Par pohām16

Tas ir diezgan nežēlīgi, ka par visiem prieciņiem pēc tam nākas maksāt kaut kādu cenu. Vai nebūtu lieliski, ja visādus labumus un prieciņus varētu dabūt tāpat vien no zila gaisa? Un bez jebkādas cenu birkas. Nē, man nav nekāda briesmīga liksta atgadījusies. Man vienkārši ir grandiozas paģiras. Vēl vajadzēja no rīta vilkties uz darbu - nāves mokas. Un tas viss tikai par mazu papriecāšanos - nelielu uzdzīvi ar draugiem krogā... un pēc tam vēl vienā... Par laimi, pietika prāta uz trešo neiet, bet ripināties mājās. Tikko gan ietriecu pamatīgas pusdienas, kas mazliet atviegloja stāvokli. Kārtīga uzēšana parasti labi palīdz, izņemot tos briesmīgos gadījumus, kad no rīta nekas kuņģī neturas. Brrr. Mans iecienītākais paģiru rīta brokastu komplekts ir omlete un milzīga krūze melnās tējas ar pienu. Tas tad, ja ir laiks kārtīgai brokastošanai. Ja nav laika un jāiet uz darbu, tad litrs minerālūdens "Borjomi" un puslitrs piena. Nu, vai arī litru piena, ja var iedabūt iekšā. Vēl – kefīrs sajaukts ar apelsīnu sulu. Ļoti labi palīdz arī blenderētu augļu un piena kokteilis - ņem kādus saldētus vai svaigus augļus, sablenderē kopā ar cukuru un pēc tam saputo ar pienu. Vienīgais, pienu vajag trekno, ar vismaz 3,5% tauku saturu. Ja ir spēka ņemties ar šādu kokteiļu gatavošanu, tad pāris tādu pat mironi piecels. Vēl jau sentēvu metode - ar ko saslimis, ar to jāārstējas. Īpaši grūtās situācijās kādu plāno aliņu varbūt var iemalkot, bet man nepatīk, ka tas mazliet paildzina atlabšanu. Mana mīļākā paģiru pārvarēšanas metode ir televizorterapija, kā to dēvē viens no maniem draugiem. Vienreiz mēs ar mīļoto, zvilnot gultā, noskatījāmies "Gredzena pavēlnieka" visas trīs daļas, turklāt pagarinātās versijas. Lieliski pazaudēta diena. Vienīgais, ka doma par gaidāmajām briesmīgajām paģirām parasti liek iedzert saprātīgi, mazāk un nejaukt dzērienus. Bail pat domāt, ja šis atbaidīšanas līdzeklis neeksistētu.