Šis un tas, interesanti uzināt!
Izgatavo ierīci, kas var palīdzēt Alcheimera slimniekiem: Kanādas zinātnieki šogad pirmie izgatavojuši ierīci, kas uzlabo atmiņu
un var palīdzēt Alcheimera un Pārkinsona slimniekiem.Tas ir jauns
veids, kā, izmantojot elektrību, nevis zāles, iespējams atjaunot
pacienta atmiņu.Smadzenēs tiek implantēti divi elektrodi un krūtīs
elektrokardiostimulators, kas piegādā tiem nelielu strāvas daudzumu.
Pacientiem tas var kontrolēt Parkinsona trīci, bet citus atbrīvot no
hroniskas depresijas, kā arī ārstēt Alcheimera slimību.
Antarktīdā atklāj noderīgu baktēriju: Argentīnas zinātnieki šogad Antarktīdā atklājuši jaunu baktēriju, kas spēj izdzīvot ļoti lielā aukstumā un turpmāk varētu tikt izmantota lauksaimniecībā.Dienvidu Šetlendes salās zinātnieki jauno baktēriju "Biziona Argentinensis" virszemes ūdens paraugā atklāja molekulārā līmenī, izpētot 400 dažādas baktērijas.
Atklāj gēnu, kas palielina augu izturību pret stresu: Tartu universitātes zinātnieki sadarbībā ar Helsinku un Kalifornijas universitāšu kolēģiem atklāja gēnu, kas palielina augu izturību pret stresu un palīdz tiem izdzīvot ekstrēmos apstākļos. Šis gēns regulē auga gāzu apmaiņu caur auga atvārsnītēm, kas ir nelieli atvērumi uz auga lapu virsmas. Pa tām iekļūst ogļskābā gāze, kas ir svarīga auga barības viela, kā arī sārņi un patogēni. Ja vides apstākļi mainās, tad augam ir svarīgi atbilstoši reaģēt, atverot vai aizverot atvārsnītes.Pasaulē paplašinās rajoni, kuri cieš no sausuma, tāpat pieaug arī cilvēku skaits. Tādējādi ilgi meklētajam gēnam ir gaidāma nopietna nākotne.
Intravenozo narkotiku lietotājiem atklāj parkinsonisma sindromu: Pēc vairāku gadu pētījumiem latviešu mediķi atklājuši intravenozo narkotiku lietotājiem iepriekš nezināmu kustību traucējumu sindromu - parkinsonisms, ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindroms.Mangāns šo pacientu organismā nonāk, viņiem pašiem sintezējot un vēnā ievadot narkotiku efedronu. Šo narkotiku narkomāni izgatavo paši no efedrīnu saturošiem medikamentiem, etiķskābes un kālija permanganāta. Tā satur kālija permanganāta reakcijas produktus, kā arī mangānu. Sagatavotais šķīdums tiek ievadīts intravenozi un mangāns izgulsnējas atsevišķās galvas smadzeņu daļās.Jāpiebilst, ka efedrona sintēzei nepieciešamās vielas ir viegli pieejamas ikvienam - daudzi pseidoefedrīnu saturoši medikamenti un kālija permanganāts ir nopērkami aptiekā bez receptes, bet etiķa esence ir nopērkama veikalā. Šis fakts tikai aktualizē diskusiju par bezrecepšu medikamentu aprites kārtību.
Daļa vitamīnu var sekmēt priekšlaicīgu nāvi: Dānijas zinātnieki šogad atklājuši, ka daļa aptiekās nopērkamo vitamīnu nevis uzlabo veselību, bet gan tieši otrādi - var sekmēt priekšlaicīgu nāvi. Līdz šim zinātniekiem tā arī nav izdevies rast pārliecinošus pierādījumus, ka vitamīni uzlabotu veselību un samazinātu risku nomirt. Tieši otrādi – pētījumi liecina, ka sintētiskie vitamīni A un E var kaitēt imūnsistēmai un pat sekmēt priekšlaicīgu nāvi. Kā noskaidrots, A vitamīna sastāvā esošās daļas var pat par 16 procentiem palielināt risku nomirt.
