lizu un pašu Leonardo
* Novelē minēts, ka Leonardo gleznas nosaukumu devis ēģiptes auglības dieva "Amon" un auglības dievietes "Isis" vārdā.
Protams var kombinēt šos divus vārdus "Amon" un "Isis" un izvilk "Mona Lisa" , tomēr pastāv daudz vienkāršāka teorija, ka "mona" no Itāļu valodas nozīmē "My Lady" , bet "lisa" ir vienkārši sievietes vārds.
Par Da Vinči darbu "Pēdējais vakarēdiens" . Grāmatas un zinātnieku interpretāciju.
Da Vinči freskā "Pēdējais vakarēdiens" galvenie personāži ir Jēzus un Marija Magdalēna, taču šīs gleznas centrā ir tikai Kristus, un mācekļi pulcējas ap viņu grupās pa trim. Skices skaidri parāda, ka persona, kas atrodas pa labi no Jēzus ir Jānis, nevis Marija Magdalēna. Čikāgas Mākslas institūta profesors Brūss Bušērs skaidro, kādēļ Jānis izskatās sievišķīgs: "Sv. Jānis vienmēr tika attēlots kā skaists jauneklis." Turklāt dabiski rodas jautājums: ja kopā ar Jēzu ir tikai divpadsmit mācekļi un viens no tiem ir Marija, kur gan palicis Jānis? Visbeidzot, duncis Pētera rokās ir acīmredzami saistīts ar evaņģēliju liecībām, kur, pēc pēdējā vakarēdiena, Pēteris nocērt ausi karavīram, kurš apcietināja Jēzu.
No Marko Roski sarakstītās biogrāfijas "Leonardo" mēs redzam, ka, raksturojot Da Vinčī, Dens Brauns ( grāmatas autors) nebija visai tālu no patiesības: "Ir zināms, ka Leonardo arvien vairāk propagandēja 'nekristīgu filozofiju' attiecībā uz cilvēku un dabu, un nodevās simboliskiem tēliem." Katrā ziņā no visiem tā laikmeta māksliniekiem, visticamāk, tieši Da Vinči varēja būt atkritis no ortodoksālās kristietības uzskatiem.
Patiesība par Sionas Prioriju
1956. gadā nodibināja Pjērs Plantārs un Andrē Bonoms. Plantārs sāka rakstīt manuskriptu uz "pergamentiem" (kurus izgatavoja viņa draugs Filips de Šerisē), kurus baznīcas renovācijas laikā it kā bija atklājis vietējais priesteris. Tika uzskatīts, ka šie viltotie dokumenti liecina par to, ka franku karaļu Merovingu dinastijas pēcteči vēl joprojām ir dzīvi.
Laikā no 1961. un 1984. gadam Plantārs sastādīja izdomātu Sionas priorijas ģenealoģiju. Nav grūti pierādīt, ka tā ir klaja vēstures notikumu falsifikācija, jo dažādi priorijas dokumentos atrodamie apgalvojumi nav atrodami nekur citus līdz 1960. gadam, un tos nevar pamatot ar vispārzināmajiem vēstures faktiem. Turklāt 1960.-to sarakste starp Pjēru Plantāru, Filipu de Šerisē un Žerāru de Sedu apstiprina, ka šie trīs vīri bija iesaistīti sazvērestībā ar mērķi maldināt; viņi kala plānus, kā apkarot kritiku, ko izraisīs viņu apgalvojumi un nākt klajā ar jauniem apgalvojumiem. Lūk, daži apgalvojumi, kas atrodami šajos viltotajos dokumentos:
Sionas priorijas dalībnieku vidū ir bijuši arī tādi lielmestri kā Leonardo da Vinči, Īzaks
Ņūtons un Viktors Igo.
Šis ordenis aizsargā Merovingu dinastiju, jo viņi varētu būt Jēzus un viņa sievas Marijas
Magdalēnas, vai vismaz ķēniņa Dāvida, tiešie pēcteči.
Šis ordenis ir zvērējis Eiropā un Jeruzālemē atkal celt tronī Merovingu dinastiju, kas valdīja
Franku karalistē no 447. līdz 751. gadam pēc Kristus.
Katoļu baznīca centās iznīcināt šo dinastiju un tās sargātājus, templiešus, lai saglabātu
varu Marijas Magdalēnas pārmantotās pēctecības vietā balstoties uz Pētera apustulisko
pēctecību.
+ vel pāris pretrunas iz grāmatas.
* Aptuveni 50000 cilvēku - vīriešu un sieviešu - mira raganu medību laikā, nevis 5 miljoni
*Sākotnēji glezna "Madonna grotā" tika pasūtīta kā nebibliska aina, kurā Jēzus, būdams mazs bērns, svētī Jāni Kristītāju, dodot viņam varu vēlāk kristīt Sevi kā pieaugušo. Patiesībā "skandalozos" gleznas labojumus Da Vinči veica tādēļ, lai padarītu to bibliskāku.
* Nevienā no vēstures avotiem nav atrodamas norādes uz to, ka Jēzus Kristus bija precējies, turklāt vēl ar Mariju Magdalēnu. Bet nav arī avotu, kas norādītu, ka viņš nebūtu
Tad visbeidzot mazais kopsavilkums :
kā redzams ir ļoti daudz interpretāciju no dažādiem skatu punktiem ir vēl daudz avotu un toriju par Mariju Magdalēnu, Jēzu, Svēto Grālu. Finālā grāmatas autora Dena Brauna vārdi par to, ka tomēr varbūt nevajag visu ņemt tik nopietni -
"Da Vinči kods" ir romāns,
tātad – tas nav vēsturisks
dokuments. Lai gan grāmatas personāži un viņu rīcība ir autora izdomāti, visi šajā romānā
aprakstītie mākslas darbi,
arhitektūra, dokumenti un
slepenie rituāli patiešām pastāv.
Romāna izraisītās debates ir ļoti spēcīgs pozitīvs faktors. Jo aizrautīgāk mēs diskutēsim par
šiem jautājumiem, jo labāk
izpratīsim savu garīgumu. Diskusija un dialogs, visumā, labvēlīgi
ietekmē reliģiju. Reliģijai ir tikai
viens patiess ienaidnieks – apātija – un aizrautīgas debates ir lielisks pretlīdzeklis tai."
