Nesen, pārcilājot savu galda spēļu kolekciju, uzrāvos uz ko neparastu, tā bija PSRS galda spēle "cirks". Tad nu es sāku cilāt vecās atmiņas un pamazām atminējos vēl daudzas citas rotaļlietas, kuras aizpildīja manu bērnību tajos laikos. Protams ka tajos laikos bija ļoti daudz un dažādas rotaļlietas, bet tās visas atrast interneta vidē ir diezgan pagrūti, tāpēc es meklēju tikai bildes ar rotaļlietām, kuras man pašam reiz bija. Daudzas no šīm lietām jau tiek vērtētas kā kolekcionāru vērtība, bet dažas vēl joprojām priecē kāda sirdi stāvot aiz stikla kādā skapja plauktā.
PSRS rotaļlietas105
933
2
Tagad mazie braukā ar elektromobīļiem, bet savulaik arī mums bija kas līdzīgs, bija mazas, jaukas mašīnas, kuras uz priekšu dzina mūsu pašu spēks, gluži kā riteni, arī šīs mašīnas uz priekšu dzina pedāļi. Bieži vien mēs stūmām šo spēkratu uz tuvāko kalniņu un tad nu laidām lejā uzņemot neticamu ātrumu, lai gan reizēm ātrums bija tik nežēlīgs, ka spēkratu vairs nevarēja savaldīt, tad nu bija laime ja ceļā nepagadijās kāds koks.
Kā jau ievadā minēju, tad cirks ir neatņemama bērnības sastāvdaļa, to varēja spēlēt stundām ilgi, kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka uzkāpt uz pēdējā lauciņa bija gandrīz vai neiespējami pateicoties noteikumiem.
Ņevaļaška jau nu noteikti ir pabijusi gandrīz vai katrā mājā, šī neapgāžamā lelle radīja prieku vēl tad, kad knapi mācēju staigāt. Tā nepārvaramā tieksme viņu beidzot apgāzt uz visiem laikiem, mudināja pat izķidāt visu svinu no viņas, bet hei, tas palīdzēja.
Ak šie labirinti, tie spēja novest līdz nervu sabrukumam, teju teju jau liekas ka esi ieripinājis bumbiņu centra bedrītē, bet notrīc roka un praktiski visu bija jāsāk no sākuma. Laikam ejot, šos labirintus varēja atrast arī uz burbuļtraukiem, ar kuru palīdzību varēja pūst ziepju burbuļus.
Arī čeburaška ir klasiska mājas rotaļu lelle, pateicoties olimpiskajām spēlēm, šis kulta talismans ir PSRS simbols.
Šis konstruktors bija LEGO priekštecis, turklāt neticamās iespējas, kuras bija pieejamas konstruktoram, bija praktiski neierobežotas. Tur varēja pielikt mikromotoriņu un citus elementus, daži pat bija uztaisījuši vadāmas mašīnas no šī konstruktora. Tas tik bija vareni.
Matrjoška gluži nebija pieskaitāma pie rotaļlietām, vairāk jau pie dekorācijas elementiem, bet laikos, kad nevarēja atļauties kaudzēm rotaļlietu, arī šī lelle tīri labi noderēja izpriecām.
Nu jau tuvāk elektronikai. Šis primitīvais projektors bija diezgan izplatīts, arī man tāds bija un man ļoti patika pārskatīt vecos foto filmiņu negatīvus uz balta palaga tumšā istabā.
Nu jau laikam jāķeras klāt klasikai, šī elektroniskā spēlīte bija patiešām aizraujoša, man pašam bija vairāki veidi, hokejs, tā kur vilks ķer olas, tad vēl kur vilks ķer vistas un vēl bija daudz dažādi varianti. Ar šo spēlīti varēja aizmirsties uz ilgu laiku, tā gribējās noķert visas tās oliņas un uzstādīt jaunu rekordu.
Visbeidzot PSRS pazīstamākā rotaļlieta, kuru patiesībā izgudroja kāds Ungārijas pilsonis (kā es tagad zinu), Rubika kubiks. Visa pasaule zin par šo izgudrojumu un Ginesa rekordu grāmatā ir neskaitāmi rekordi saistībā ar Rubika kubiku. Runājot par sevi, tad es nekad tā arī nesaliku viņu, bet lieliski mācēju šmaukties, norāvu visas krāsiņas nost un salīmēju tā, ka izskatījās kā salikts.