Atklāj vakcīnu vēža slimnieku dzīves pagarināšanai: Kubas zinātnieki šogad atklājuši vakcīnu pret plaušu vēzi, kas palielina dzīves ilgumu par apmēram pieciem mēnešiem. Tomēr tā neārstē ļauno slimību. Zinātnieku vakcīnas pētījumu rezultāti apstiprina ne tikai iespēju dzīves ilguma palielināšanai, bet arī dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar parasto ārstēšanās metodi ķīmijterapiju, jaunajam līdzeklim ir salīdzinoši maz blakusefektu.
Mitrinoši krēmi pelēm izraisa ādas vēzi: Mitrinošie ādas krēmi, ko lieto miljoniem cilvēku, eksperimentos ar pelēm izraisījuši ādas vēzi, tomēr zinātnieki risku cilvēkiem pagaidām nesaskata. Kā vienu no iemesliem minot peļu plāno un jūtīgo ādu.Ņūdžersijas Ratgersa universitātes zinātnieki izmantoja četrus visbiežāk lietotos ādu mitrinošos krēmus uz ģenētiski modificētām bezspalvainām pelēm, apstarojot tās ar ultravioleto gaismu. Pētījumā ādas vēža rādītāji pieauga par 24-95%, salīdzinot ar pelēm, kuras netika apstrādātas ar krēmu. Peles gan tika apstrādātas ar tādu krēma daudzumu, kādu cilvēks nesaņemtu pat visas dzīves laikā, viņš piebilda.
Izstrādā vakcīnu pret kakla vēzi: Austrāliešu zinātnieks profesors Ians Freizers izstrādājis vakcīnu pret kakla vēzi. Viņš ir pārliecināts, ka tuvākās desmitgades laikā cilvēcei varētu tikt piedāvāta arī vakcīna pret atsevišķām ādas vēža formām."Mēs varam iemācīt imūnsistēmai triku, kas tai nepieciešams, lai ar vakcīnas palīdzību relatīvi viegli cīnītos pret vīrusiem, kas izraisa ādas vēzi," stāsta profesors. Vakcīna, kas izstrādāta tālajā 1985.gadā, varētu būt pabeigta tikai nākošās desmitgades laikā.Plānots, ka vakcīnu varētu piedāvāt 10 līdz 12 gadus veciem bērniem, lai novērstu iespēju, ka viņi varētu saslimt ar ādas vēzi - slimību, kas Austrālijā katru gadu prasa apmēram 1600 cilvēku dzīvības.
Paziņo par klonētiem cilvēku embrijiem: Kalifornijas kompānija "Stemagen Corp." Šogad atklāja, ka izmantojusi klonēšanas tehnoloģiju piecu cilvēka embriju radīšanai ar ko cer iegūt saskanošas cilmes šūnas pacientiem. Pārbaužu un analīžu laikā zinātnieki iznīcinājuši embrijus, lai pārliecinātos, ka tie ir īstie kloni.Cilmes šūnas ir atrodamas visur cilvēka organismā - tās atjauno audus un asinis. No agrīna cilvēka embrija, kurš ir mazāks par adatas galviņu, ar klonēšanu var izaudzēt cilmes šūnas, no kā var izaudzēt jebkuras citas cilvēka ķermeņa šūnas un audus.
Izveido pirmo biomākslīgo sirdi: Amerikāņu zinātnieki izveidojuši pirmo biomākslīgo sirdi. Eksperimentā, kas nekad agrāk nebija izdevies, ārsti izķidāja un no jauna salika kopā mirušu dzīvnieku (žurkas un cūkas) sirdis, lai tās atkal pukstētu kā viena vesela. Pētnieku grupa izņēma šūnas no sirds un, atstājot neskartus tās kambarus, vārstuļus un asinsvadus, aizvietoja tās uzbūvi ar jaunām šūnām.Tas dod iespēju izveidot aizvietojamus asinsvadus vai veselus orgānus, kas veidoti no pacienta paša šūnām. Šo metodi var izmantot aknu, nieru, plaušu, aizkuņģa dziedzera un praktiski jebkura orgāna ar asinsriti audzēšanai. Arī citām zinātnieku grupām bija izdevies izaudzēt sirds audus laboratorijas apstākļos, taču nebija izdevies izveidot trīsdimensiālas "sastatnes", kas atveidotu ķermeņa galvenā sūkņa sarežģīto uzbūvi un darbības mehānismu.
Čīlē klonēta pirmā govs: Šā gada 1. augustā Čīlē Konsepsjonas Universitātē ar ķeizargrieziena palīdzību nāca pasaulē pirmais klonētais teļš Viktorija, kurš svera 44 kilogramus.Govs piedzimšana ir daļa no projekta, kas tika sākts 2005. gadā ar mērķi saglabāt vietējās apdraudētās dzīvnieku sugas no izmiršanas un radīt pamatu ģenētiskiem pētījumiem. Par govs klonēšanas projekta īpašās ekspertu komandas izveidi bija atbildīgs kubiešu zinātnieks Fidels Ovīdio Kastro.
No cilmes šūnām rada funkcionējošus smadzeņu audus: Japāņu zinātnieku komanda no cilmes šūnām šogad radījuši funkcionējošus smadzeņu garozas audus, kas dod cerības uzlabot smadzeņu slimību ārstēšanas metodes un jaunu zāļu izstrādāšanai.Zinātnieki paredz, ka cilmes šūnu pētījumi ļaus atrast ārstēšanas metodes tādām smagām slimībām kā vēzis un diabēts un ļaus atjaunot slimību vai traumu bojātās šūnas, audus un orgānus. Līdz šim pētījumos tika novērots, ka cilmes šūnas attīstās dažādās šūnās un nekad nav organizējušās funkcionējošos audos."Reģeneratīvajā terapijā tikai nedaudzas slimības var izārstēt ar vienkāršiem šūnu transplantātiem. Jaunā audu transplantēšana varētu palielināt cerības uz lielāku funkcionālo atlabšanu," stāsta zinātnieki.
Zinātnieki izpēta "Big Mac" komplekta saturu: Dienvidāfrikas zinātnieki atklājuši, ka amerikāņu ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" piedāvājums "Big Mac" satur 20 dažādu augu valsts sugu produktus no visas pasaules.Rezultāti parāda, ka mūsdienās cilvēku uzturs ir kļuvis daudz daudzveidīgāks nekā tradicionālās kopienās. Interesanti, ka dažās cilvēku kopienās - pārsvarā tādās, kuras mūsdienu globalizācijas tendence nav ietekmējusi, - uzturā kopumā atrodamas tikai 50-100 augu sugas".
Antarktīdā atklāj noderīgu baktēriju: Argentīnas zinātnieki šogad Antarktīdā atklājuši jaunu baktēriju, kas spēj izdzīvot ļoti lielā aukstumā un turpmāk varētu tikt izmantota lauksaimniecībā.Dienvidu Šetlendes salās zinātnieki jauno baktēriju "Biziona Argentinensis" virszemes ūdens paraugā atklāja molekulārā līmenī, izpētot 400 dažādas baktērijas.
Atklāj gēnu, kas palielina augu izturību pret stresu: Tartu universitātes zinātnieki sadarbībā ar Helsinku un Kalifornijas universitāšu kolēģiem atklāja gēnu, kas palielina augu izturību pret stresu un palīdz tiem izdzīvot ekstrēmos apstākļos. Šis gēns regulē auga gāzu apmaiņu caur auga atvārsnītēm, kas ir nelieli atvērumi uz auga lapu virsmas. Pa tām iekļūst ogļskābā gāze, kas ir svarīga auga barības viela, kā arī sārņi un patogēni. Ja vides apstākļi mainās, tad augam ir svarīgi atbilstoši reaģēt, atverot vai aizverot atvārsnītes.Pasaulē paplašinās rajoni, kuri cieš no sausuma, tāpat pieaug arī cilvēku skaits. Tādējādi ilgi meklētajam gēnam ir gaidāma nopietna nākotne.
Intravenozo narkotiku lietotājiem atklāj parkinsonisma sindromu: Pēc vairāku gadu pētījumiem latviešu mediķi atklājuši intravenozo narkotiku lietotājiem iepriekš nezināmu kustību traucējumu sindromu - parkinsonisms, ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindroms.Mangāns šo pacientu organismā nonāk, viņiem pašiem sintezējot un vēnā ievadot narkotiku efedronu. Šo narkotiku narkomāni izgatavo paši no efedrīnu saturošiem medikamentiem, etiķskābes un kālija permanganāta. Tā satur kālija permanganāta reakcijas produktus, kā arī mangānu. Sagatavotais šķīdums tiek ievadīts intravenozi un mangāns izgulsnējas atsevišķās galvas smadzeņu daļās.Jāpiebilst, ka efedrona sintēzei nepieciešamās vielas ir viegli pieejamas ikvienam - daudzi pseidoefedrīnu saturoši medikamenti un kālija permanganāts ir nopērkami aptiekā bez receptes, bet etiķa esence ir nopērkama veikalā. Šis fakts tikai aktualizē diskusiju par bezrecepšu medikamentu aprites kārtību.
Daļa vitamīnu var sekmēt priekšlaicīgu nāvi: Dānijas zinātnieki šogad atklājuši, ka daļa aptiekās nopērkamo vitamīnu nevis uzlabo veselību, bet gan tieši otrādi - var sekmēt priekšlaicīgu nāvi. Līdz šim zinātniekiem tā arī nav izdevies rast pārliecinošus pierādījumus, ka vitamīni uzlabotu veselību un samazinātu risku nomirt. Tieši otrādi – pētījumi liecina, ka sintētiskie vitamīni A un E var kaitēt imūnsistēmai un pat sekmēt priekšlaicīgu nāvi. Kā noskaidrots, A vitamīna sastāvā esošās daļas var pat par 16 procentiem palielināt risku nomirt.
Atklāj vakcīnu vēža slimnieku dzīves pagarināšanai: Kubas zinātnieki šogad atklājuši vakcīnu pret plaušu vēzi, kas palielina dzīves ilgumu par apmēram pieciem mēnešiem. Tomēr tā neārstē ļauno slimību. Zinātnieku vakcīnas pētījumu rezultāti apstiprina ne tikai iespēju dzīves ilguma palielināšanai, bet arī dzīves kvalitātes uzlabošanai. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar parasto ārstēšanās metodi ķīmijterapiju, jaunajam līdzeklim ir salīdzinoši maz blakusefektu.
Mitrinoši krēmi pelēm izraisa ādas vēzi: Mitrinošie ādas krēmi, ko lieto miljoniem cilvēku, eksperimentos ar pelēm izraisījuši ādas vēzi, tomēr zinātnieki risku cilvēkiem pagaidām nesaskata. Kā vienu no iemesliem minot peļu plāno un jūtīgo ādu.Ņūdžersijas Ratgersa universitātes zinātnieki izmantoja četrus visbiežāk lietotos ādu mitrinošos krēmus uz ģenētiski modificētām bezspalvainām pelēm, apstarojot tās ar ultravioleto gaismu. Pētījumā ādas vēža rādītāji pieauga par 24-95%, salīdzinot ar pelēm, kuras netika apstrādātas ar krēmu. Peles gan tika apstrādātas ar tādu krēma daudzumu, kādu cilvēks nesaņemtu pat visas dzīves laikā, viņš piebilda.
Izstrādā vakcīnu pret kakla vēzi: Austrāliešu zinātnieks profesors Ians Freizers izstrādājis vakcīnu pret kakla vēzi. Viņš ir pārliecināts, ka tuvākās desmitgades laikā cilvēcei varētu tikt piedāvāta arī vakcīna pret atsevišķām ādas vēža formām."Mēs varam iemācīt imūnsistēmai triku, kas tai nepieciešams, lai ar vakcīnas palīdzību relatīvi viegli cīnītos pret vīrusiem, kas izraisa ādas vēzi," stāsta profesors. Vakcīna, kas izstrādāta tālajā 1985.gadā, varētu būt pabeigta tikai nākošās desmitgades laikā.Plānots, ka vakcīnu varētu piedāvāt 10 līdz 12 gadus veciem bērniem, lai novērstu iespēju, ka viņi varētu saslimt ar ādas vēzi - slimību, kas Austrālijā katru gadu prasa apmēram 1600 cilvēku dzīvības.
Paziņo par klonētiem cilvēku embrijiem: Kalifornijas kompānija "Stemagen Corp." Šogad atklāja, ka izmantojusi klonēšanas tehnoloģiju piecu cilvēka embriju radīšanai ar ko cer iegūt saskanošas cilmes šūnas pacientiem. Pārbaužu un analīžu laikā zinātnieki iznīcinājuši embrijus, lai pārliecinātos, ka tie ir īstie kloni.Cilmes šūnas ir atrodamas visur cilvēka organismā - tās atjauno audus un asinis. No agrīna cilvēka embrija, kurš ir mazāks par adatas galviņu, ar klonēšanu var izaudzēt cilmes šūnas, no kā var izaudzēt jebkuras citas cilvēka ķermeņa šūnas un audus.
Izveido pirmo biomākslīgo sirdi: Amerikāņu zinātnieki izveidojuši pirmo biomākslīgo sirdi. Eksperimentā, kas nekad agrāk nebija izdevies, ārsti izķidāja un no jauna salika kopā mirušu dzīvnieku (žurkas un cūkas) sirdis, lai tās atkal pukstētu kā viena vesela. Pētnieku grupa izņēma šūnas no sirds un, atstājot neskartus tās kambarus, vārstuļus un asinsvadus, aizvietoja tās uzbūvi ar jaunām šūnām.Tas dod iespēju izveidot aizvietojamus asinsvadus vai veselus orgānus, kas veidoti no pacienta paša šūnām. Šo metodi var izmantot aknu, nieru, plaušu, aizkuņģa dziedzera un praktiski jebkura orgāna ar asinsriti audzēšanai. Arī citām zinātnieku grupām bija izdevies izaudzēt sirds audus laboratorijas apstākļos, taču nebija izdevies izveidot trīsdimensiālas "sastatnes", kas atveidotu ķermeņa galvenā sūkņa sarežģīto uzbūvi un darbības mehānismu.
Čīlē klonēta pirmā govs: Šā gada 1. augustā Čīlē Konsepsjonas Universitātē ar ķeizargrieziena palīdzību nāca pasaulē pirmais klonētais teļš Viktorija, kurš svera 44 kilogramus.Govs piedzimšana ir daļa no projekta, kas tika sākts 2005. gadā ar mērķi saglabāt vietējās apdraudētās dzīvnieku sugas no izmiršanas un radīt pamatu ģenētiskiem pētījumiem. Par govs klonēšanas projekta īpašās ekspertu komandas izveidi bija atbildīgs kubiešu zinātnieks Fidels Ovīdio Kastro.
No cilmes šūnām rada funkcionējošus smadzeņu audus: Japāņu zinātnieku komanda no cilmes šūnām šogad radījuši funkcionējošus smadzeņu garozas audus, kas dod cerības uzlabot smadzeņu slimību ārstēšanas metodes un jaunu zāļu izstrādāšanai.Zinātnieki paredz, ka cilmes šūnu pētījumi ļaus atrast ārstēšanas metodes tādām smagām slimībām kā vēzis un diabēts un ļaus atjaunot slimību vai traumu bojātās šūnas, audus un orgānus. Līdz šim pētījumos tika novērots, ka cilmes šūnas attīstās dažādās šūnās un nekad nav organizējušās funkcionējošos audos."Reģeneratīvajā terapijā tikai nedaudzas slimības var izārstēt ar vienkāršiem šūnu transplantātiem. Jaunā audu transplantēšana varētu palielināt cerības uz lielāku funkcionālo atlabšanu," stāsta zinātnieki.
Zinātnieki izpēta "Big Mac" komplekta saturu: Dienvidāfrikas zinātnieki atklājuši, ka amerikāņu ātrās ēdināšanas restorāna "McDonald's" piedāvājums "Big Mac" satur 20 dažādu augu valsts sugu produktus no visas pasaules.Rezultāti parāda, ka mūsdienās cilvēku uzturs ir kļuvis daudz daudzveidīgāks nekā tradicionālās kopienās. Interesanti, ka dažās cilvēku kopienās - pārsvarā tādās, kuras mūsdienu globalizācijas tendence nav ietekmējusi, - uzturā kopumā atrodamas tikai 50-100 augu sugas".
world1234
